Lepojamies

MŪSU VĒSTURE

SSC-Haralds_Hans.jpg SSC-Alberts_Rumba.jpg

HARALDS HĀNS

(1892–1940)

 

Piedalījies 5. vasaras

olimpiskajās spēlēs

1912. gadā Stokholmā

200 metru skrējienā. 

 

ALBERTS RUMBA

(1892–1962)

 

Piedalījies 1. ziemas

olimpiskajās spēlēs 

1924. gadā Šamoni 

un 2. ziemas

olimpiskajās spēlēs 

1928. gadā Sanktmoricā 

ātrslidošanā.

SSC-Martins_Mazurs.jpg SSC-Visvaldis_Melders.jpg

MĀRTIŅŠ MAZURS

(1908–1995)

 

Piedalījies 11. vasaras

olimpiskajās spēlēs 

1936. gadā Berlīnē 

riteņbraukšanā.

 

VISVALDIS MELDERIS

(1915–1944)

 

Latvijas basketbola

izlases sastāvā

1935. gadā kļuvis

par Eiropas

čempionu un piedalījies

11. vasaras olimpiskajās

spēlēs 1936. gadā Berlīnē.

SSC-Janis_Lusis.jpg SSC-Aleksandrs_Adejevs.jpg

JĀNIS LŪSIS

(1939–2020)

 

Izcīnījis zelta medaļu 

šķēpmešanā 19. vasaras 

olimpiskajās spēlēs

1968. gadā Mehiko,

sudraba medaļu 20. vasaras

olimpiskajās spēlēs

1972. gadā Minhenē

bronzas medaļu 18. vasaras 

olimpiskajās spēlēs

1964. gadā Tokijā.

 

Divreiz labojis pasaules

rekordu šķēpa mešanā.

 

1987. gadā atzīts par visu 

laiku labāko šķēpa metēju

pasaulē.

 

Pirmais Latvijas vieglatlēts,

kurš iekļauts Starptautiskās

Vieglatlētikas federācijas

(IAAF) Slavas zālē (2014. gadā).

 

Saņēmis Triju 

Zvaigžņu ordeni.

 

2020. gadā Jāņa Lūša

vārdā nosaukts

Zemgales Olimpiskā centra

stadions.

ALEKSANDRS AVDEJEVS

(1956)

 

Četrkārtējs pasaules

čempions smaiļošanā

un piedalījies 22. vasaras

olimpiskajās spēlēs

1980. gadā Maskavā.

 

SSC-Arsens_Miskarovs.jpg SSC-Natalija_Lasconova.jpg

ARSENS MISKAROVS

(1961)

 

 

Izcīnījis vienu sudraba

un divas bronzas medaļas

peldēšanā 22. vasaras

olimpiskajās spēlēs

1980. gadā Maskavā.

Vienīgais Latvijas sportists,

kurš vienās olimpiskajās spēlēs

izcīnījis trīs medaļas.    

NATĀLIJA LAŠČONOVA

(1973)

 

Izcīnījusi zelta medaļu

vingrošanā 24. vasaras

olimpiskajās spēlēs

1988. gadā Seulā

(Dienvidkorejā).

 

Izcīnījusi zelta medaļu

vingrošanā komandu sacensībās

un sudraba medaļu

individuālajā daudzcīņā

pasaules čempionātā

1980. gadā.

 

MŪSDIENAS

SSC-Ugis_Gross.jpg

SSC-Agnese_Ozolina.jpg

UĢIS GROSS

(1971) 

 

Eiropas čempions ūdens

motosportā  ātrumlaivu

klasē F-2000 (2007).

 

Pasaules čempions ūdens 

motosportā ātrumlaivu

klasē S-550 (2004).

 

2. vieta Eiropas čempionātā

ūdens motosportā ātrumlaivu

klasē S-550 (2002).

AGNESE OZOLIŅA

 (1979)

 

Piedalījusies 26. vasaras

olimpiskjās spēlēs 1996. gadā 

Atlantā, 27. vasaras

olimpiskajās spēlēs

2000. gadā Sidnejā un

28. vasaras olimpiskajās spēlēs

2004. gadā Atēnās peldēšanā. 

SSC-Ingrida_Priede.jpg SSC-Andrejs_Duda.jpg

INGRĪDA PRIEDE

(1981) 

 

Piedalījusies paraolimpiskajās

spēlēs diska mešanā

2004. gadā Atēnās

un 2008. gadā Pekinā.

 

Izcīnījusi 3. vietu

Eiropas čempionātā

vieglatlētikā pielāgotajā sportā

diska mešanā (2018).

 

Pasaules čempione

pielāgotajā sportā

diska mešanā,

uzstādot pasaules

rekordu (2002). 

 ANDREJS DŪDA

 (1981) 

 

Piedalījies 28. vasaras

olimpiskajās spēlēs

2004. gadā Atēnās 

un 29. vasaras olimpiskajās

spēlēs 2008. gadā Pekinā 

peldēšanā. 

 

Vairākkārtējs Latvijas rekordists.

 
SSC-Guntars_deicmans.jpg SSC-Vitalijs_Samolins.jpg

GUNTARS DEIČMANS

(1983)

 

Piedalījies 28. vasaras

olimpiskajās spēlēs

2004. gadā Atēnās

peldēšanā.

VITĀLIJS SAMOĻINS

(1990)

 

Vairākkārt Latvijas komandas

sastāvā piedalījies pasaules

šaha olimpiādē.

   
SSC-Katrina_Skinke.jpg SSC-Kalvis.jpg

KATRĪNA ŠĶIŅĶE

(1991)

 

Pasaules šaha olimpiādē

2014. gadā Norvēģijā

Latvijas komandas sastāvā

uzrādījusi labāko rezultātu.

KALVIS KALNIŅŠ

(1991)

 

Izcīnījs 7. vietu 11. Pasaules

spēlēs 2022. gadā ASV.

 

Izcīnījis 7. vietu karatē

32. vasaras olimpiskajās

spēlēs 2021. gadā Tokijā.

 

Izcīnījis sudraba medaļu

Eiropas čempionātā

karatē (2021).

 

Izcīnījis zelta medaļu karatē

II Eiropas spēlēs (2019).

 

Izcīnījis bronzas medaļu

Eiropas čempionātā

karatē (2018).

 

Izcīnījis zelta medaļu

Eiropas čempionātā

karatē (2017).

 

Izcīnījis bronzas medaļu

pasaules čempionātā

karatē (2010).

   
SSC-Edgars_Krumins.jpg Kristers_Krigers.jpg

EDGARS KRŪMIŅŠ

(1985)

 

Izcīnījis 2. vietu 

3x3 basketbola

Eiropas čempionātā (2022).

 

Uzvarējis 3x3 basketbola

Pasaules tūres superfināla

tālmetienu konkursā (12 punkti)

(2021). 

 

Izcīnījis zelta medaļu

3x3 basketbolā

32. vasaras olimpiskajās

spēlēs 2021. gadā Tokijā.

 

Uzvarējis 3x3 basketbola

Pasaules tūres superfinālā

un sezonu noslēdzis kā

trešais labākais punktu

guvējs pasaulē ar

122 punktiem (2020).

 

Uzvarējis 3x3 basketbola

Pasaules tūres superfināla

tālmetienu konkursā,

atkārtojot pasaules rekordu

(17 punkti) (2019). 

 

Izcīnījis 2. vietu 

3x3 basketbola

Eiropas kausā (2018).

 

Izcīnījis 2. vietu

3x3 basketbola

Pasaules tūres finālā (2018).

 

Izcīnījis 1. vietu

3x3 basketbola

Eiropas kausā (2017).

KRISTENS KRĪGERS

(1996)

 

Izcīnījis 8. vietu

Eiropas BMX čempionāta

elites grupā (2021).

 

Izcīnījis 2. vietu

Eiropas kausa kopvērtējumā

BMX elites grupā (2016).

 

Vairākkārtējs Latvijas

čempions BMX

riteņbraukšanā elites

grupā (2016, 2019, 2022).

   
SSC-Alberts_Jurcenko.jpg SSC-Diana_Nikitina.jpg

ALBERTS JURČENKO

(1997)

 

Izcīnījis 3. vietu

Eiropas U-23 čempionātā

brīvajā cīņā (2018).

DIĀNA ŅIKITINA

(2000)

 

Piedalījusies 23. ziemas

olimpiskajās spēlēs 

2018. gadā Phjončhanā

(Dienvidkorejā) daiļslidošanā.

 

Eiropas daiļslidošanas

čempionāta dalībniece.

 

Izcīnījusi sudraba medaļu

ziemas jaunatnes olimpiskajās

spēlēs komandu sacensībās

daiļslidošanā un

5. vietu individuāli (2016).

   
SSC-Didzis_Rudavs.jpg  

DIDZIS RUDAVS

(2001)

 

Pasaules jauniešu olimpiskajās

spēlēs Buenosairesā izcīnījis

11. vietu 50 metru peldējumā

brasā (2018).

 

Izcīnījis 2. vietu Eiropas

junioru čempionātā Helsinkos

50 metros brasā (2018).

 

Daudzkārtējs Latvijas čempions

peldēšanā.