75. dzimšanas diena – ar nedēļu ilgu izrāžu ciklu
24.01.2008.
«Profesionāla, azartiska, ļoti mīl savu profesiju un darbu, ideju pārpilna. Ļoti varonīga, ar savu darbu un cilvēcību spējot jau 43 gadus uzturēt dzīvu Jelgavas Ādolfa Alunāna teātra garu. Tāpēc vēlētos, lai Dievs dod viņai veselību un daudzus gadus vēl dzīvot,» tā par jubilāri Ādolfa Alunāna teātra režisori Lūciju Ņefedovu, kura 3. februārī svinēs savu 75. dzimšanas dienu, teic teātra direktors Arvīds Matisons.
Ritma Gaidamoviča
«Profesionāla, azartiska, ļoti mīl savu profesiju un darbu, ideju pārpilna. Ļoti varonīga, ar savu darbu un cilvēcību spējot jau 43 gadus uzturēt dzīvu Jelgavas Ādolfa Alunāna teātra garu. Tāpēc vēlētos, lai Dievs dod viņai veselību un daudzus gadus vēl dzīvot,» tā par jubilāri Ādolfa Alunāna teātra režisori Lūciju Ņefedovu, kura 3. februārī svinēs savu 75. dzimšanas dienu, teic teātra direktors Arvīds Matisons.
Bet vēl līdz 3. februārim, atzīmējot režisores dzimšanas dienu, no 26. janvāra jelgavnieki tiek aicināti uz kultūras namu noskatīties ja ne visas, tad kādu no L.Ņefedovas radītajām izrādēm.
«Kultūras nama skatuve ir mana jau gandrīz pusgadsimtu. Tā ir piestrāvota ar manām domām, ar manu dzīvi, tāpēc mana lielākā vēlēšanās 75 gadu jubilejā bija parādīt savus iestudējumus uz skatuves. Mana vēlēšanās tika izpildīta,» tā L.Ņefedova.
«Esmu bērns, kas nācis no laukiem, pirmās mājas bija Siguldas pusē. Mani vecāki – burvīgi cilvēki, bet mēs nebijām diez cik turīgi. Man pat nebija dota iespēja uzzināt, ka lugas iestudē režisors. Zināju tikai to, ka man teātris patīk – varēju sēdēt un stundām skatīties, just līdzi. Pabeidzu Cēsu Skolotāju institūtu un sāku strādāt Cēsu Pionieru namā, kas pielīdzināms tagadējiem jaunrades centriem, un kopā ar bērniem izveidoju savu teātra pulciņu, ar kuriem tad darbojos un iestudēju Annas Brigaderes lugu «Lolitas brīnumputns»,» stāsta režisore.
Vēlāk režisore pabeidza Rīgas Pedagoģisko institūtu, strādāja par skolotāju, darbojās Cēsu tautas teātrī un paralēli – ar bērniem.
«28 gadu vecumā uzzināju, ka Latvijas Valsts konservatorijā uzņem režisorus. Teātra «inde» bija manī iekšā, un aizgāju uz režisoriem. Ja Dievs man ir devis šādu svētību un talantu, tas man bija jāizmanto, jo citādi mēs varam būt nelaimīgi visu mūžu,» stāsta režisore.
«Man bija tā lieliskā iespēja mācīties pie apbrīnojamas un gudras pasniedzējas no Maskavas – Veras Baļunas. Viņai par godu esmu sarakstījusi grāmatu. Visi labie aktieri viņas izmācīti – Antra Liedskalniņa, Ģirts Jakovļevs, Uldis Dumpis, Ausma Kantāne un daudzi citi,» tā režisore.
Pēc konservatorijas beigšanas L.Ņefedova turpināja darbu konservatorijā un strādāja par amatieru teātra pasniedzēju. «No mana pirmā izmācītā kursa lielākā daļa audzēkņu aizgāja strādāt uz televīziju, lai arī viņi tika gatavoti kā amatieru teātra režisori, jo televīzijai trūka darbinieku. Starp tiem Māris Salna, Daina Dumpe, arī tagadējais Alunāna teātra direktors Arvīds Matisons un citi. Esmu vadījusi vairākus amatierteātru režisoru kursus. Republikā labi pazīstams Agris Krūmiņš Ventspils teātrī, Inta Ūbele Jēkabpilī, Aivars Ikšelis Valkā un citi,» stāsta režisore. Arī televīzijas seja Aina Poiša ir režisores studente. Tā L.Ņefedova par aktiermeistarības un režijas pasniedzēju nostrādājusi 25 gadus, savu darbību beigusi jau kā profesore.
«Paralēli pirms 43 gadiem uzsāku darbu šeit, Jelgavas Ādolfa Alunāna teātrī, kuru vadīja Irina Liepa. Viņa šeit bija radījusi savu auru, bet es ar laiku izveidoju savu, un tā vien šķiet, ka tas man ir izdevies gan kultūras nama trešajā stāvā, kur atrodas teātris, gan uz lielās skatuves,» tā L.Ņefedova.
«Man ir savi amatieru teātra aktieri, kas ikdienā darbojas pavisam citā jomā, bet uz teātri atnāk sevi realizēt un piepildīt. Amatieru teātrī aktieris ir brīvs cilvēks, un tieši režisors viņam lūdzas, vai viņš nevēlas paņemt lomu. Protams, ir jau arī konkurence šeit, tikai viņi man neatzīstas,» stāsta jubilāre.
Režisore atzīst, ka viņai patīk Nacionālais teātris, bet: «Ja es izrādē ieraugu kādu simpātisku aktieri, kas labi spēlē, es ļoti aizraujos ar tā tēlojumu un pat aizmirstas kritizēt. Nevaru pateikt, kura no pēdējām redzētajām izrādēm man ir patikusi īpaši, bet man vienmēr patīk aktieri Dita Lūriņa, Zane Daudziņa, Ainārs Ančevskis un citi,» stāsta režisore.
Teātra direktors A.Matisons teic – ir ļoti patīkami, ka režisore savu lielo jubileju atzīmē nevis ar vienu darbu, kā parasti mākslinieki dara, bet gan veselu nedēļu, rādot iestudējumus, kas ir teātra repertuārā. Nedēļas laikā rādītās izrādes ir vienas no režisores pēdējiem darbiem, starp kurām ir arī viņas mīļākās, piemēram, A.Arbuzova «Vecmodīgā komēdija», kuru viņa ik pa laikam atjauno, un Dž.Kiltija «Mīļais melis». Izrāžu nedēļā tiks rādītas arī divas teātra direktora iestudētas lugas.
«Profesionāla, azartiska, ļoti mīl savu profesiju un darbu, ideju pārpilna. Ļoti varonīga, ar savu darbu un cilvēcību spējot jau 43 gadus uzturēt dzīvu Jelgavas Ādolfa Alunāna teātra garu. Tāpēc vēlētos, lai Dievs dod viņai veselību un daudzus gadus vēl dzīvot,» tā par jubilāri Ādolfa Alunāna teātra režisori Lūciju Ņefedovu, kura 3. februārī svinēs savu 75. dzimšanas dienu, teic teātra direktors Arvīds Matisons.
Bet vēl līdz 3. februārim, atzīmējot režisores dzimšanas dienu, no 26. janvāra jelgavnieki tiek aicināti uz kultūras namu noskatīties ja ne visas, tad kādu no L.Ņefedovas radītajām izrādēm.
«Kultūras nama skatuve ir mana jau gandrīz pusgadsimtu. Tā ir piestrāvota ar manām domām, ar manu dzīvi, tāpēc mana lielākā vēlēšanās 75 gadu jubilejā bija parādīt savus iestudējumus uz skatuves. Mana vēlēšanās tika izpildīta,» tā L.Ņefedova.
«Esmu bērns, kas nācis no laukiem, pirmās mājas bija Siguldas pusē. Mani vecāki – burvīgi cilvēki, bet mēs nebijām diez cik turīgi. Man pat nebija dota iespēja uzzināt, ka lugas iestudē režisors. Zināju tikai to, ka man teātris patīk – varēju sēdēt un stundām skatīties, just līdzi. Pabeidzu Cēsu Skolotāju institūtu un sāku strādāt Cēsu Pionieru namā, kas pielīdzināms tagadējiem jaunrades centriem, un kopā ar bērniem izveidoju savu teātra pulciņu, ar kuriem tad darbojos un iestudēju Annas Brigaderes lugu «Lolitas brīnumputns»,» stāsta režisore.
Vēlāk režisore pabeidza Rīgas Pedagoģisko institūtu, strādāja par skolotāju, darbojās Cēsu tautas teātrī un paralēli – ar bērniem.
«28 gadu vecumā uzzināju, ka Latvijas Valsts konservatorijā uzņem režisorus. Teātra «inde» bija manī iekšā, un aizgāju uz režisoriem. Ja Dievs man ir devis šādu svētību un talantu, tas man bija jāizmanto, jo citādi mēs varam būt nelaimīgi visu mūžu,» stāsta režisore.
«Man bija tā lieliskā iespēja mācīties pie apbrīnojamas un gudras pasniedzējas no Maskavas – Veras Baļunas. Viņai par godu esmu sarakstījusi grāmatu. Visi labie aktieri viņas izmācīti – Antra Liedskalniņa, Ģirts Jakovļevs, Uldis Dumpis, Ausma Kantāne un daudzi citi,» tā režisore.
Pēc konservatorijas beigšanas L.Ņefedova turpināja darbu konservatorijā un strādāja par amatieru teātra pasniedzēju. «No mana pirmā izmācītā kursa lielākā daļa audzēkņu aizgāja strādāt uz televīziju, lai arī viņi tika gatavoti kā amatieru teātra režisori, jo televīzijai trūka darbinieku. Starp tiem Māris Salna, Daina Dumpe, arī tagadējais Alunāna teātra direktors Arvīds Matisons un citi. Esmu vadījusi vairākus amatierteātru režisoru kursus. Republikā labi pazīstams Agris Krūmiņš Ventspils teātrī, Inta Ūbele Jēkabpilī, Aivars Ikšelis Valkā un citi,» stāsta režisore. Arī televīzijas seja Aina Poiša ir režisores studente. Tā L.Ņefedova par aktiermeistarības un režijas pasniedzēju nostrādājusi 25 gadus, savu darbību beigusi jau kā profesore.
«Paralēli pirms 43 gadiem uzsāku darbu šeit, Jelgavas Ādolfa Alunāna teātrī, kuru vadīja Irina Liepa. Viņa šeit bija radījusi savu auru, bet es ar laiku izveidoju savu, un tā vien šķiet, ka tas man ir izdevies gan kultūras nama trešajā stāvā, kur atrodas teātris, gan uz lielās skatuves,» tā L.Ņefedova.
«Man ir savi amatieru teātra aktieri, kas ikdienā darbojas pavisam citā jomā, bet uz teātri atnāk sevi realizēt un piepildīt. Amatieru teātrī aktieris ir brīvs cilvēks, un tieši režisors viņam lūdzas, vai viņš nevēlas paņemt lomu. Protams, ir jau arī konkurence šeit, tikai viņi man neatzīstas,» stāsta jubilāre.
Režisore atzīst, ka viņai patīk Nacionālais teātris, bet: «Ja es izrādē ieraugu kādu simpātisku aktieri, kas labi spēlē, es ļoti aizraujos ar tā tēlojumu un pat aizmirstas kritizēt. Nevaru pateikt, kura no pēdējām redzētajām izrādēm man ir patikusi īpaši, bet man vienmēr patīk aktieri Dita Lūriņa, Zane Daudziņa, Ainārs Ančevskis un citi,» stāsta režisore.
Teātra direktors A.Matisons teic – ir ļoti patīkami, ka režisore savu lielo jubileju atzīmē nevis ar vienu darbu, kā parasti mākslinieki dara, bet gan veselu nedēļu, rādot iestudējumus, kas ir teātra repertuārā. Nedēļas laikā rādītās izrādes ir vienas no režisores pēdējiem darbiem, starp kurām ir arī viņas mīļākās, piemēram, A.Arbuzova «Vecmodīgā komēdija», kuru viņa ik pa laikam atjauno, un Dž.Kiltija «Mīļais melis». Izrāžu nedēļā tiks rādītas arī divas teātra direktora iestudētas lugas.