10. klasēs vēl ir brīvas vietas
04.07.2008.
Pilsētas skolu 10. klasēs patlaban no 568 vietām aizpildītas 535, vēl ir iespēja pieteikties mācībām 4., 5. un 6. vidusskolā. Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza gan vienlaikus mudina vecākus un skolēnus labi pārdomāt, vai vidusskola tiešām būs jaunietim pa spēkam – varbūt labāk izvēlēties kādu no Jelgavas profesionālajām skolām.
Ritma Gaidamoviča
Pilsētas skolu 10. klasēs patlaban no 568 vietām aizpildītas 535, vēl ir iespēja pieteikties mācībām 4., 5. un 6. vidusskolā. Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza gan vienlaikus mudina vecākus un skolēnus labi pārdomāt, vai vidusskola tiešām būs jaunietim pa spēkam – varbūt labāk izvēlēties kādu no Jelgavas profesionālajām skolām.
2008./2009. mācību gadā sešās pilsētas skolās plānots izveidot divdesmit 10. klases ar kopumā 568 skolēniem. Oficiālā uzņemšana visās skolās ir noslēgusies, taču trijās izglītības iestādēs vēl palikušas brīvas vietas – 4. vidusskola vēl var uzņemt astoņus, 5. vidusskola – 19, bet 6. vidusskola – sešus skolēnus. Papildus uzņemšana skolās notiks augustā. G.Auza pēc iepriekšējo gadu pieredzes atzīst, ka brīvās vietas noteikti tikšot aizpildītas, jo augustā pilsētā atgriežas tie jaunieši, kas mēģinājuši iestāties profesionālo izglītības iestāžu četrgadīgajā mācību kursā, bet, ja tas nav izdevies, izvēlas mācīties vidusskolā.
Vienlaikus gan jāuzsver, ka visās ģimnāzijās un vidusskolās klases ir nokomplektētas un skolēnu pieprasījums bijis liels – dažkārt varbūt pat nepārdomāti jaunieši vēlējušies mācības turpināt tieši ģimnāzijā vai vidusskolā, lai gan atsevišķos priekšmetos pamatskolā viņu vērtējums bijis zemāks par 4 ballēm.
«Gribu mudināt gan skolēnus, gan vecākus pārdomāt, vai šādā gadījumā izvēlēties mācīties vidusskolā. Pieredze rāda, ka vidusskolas programma skolēnam bez stabilām priekšzināšanām ir sarežģīta, papildu daudz jāstrādā, taču ne vienmēr pietiek vēlēšanās un apņēmības to darīt. Tāpēc vajadzētu domāt par kādas profesionālās izglītības programmas apguvi, kur jaunietis iegūst profesionālo un arī vidējo izglītību, kas vēlāk ļauj turpināt mācības arī augstskolā,» atzīst vadītāja.
Pieredze apliecina arī to, ka skolēni, saskaroties ar pirmajām grūtībām vidusskolā, no tās izstājas. Un tad situācija ir vēl sarežģītāka, jo mācību gada vidū mainīt skolu ir ļoti problemātiski.
Pilsētas skolu 10. klasēs patlaban no 568 vietām aizpildītas 535, vēl ir iespēja pieteikties mācībām 4., 5. un 6. vidusskolā. Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza gan vienlaikus mudina vecākus un skolēnus labi pārdomāt, vai vidusskola tiešām būs jaunietim pa spēkam – varbūt labāk izvēlēties kādu no Jelgavas profesionālajām skolām.
2008./2009. mācību gadā sešās pilsētas skolās plānots izveidot divdesmit 10. klases ar kopumā 568 skolēniem. Oficiālā uzņemšana visās skolās ir noslēgusies, taču trijās izglītības iestādēs vēl palikušas brīvas vietas – 4. vidusskola vēl var uzņemt astoņus, 5. vidusskola – 19, bet 6. vidusskola – sešus skolēnus. Papildus uzņemšana skolās notiks augustā. G.Auza pēc iepriekšējo gadu pieredzes atzīst, ka brīvās vietas noteikti tikšot aizpildītas, jo augustā pilsētā atgriežas tie jaunieši, kas mēģinājuši iestāties profesionālo izglītības iestāžu četrgadīgajā mācību kursā, bet, ja tas nav izdevies, izvēlas mācīties vidusskolā.
Vienlaikus gan jāuzsver, ka visās ģimnāzijās un vidusskolās klases ir nokomplektētas un skolēnu pieprasījums bijis liels – dažkārt varbūt pat nepārdomāti jaunieši vēlējušies mācības turpināt tieši ģimnāzijā vai vidusskolā, lai gan atsevišķos priekšmetos pamatskolā viņu vērtējums bijis zemāks par 4 ballēm.
«Gribu mudināt gan skolēnus, gan vecākus pārdomāt, vai šādā gadījumā izvēlēties mācīties vidusskolā. Pieredze rāda, ka vidusskolas programma skolēnam bez stabilām priekšzināšanām ir sarežģīta, papildu daudz jāstrādā, taču ne vienmēr pietiek vēlēšanās un apņēmības to darīt. Tāpēc vajadzētu domāt par kādas profesionālās izglītības programmas apguvi, kur jaunietis iegūst profesionālo un arī vidējo izglītību, kas vēlāk ļauj turpināt mācības arī augstskolā,» atzīst vadītāja.
Pieredze apliecina arī to, ka skolēni, saskaroties ar pirmajām grūtībām vidusskolā, no tās izstājas. Un tad situācija ir vēl sarežģītāka, jo mācību gada vidū mainīt skolu ir ļoti problemātiski.