Vēsture
Pirmā pasaules kara laikā - netālu no „Kalna Lediņu” mājām, sausā priežu mežā vācu armijas virsnieku vajadzībām tika uzcelta divstāvu māja un netālu no tās vācu armijas vajadzībām bija izveidota kara smēde. Pēc Pirmā pasaules kara - Latvijas Republikas laikā - saņemot ēkas un zemi nomā no valdības, Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrības Jelgavas nodaļa 1927. gada 18. jūnijā atklāja bērnu koloniju, kuru nosauca pirmā valsts prezidenta Jāņa Čakstes vārdā. Tā paša gada 9. jūlijā prāvests Reinhards iesvētīja šo bērnu vasaras sanatoriju.
1930. gadā ēkas un 4,5 ha zemes tika piešķirtas īpašumā Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrības Jelgavas nodaļai. 1934. gadā biedrība noorganizēja ēku kapitālo remontu veikšanu, uzcēla piebūvi - verandu.
1935. gadā vasaras trīs mēnešos koloniju apmeklējuši 88 bērni, bet no 1927. gada līdz 1935. gadam šo vasaras sanatoriju bija apmeklējuši 556 bērni.
Pēc Otrā Pasaules kara - teritoriju apsaimniekoja PSRS Satiksmes ministrija, un nometni, kā atpūtas vietu (vēlāk atveseļošanas jeb pionieru nometni) izmantoja Latvijas PSR dzelzceļa uzņēmums.
Ap 1960. gadu tika nolemts izveidot pionieru nometni dzelzceļnieku bērniem. 1960. gadā pie galvenās nometnes ēkas tika piebūvēti divi jauni korpusi - guļamistabas, un pie otras ēkas - ēdnīca.
1962. gadā uzbūvēja vēl vienu guļamistabu korpusu. Ar laiku tika uzbūvēts vēl vienu jaunu guļamistabu korpusu, dušas, tualetes, pagrabu, sardžu būdiņas un peldbaseinu, veica ūdens artēziskos urbumus. 1986. gadā uzcēla sarga māju.
Pēdējā organizētā pionieru nometne notika 1990. gada vasarā, kurā piedalījās 461 nometnes dalībnieks, no tiem 389 bija ieradušies no Gomeļas, Kijevas un Čerņīgovas apgabaliem.
Atjaunotās Latvijas republikas laikā, vairākus gadus nometne piederēja Latvijas Valsts akciju sabiedrībai „Latvijas Dzelzceļš” un nosauca to par atveseļošanās nometni. Vairākus gadus objektā nenotika nekāda darbība un tas netika izmantots līdz 1997. gadā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmumu, tas tika nodots īpašumā Jelgavas pilsētas pašvaldībai. Jelgavas pilsētas dome savā īpašumā šo objektu pārņēma 1997. gada 13. novembrī. Ar 1998. gada 1. janvāri tiesības izmantot šo teritoriju un ēkas ir piešķirtas Jelgavas bērnu un jauniešu centram „Junda” (šobrīd JN “Junda”).
Mūsdienas:
2009. gadā ar Norvēģijas valdības līdzfinansēto projektu un pašvaldības finanšu līdzekļu atbalstu, tika renovēts centrālais korpuss un pielāgots bērniem ar speciālajām vajadzībām, izveidojot “Daudzfunkcionālo atbalsta centru bērniem ar speciālajām vajadzībām”. Ēkā ir izvietots klašu korpuss, guļamkorpuss, kā arī struktūrvienības “Lediņi” administrācijas telpas.
2012. gadā projekta „Radošo industriju attīstība Latvijas - Lietuvas pierobežas reģionos” (“Creativeindustries”) īstenošanā, kurā bija ir iesaistīti 16 projekta partneri no Latvijas un Lietuvas pierobežas reģioniem un kura mērķis bija ir radīt labvēlīgu vidi radošo industriju attīstībai projekta darbības reģionos, palielinot to īpatsvaru Latvijas Lietuvas nacionālajos IKP un sekmējot tautsaimniecību ilgtspēju, veicinot ideju komercializāciju audiovizuālās, multimediju un dizaina nozarēs, to nodrošinot, veidojot pārrobežu sadarbības tīklu un atbalsta infrastruktūru pašvaldībās, labiekārtota daļa teritorijas un uzbūvēta skatuve.
No 2021. gada 18. maija “Lediņos” pagaidu mājvietu raduši Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Jelgavas sociālo lietu pārvaldes” struktūrvienības dienas centra “Harmonija” apmeklētāji. Kamēr dienas centra telpās notiek remontdarbi, iestādes apmeklētāji uzturas “Lediņu” guļamkorpusa daļā un izmanto esošo teritoriju.
2021. gada 1. oktobrī tika noslēgts līgums par struktūrvienības “Lediņi” ēdnīcas ēkas telpu vienkāršotu atjaunošanu. 2022. gada 29. jūlija ēdnīcas ēka nodota ekspluatācijā un priecē gan “Lediņu” kolektīvu, gan apmeklētājus. Ēdnīcas ēkas atjaunošana ļauj izmantot telpas un rīkot pasākumus visa gada garumā, piesaistot arvien vairāk bērnu un jauniešu.
