«Jelgavas augļi» vēlas ieviest kvalitātes standartu

12.11.2019.
«Ja uzņēmumam jau tad būtu bijis kāds no kvalitātes sertifikātiem, ļoti iespējams, ka situācija, kāda bija septembrī, kad SIA «Jelgavas augļi» turēja aizdomās par to, ka uzņēmumā apstrādātie dārzeņi varēja izraisīt infekcijas uzliesmojumu Siguldā, nemaz nebūtu iespējama,» spriež kvalitātes standarta ieviešanas konsultante Edīte Strazdiņa. Oktobrī viņa pēc «Jelgavas augļu» vadības iniciatīvas ieradās uzņēmumā, lai uzsāktu sarunas par kvalitātes standarta ISO 22000 ieviešanu. Līdz ar to SIA «Jelgavas augļi» būs pirmā vairumtirdzniecības bāze mūsu pilsētā, kas savam uzņēmumam izvēlējusies iegūt kvalitātes standarta sertifikātu.

ISO 22000 ir pirmais starptautiskais standarts pārtikas drošības vadības sistēmas ieviešanai – tas ietver interaktīvo komunikāciju, sistēmas pārvaldību un risku kontroli.

Jāatgādina, ka septembrī, kad Siguldā vairākās ēdināšanas vietās, kurām produkciju piegādā arī «Jelgavas augļi», tika konstatēts infekcijas uzliesmojums, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pārbaudīja arī «Jelgavas augļu» dārzeņu apstrādes cehu. Tajā tika konstatēti pārkāpumi, un uz īsu brīdi ceha darbība tika apturēta. Taču, saņemot pēdējos analīžu rezultātus, kas bija noņemti «Jelgavas augļu» dārzeņu apstrādes cehā, tie visi bija negatīvi un neuzrādīja verotoksigēnās E.Coli baktērijas klātbūtni. Līdz ar to PVD deva atļauju atjaunot uzņēmuma dārzeņu apstrādes ceha darbu.

«Es lieliski saprotu ikvienu mammu un tēti, kas tajā brīdī satraucās, jo mēs savu produkciju piegādājam arī Jelgavas izglītības iestādēm. Arī es kā vecāks vēlētos, lai viss tiek skrupulozi pārbaudīts un varu būt drošs par savu bērnu. Tieši tāpat es kā uzņēmējs esmu par regulārām pārbaudēm un kontroli, jo tas palīdz garantēt drošību. Taču šajā situācijā masu mediju skaļie virsraksti darīja savu, un pēc tam, kad tika saņemti negatīvi analīžu rezultāti un uzņēmuma darbība pilnībā atjaunota, mēs tiem vairs nebijām interesanti un tikai retais izskaidroja, ka mūsu uzņēmumam ar infekcijas uzliesmojumu nav nekādas saistības. Rezultātā sadarbības partneri uz mums sāka skatīties ar skepsi, apgrozījums uz to brīdi nokritās pat uz pusi,» atklāj uzņēmuma vadītājs Igors Sidorišins, uzsverot: «Tas, ka šobrīd uzņēmums uzsācis ceļu, lai ieviestu kvalitātes sertifikātu, nav pēkšņs lēmums pēc notikušā. Mēs nepārtraukti attīstāmies. Jau pirms vairākiem mēnešiem uzsākām jaunu cehu izbūvi Rūpniecības ielā. Tur jaunās telpās jau šobrīd atrodas mūsu produkcijas noliktava un tūlīt tiks pabeigts arī dārzeņu apstrādes cehs. Tas atbildīs visaugstākajiem standartiem un vienlaikus būs plašāks, ļaujot mums kāpināt ražošanas apjomus un palielināt darba vietu skaitu. Līdz ar to dārzeņu apstrādes cehs no līdzšinējās ēkas Dobeles šosejā pārcelsies uz jaunām telpām Rūpniecības ielā.»

Paralēli šim procesam uzņēmums sācis apspriest kvalitātes standarta ieviešanu. Pēc pirmās tikšanās ar kvalitātes standarta ieviešanas konsultanti E.Strazdiņu uzņēmuma vadība no trim iespējamiem variantiem sliecas par labu ISO 22000 standarta ieviešanai. «Jāatzīst, ka šobrīd nevienai Jelgavas vairumtirdzniecības bāzei šāda kvalitātes standarta nav, taču, iespējams, nākotnē situācija mainīsies, jo, piemēram, veikalu tīkls «Lidl», kas tūlīt ienāks Latvijā, prasa, lai visiem viņu piegādātājiem būtu noteikts kvalitātes sertifikāts, tāpat «Rimi» jau paziņojis, ka, sākot ar nākamo gadu, produkciju iepirks tikai no uzņēmumiem, kuros būs ieviests kvalitātes standarts,» skaidro E.Strazdiņa.

Konsultante pēc pirmās tikšanās «Jelgavas augļos» atzīst, ka uzņēmumam ir labas perspektīvas ieviest kvalitātes standartu. «Redzētais dod pamatu labas sadarbības sākumam – uzņēmuma noliktava ir atbilstoši aprīkota, tāpat topošais pārstrādes cehs. «Jelgavas augļiem» jau ir sava sistēma, tā tikai jāuzlabo. Kvalitātes standarts nozīmē, ka uzņēmums ir gatavs darīt vairāk, nekā to nosaka valsts normatīvi, un, ieviešot šādu standartu, tas iegūs papildu kontroli pār savu darbu, katra darbība uzņēmumā būs strikti noteikta – produktu aprite, marķēšana, higiēna un tā tālāk,» stāsta E.Strazdiņa.

Viņa arī iepazinusies ar situāciju septembrī, kad uzņēmumā pārbaudi veica PVD. «Pārkāpumi, kādi tika konstatēti, nebūtu iespējami, ja uzņēmumam būtu ieviests kvalitātes standarts. Kādus pārkāpumus PVD fiksēja? Neatbilstošu uzglabāšanas temperatūru fasētiem dārzeņiem: nepieciešamo plus sešu grādu vietā tie tika uzglabāti 13 grādu temperatūrā. Taču realitātē plus 13 grādu temperatūra bija dārzeņu apstrādes cehā, kur darbinieki dārzeņus mizoja un safasēja, taču, tiklīdz tie tiek safasēti, tos nogādā atsevišķā telpā, kur temperatūra nepārsniedz plus sešus grādus. Brīdī, kad ieradās PVD, daļa tikko apstrādāto dārzeņu vēl nebija novietoti zemākas temperatūras telpā. Protams, tas ir pārkāpums, jo PVD nav iespējams pārliecināties, cik ilgi dārzeņi tur atradušies. Uzņēmums to arī nevarēja pierādīt, jo trūka paškontroles sistēmas. Taču pietiktu ar precīzu marķējumu, lai pierādītu, ka dārzeņi apstrādāti ne agrāk kā pirms divām stundām un atbilstoši noteikumiem paredzamajā laikā tiktu nogādāti zemākā temperatūrā. Ieviešot kvalitātes standartu, šāda situācija nebūtu iespējama, jo katrs risks tiek izvērtēts un jebkura varbūtība izslēgta. Nepaliek vietas interpretācijai, kura šajā gadījumā noveda pie ceha darbības apturēšanas. Tāpat ir ar higiēnas pārkāpumiem – netīri spaiņi vai bļodas cehā. Tādā brīdī svarīgi ir spēt pierādīt, kāda funkcija ir konkrētam spainim, ka apstrādāti dārzeņi nenonāk saskarē ar šo spaini, kurā, piemēram, nenotīrīti dārzeņi cehā ienesti,» skaidro E.Strazdiņa, piebilstot, ka kvalitātes standarta ieviešana uzņēmumā varētu notikt gada laikā.

SIA «Jelgavas augļi» dibināta 2015. gadā un patlaban ar savu produkciju – dārzeņiem un augļiem – apgādā lielāko daļu Kurzemes un Zemgales publisko ēdinātāju, veikalu tīklus «Top», «Elvi», «Aibe», «Lats» un citus mazumtirgotājus, kā arī sabiedriskos ēdinātājus Vidzemē un Rīgā, tostarp «Lido» ķēdes restorānus. Kā stāsta I.Sidorišins, šobrīd uzņēmums nodarbina ap 60 cilvēku, tā apgrozījums 2018. gadā sasniedza četrus miljonus eiro. «Šā gada prognoze ir apmēram seši miljoni eiro,» piebilst I.Sidorišins.

Foto: «Jelgavas Vēstnesis»

Ziņu sagatavoja:

Kristīne Langenfelde