«Baltijas ceļš» – tautas nevardarbīgā cīņa
Viņš uzsvēra, ka «Baltijas ceļa» nevardarbīgais koncepts arī šodien uzrunā daudzas tautas – līdzīgas dzīvās ķēdes veidotas, piemēram, Honkongā, Katalonijā, bet mums šodien ir svarīgi atcerēties šīs akcijas cēloni – 1939. gada 23. augustā starp Vāciju un PSRS parakstīto Molotova–Ribentropa paktu, kā rezultātā Latvija, Lietuva un Igaunija nonāca PSRS sastāvā. Par šī pakta slepeno vienošanos ilgu laiku publiski nerunāja, un tieši patiesības paušana plašākā sabiedrībā sāka graut PSRS un aktualizēt nepieciešamību paktu izmeklēt. «Mums radās pārliecība, ka jārīko kaut kas liels, lai Maskava pamanītu, ka šis jautājums ir būtisks ne vien dažiem aktīvistiem, bet visai tautai,» stāstot par «Baltijas ceļa» ideju un akcijas organizēšanu, norādīja D.Īvāns. «Protams, bija uztraukums, ka padomju milicija varētu organizēt mākslīgus sastrēgumus, lai tauta netiktu uz «Baltijas ceļu», taču mūs atbalstīja brīvprātīgie kārtības sargi. Drauds bija arī armija, jo tolaik Latvija bija PSRS kara bāze». Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs atklāj: tik vērienīgas akcijas koordinēšana laikā, kad nebija ne mobilo tālruņu, ne interneta, bija ļoti liels izaicinājums – vienīgais komunikācijas kanāls bija radio. Tika meklēti arī dažādi risinājumi, lai uz «Baltijas ceļu» atvestu rietumu preses pārstāvjus kā rezultātā ar dienas pauzi rietumu lielajās avīzēs parādījās pat negaidīti pozitīvi komentāri par Baltijas valstīs aizvadīto tautas vienotības akciju.
Pasākumā Sabiedrības integrācijas pārvaldē piedalījās arī vēsturnieks Andris Tomašūns, kurš uzsvēra cilvēku tolaik izrādīto drosmi un uzdrīkstēšanos. «Neskatoties uz to, ka viss tika kontrolēts, cilvēki atrada ceļu, kā pārvarēt barjeras un palīdzēt tam, lai «Baltijas ceļš» notiktu. Tolaik katram nebija personīgā auto – visur nokļuva kājām vai ar «Ikarussu», bet, lai piezvanītu uz citu pilsētu, bija jāpiesaka tālsaruna un tad vēl nevarēji būt drošs, ka kaut ko dzirdēsi». A.Tomšūns atklāja, ka 1989. gada 23. augusts, tāpat kā viss gads kopumā, viņam saistās ar lielu steigu, un pats, steidzoties uz akcijas norises vietu, mājās aizmirsis fotoaparātu, tādēļ no tās dienas paša uzņemtu fotogrāfiju nav. «Vien tagad, pēc trīsdesmit gadiem, pateicoties internetam, esmu atradis fotogrāfiju, kurā «Baltijas ceļā» iemūžināti jelgavnieki. Arī es».
Jāatgādina, ka pagājušonedēļ, 23. augustā, apritēja 30 gadi, kopš akcijas «Baltijas ceļš» norises, kad 1989. gada 23. augustā aptuveni divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, savienojot Baltijas valstu galvaspilsētas, lai simboliski atspoguļotu kaimiņvalstu vienotību un pieminētu 1939. gada 23. augustā starp Vāciju un PSRS parakstīto Molotova–Ribentropa paktu.
Foto: «Jelgavas Vēstnesis»