Erasmus+ mobilitāte pieejama arī jauniešiem ar ierobežotām iespējām

Kaut arī Erasmus+ programmas 30 gadu darbības laikā mobilitātes projektos īpaša uzmanība pievērsta tam, lai par to dalībniekiem vai īstenotājiem varētu kļūt ikviens jaunietis, neatkarīgi no viņa veselības stāvokļa, kultūras atšķirībām, ekonomiskajiem, ģeogrāfiskajiem, politiskajiem vai sociālajiem šķēršļiem, kā arī izglītības grūtībām, joprojām jauniešu ar ierobežotām iespējām skaits, kuri izmanto Erasmus+mobilitātes iespējas, ir salīdzinoši neliels.

VIAA apkopotā informācija liecina, ka kopumā katru gadu uz citām valstīm Erasmus+ studiju vai prakses mobilitātē dodas vairāk nekā 2500 studentu un audzēkņu no Latvijas augstskolām un profesionālās izglītības iestādēm. To vidū tikai retais ir ar speciālām vajadzībām, maznodrošinātā vai trūcīgā statusu un citām ierobežotām iespējām. Kopumā laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam tie ir 108 profesionālo skolu audzēkņi un augstskolu studenti, no kuriem 83 ir ar ierobežotām iespējām un 25 ar speciālām vajadzībām.

„Kopumā formālajā izglītībā jauniešu ar speciālām vajadzībām nav daudz, līdz ar to arī šādu Erasmus+dalībnieku ir maz, tomēr kā pozitīvu tendenci var atzīmēt, ka pēdējo divu gadu laikā Erasmus+ mobilitātes iespējas ir izmantojuši trīs studenti ar speciālām vajadzībām. Augstākajā izglītībā tas ir liels sasniegums, jo iepriekšējos gados lielākā laika periodā iesaiste bija mazāka. Esam arī secinājuši, ka bieži vien sabiedrības attieksmes dēļ jaunieši savas speciālās vajadzības vai ierobežotās iespējas nevēlas afišēt un mēs par tām neuzzinām,” skaidro VIAA ES izglītības programmu departamenta direktore Dārta Darbiņa.

JSPA apkopotie dati liecina, ka Erasmus+ jaunatnes jomas projektos laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam kopumā iesaistījušies 14 681 jaunietis, no kuriem 3236 jaunieši ar ierobežotām iespējām. Līdzīgi kā Erasmus+ studiju un prakses mobilitātē, arī Erasmus+ jaunatnes jomas projektos iesaistās salīdzinoši neliels skaits jauniešu ar speciālām vajadzībām.

Vides pieejamība, jaunieša vecāku bailes, paša jaunieša bailes uzdrošināties, kā arī līdzīgas pieredzes apmaiņas trūkums diskusijas laikā izskanēja kā biežākie šķēršļi izmēģināt Erasmus+ iespējas.

"Kopumā Erasmus+ programmā visas durvis ir vaļā - piesakies un brauc, bet daudz ko nosaka vides pieejamība un atsaucība uzņemošajā organizācijā, kā arī paša jaunieša spēja nodefinēt un pieprasīt nepieciešamo atbalstu," pieredzē dalās Sintija Bērziņa, Rīgas Stradiņa universitātes maģistra programmas studente. "Man pašai Erasmus+ praksē izdevās aizbraukt ar trešo reizi. Pirmoreiz neizdevās atrast piemērotu uzņemošo organizāciju ārvalstīs, otrreiz atradu prakses vietu, bet neizdevās sameklēt piemērotu dzīvesvietu, kas ir liels izaicinājums cilvēkam ar kustību traucējumiem. Trešajā reizē viss izdevās, jo izmantoju savu kontaktu loku - pati atradu atsaucīgu prakses vietu, kas parūpējās arī par man piemērotu dzīvesvietu. Biju Erasmus+ praksē Koņinā, Polijā, kas bija īsta ratiņnieku paradīze." ​

„Nereti gadās, ka, stāstot par papildu iespējām, kas pieejamas jauniešiem ar ierobežotām iespējām, jaunietis pazūd no organizācijas redzesloka. Tādēļ mēs biedrībā Radi Vidi Pats uzskatām, ka katrs jaunietis ir personība un tā pret viņiem arī izturamies,” diskusijas laikā pieredzē dalās Staņislavs Babins, biedrības Radi Vidi Pats projektu vadītājs. Viņš min arī to, ka jauniešiem grūti noticēt, ka tieši viņi varētu kļūt par programmas Erasmus+ dalībniekiem un izmantot piedāvātās iespējas. „Uzzinot par Erasmus+iespējām un veidiem, kā programmā iesaistīties, tas izklausās kā pasakā – pārāk neticami. Bet, atmetot aizspriedumus un neticību sev, iespēju durvis atveras,” tā S. Babins.

Lai programma Erasmus+ kļūtu atvērtāka un tajā iesaistītos arvien vairāk jauniešu ar ierobežotām iespējām diskusijas dalībnieki iesaka organizācijām sadarboties, vairāk informēt par mobilitātes iespējām, rīkot pieredzes apmaiņas vakarus jauniešiem ar ierobežotām iespējām, bet pašiem jauniešiem vispirms doties pieredzes apmaiņā tepat Latvijā un tikai tad ārpus valsts.

Programma Erasmus+ paredz papildu atbalsta iespējas. Studenti un profesionālo skolu audzēkņi ar speciālām vajadzībām Erasmus+ mobilitātē var saņemt finansējumu pavadošajai personai, speciāli aprīkotas dzīvesvietas īrei vai cita veida atbalstu. Savukārt studenti ar maznodrošinātā vai trūcīgā statusu studiju mobilitātē var saņemt lielāku Erasmus+ ikmēneša stipendiju - papildu 100 eiro. Arī Erasmus+ jaunatnes jomas projektos var saņemt finansējumu jaunieša ar ierobežotām iespējām atbalstam, piemēram, surdotulkam, asistentam un citām tehniskām vajadzībām.

Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā ministrija par programmas Erasmus+ īstenošanu Latvijā, savukārt Valsts izglītības attīstības aģentūra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra nodrošina programmas ieviešanu. Par projektu konkursiem jaunatnes jomā vairāk var uzzināt www.jaunatne.gov.lv sadaļā Erasmus+. Savukārt par izglītības un mācību jomas projektiem - www.viaa.gov.lv sadaļā Erasmus+.