«ZIL» rūpnīcā vēlas ražot arī autobusus
24.01.2008.
Dārdzība pamatīgi skārusi arī Jelgavā topošo «ZIL» rūpnīcu – tās sākotnējās izmaksas no 11 miljoniem eiro nu sasniegušas ap 30 miljonu eiro apmēru, kas zināmā mērā jau bija drauds tam, vai rūpnīca pie mums vispār taps. Tomēr šonedēļ, Jelgavas domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam Maskavā tiekoties ar mēru Juriju Lužkovu, gūts drošs apstiprinājums – rūpnīca būs, un, iespējams, tur ražos ne tikai kravas automašīnas.
Kristīne Langenfelde
Dārdzība pamatīgi skārusi arī Jelgavā topošo «ZIL» rūpnīcu – tās sākotnējās izmaksas no 11 miljoniem eiro nu sasniegušas ap 30 miljonu eiro apmēru, kas zināmā mērā jau bija drauds tam, vai rūpnīca pie mums vispār taps. Tomēr šonedēļ, Jelgavas domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam Maskavā tiekoties ar mēru Juriju Lužkovu, gūts drošs apstiprinājums – rūpnīca būs, un, iespējams, tur ražos ne tikai kravas automašīnas.
Jelgavas mērs A.Rāviņš atzīst, ka tikšanās Maskavā bijusi ļoti produktīva. «Pēc nopietnām sarunām nešaubīgi tika pieņemts lēmums rūpnīcas celtniecību turpināt. Maskavas valdība ir gatava uzņemties finansiālās saistības, neraugoties uz projekta ievērojamo sadārdzinājumu,» skaidro A.Rāviņš.
Vienlaikus ar pilsētas mēru Maskavā vizītē bija ieradies automobiļu ražošanas uzņēmuma «AmoPlant» valdes priekšsēdētājs Aleksejs Maslovs, lai tālāk jau apspriestu rūpnīcas ekonomisko izdevīgumu. Uzņēmums pieļauj – lai kāpinātu rūpnīcas ražīgumu, tajā būtu jāražo ne tikai sākotnēji plānotās vieglās kravas automašīnas, kas atbilstu EURO-4 standartam, bet arī cita tehnika. «AmoPlant» projektu vadītājs Armands Krūze stāsta, ka A.Maslovs Maskavā prezentējis ideju Jelgavas topošajā rūpnīcā ražot, piemēram, autobusus. «Mūsu ideja ir ražot vidējas ietilpības autobusus, kas, mūsuprāt, varētu būt pieprasīti Latvijā, jo it sevišķi lauku rajonos nelielā pasažieru skaita dēļ nav nepieciešams ikdienas reisos laist lielos autobusus. Šādus autobusus varētu ražot, izmantojot jau Krievijas rūpnīcā izgatavotās šasijas un ritošo daļu, angļu ražojuma motorus, bet vienkāršākās detaļas varētu tapt Jelgavā,» skaidro A.Krūze.
Taču tas vēl nav viss – Jelgavas rūpnīcā varētu ražot arī pielāgotas smagās automašīnas. «Piemēram, tās varētu būt ugunsdzēsēju mašīnas vai auto, kas aprīkoti tā, lai tos varētu izmantot autoveikalu vajadzībām, kas laukos atgūst popularitāti,» spriež A.Krūze.
Protams, pagaidām tas ir tikai izpētes stadijā. «Šobrīd mēs pētām tirgus iespējas un pieprasījumu, analizējam datus, lai izprastu, kas būtu visizdevīgākais. Taču ir skaidrs, ka rūpnīca, kas Jelgavā top, būs pirmā šāda veida Latvijā, tieši tāpēc gribam, lai Jelgavā ne tikai atdzimst mašīnbūve, bet mūsu ražotā produkcija būtu daudzveidīga,» saka A.Krūze.
Lai arī līdz šai nedēļai vēl bija kaut nelielas, bet bažas par rūpnīcas turpmāko likteni, tās būvlaukumā Aviācijas ielā 42 darbi turpinās tā, kā cerēts. «Kā pirmajam objektam bija jātop katlumājai – tā arī top. Jau jūnijā jāpalaiž koģenerācijas iekārtas, tātad katlumājai jābūt gatavai. Vēl vairāk – tā atrodas noliktavu teritorijā, līdz ar to arī tai jābūt gatavai. Nākamais objekts, kura būvniecība sāksies, ir administratīvā ēka un pēc tam jau pats ražošanas cehs. Šobrīd viss notiek pēc plāna un arī ziņas no Maskavas ļoti iepriecina – Maskavas valdība ir gatava investēt,» skaidro A.Krūze.
Dārdzība pamatīgi skārusi arī Jelgavā topošo «ZIL» rūpnīcu – tās sākotnējās izmaksas no 11 miljoniem eiro nu sasniegušas ap 30 miljonu eiro apmēru, kas zināmā mērā jau bija drauds tam, vai rūpnīca pie mums vispār taps. Tomēr šonedēļ, Jelgavas domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam Maskavā tiekoties ar mēru Juriju Lužkovu, gūts drošs apstiprinājums – rūpnīca būs, un, iespējams, tur ražos ne tikai kravas automašīnas.
Jelgavas mērs A.Rāviņš atzīst, ka tikšanās Maskavā bijusi ļoti produktīva. «Pēc nopietnām sarunām nešaubīgi tika pieņemts lēmums rūpnīcas celtniecību turpināt. Maskavas valdība ir gatava uzņemties finansiālās saistības, neraugoties uz projekta ievērojamo sadārdzinājumu,» skaidro A.Rāviņš.
Vienlaikus ar pilsētas mēru Maskavā vizītē bija ieradies automobiļu ražošanas uzņēmuma «AmoPlant» valdes priekšsēdētājs Aleksejs Maslovs, lai tālāk jau apspriestu rūpnīcas ekonomisko izdevīgumu. Uzņēmums pieļauj – lai kāpinātu rūpnīcas ražīgumu, tajā būtu jāražo ne tikai sākotnēji plānotās vieglās kravas automašīnas, kas atbilstu EURO-4 standartam, bet arī cita tehnika. «AmoPlant» projektu vadītājs Armands Krūze stāsta, ka A.Maslovs Maskavā prezentējis ideju Jelgavas topošajā rūpnīcā ražot, piemēram, autobusus. «Mūsu ideja ir ražot vidējas ietilpības autobusus, kas, mūsuprāt, varētu būt pieprasīti Latvijā, jo it sevišķi lauku rajonos nelielā pasažieru skaita dēļ nav nepieciešams ikdienas reisos laist lielos autobusus. Šādus autobusus varētu ražot, izmantojot jau Krievijas rūpnīcā izgatavotās šasijas un ritošo daļu, angļu ražojuma motorus, bet vienkāršākās detaļas varētu tapt Jelgavā,» skaidro A.Krūze.
Taču tas vēl nav viss – Jelgavas rūpnīcā varētu ražot arī pielāgotas smagās automašīnas. «Piemēram, tās varētu būt ugunsdzēsēju mašīnas vai auto, kas aprīkoti tā, lai tos varētu izmantot autoveikalu vajadzībām, kas laukos atgūst popularitāti,» spriež A.Krūze.
Protams, pagaidām tas ir tikai izpētes stadijā. «Šobrīd mēs pētām tirgus iespējas un pieprasījumu, analizējam datus, lai izprastu, kas būtu visizdevīgākais. Taču ir skaidrs, ka rūpnīca, kas Jelgavā top, būs pirmā šāda veida Latvijā, tieši tāpēc gribam, lai Jelgavā ne tikai atdzimst mašīnbūve, bet mūsu ražotā produkcija būtu daudzveidīga,» saka A.Krūze.
Lai arī līdz šai nedēļai vēl bija kaut nelielas, bet bažas par rūpnīcas turpmāko likteni, tās būvlaukumā Aviācijas ielā 42 darbi turpinās tā, kā cerēts. «Kā pirmajam objektam bija jātop katlumājai – tā arī top. Jau jūnijā jāpalaiž koģenerācijas iekārtas, tātad katlumājai jābūt gatavai. Vēl vairāk – tā atrodas noliktavu teritorijā, līdz ar to arī tai jābūt gatavai. Nākamais objekts, kura būvniecība sāksies, ir administratīvā ēka un pēc tam jau pats ražošanas cehs. Šobrīd viss notiek pēc plāna un arī ziņas no Maskavas ļoti iepriecina – Maskavas valdība ir gatava investēt,» skaidro A.Krūze.