Aicina nopļaut zāli un sakopt privātās teritorijas
Pašvaldības policijas Iecirkņu grupas vecākais inspektors Sandris Miezis atgādina, ka saskaņā ar Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošajiem noteikumiem vietās, kur nav ielas vai ceļa, jānodrošina īpašumam piegulošo teritoriju sakopšana un zāles nopļaušana, ieskaitot grāvjus. Juridiskajām personām tie ir desmit metri no žoga, bet fiziskām personām – pieci metri. Īpašuma un tam piegulošajā teritorijā zāles garums nedrīkst pārsniegt 15 centimetrus, tāpat jābūt savāktiem atkritumiem. «Īpašumā nedrīkst veidot lūžņu, būvgružu, sadzīves atkritumu uzkrājumus, transportlīdzekļu vrakus aizliegts turēt vietās, kur tie redzami no ielas. Tāpat īpašumu saimniekiem jārūpējas par piegulošo teritoriju grāvju un caurteku tīrību,» īpašnieka pienākumus uzskaita S.Miezis. Būtiski uzsvērt, ka bioloģiskos atkritumus, tostarp nopļauto zāli, aizliegts novietot jebkurā to savākšanai vai apglabāšanai neparedzētā vietā, tajā skaitā novietot pie atkritumu konteineriem, uz ielām, skvēros, parkos, mežos un citur, kā arī bez saskaņošanas ar atkritumu apsaimniekotāju bērt sadzīves atkritumiem paredzētajos konteineros.
Pašvaldības policija privātu teritoriju īpašniekiem ir izsūtījusi 130 paziņojumus jeb brīdinājumus par viņiem piederošajā īpašumā nenopļautu zāli. «Lielākā daļa saimnieku pēc brīdinājuma saņemšanas ir atsaukušies un zāli nopļāvuši, savukārt situācijās, kad, atkārtoti apsekojot teritoriju, tiek konstatēts, ka zāle nav nopļauta, tiek uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība,» stāsta S.Miezis.
Maijā un jūnijā par nenopļautu zāli sastādīti pieci administratīvā pārkāpuma protokoli un ar 74 saimniekiem veiktas preventīvas pārrunas, tostarp 72 gadījumos pēc pārrunām pārkāpums novērsts. 2018. gadā par zāles nepļaušanu pilsētā sastādīti 12 administratīvā pārkāpuma protokoli, veiktas 211 preventīvas pārrunas un izsūtīti 152 brīdinājumi.
«Situācija kopumā uzlabojas, un domājam, ka tas lielā mērā ir, pateicoties preventīvajam darbam, jo mūsu mērķis nav uzreiz sodīt, bet gan sarunu ceļā censties atrisināt situāciju,» atzīst S.Miezis. Viņš norāda, ka diemžēl pilsētā ir vairākas teritorijas, kurām policija pievērš pastiprinātu uzmanību, jo tās regulāri netiek pļautas. «Lielākā problēma šajos gadījumos ir tā, ka visbiežāk zemes īpašnieks ir ārzemnieks un vai nu nereaģē uz mūsu ziņojumiem, vai arī vispār nav iespējams ar viņu sazināties. Viens no šādiem objektiem ir zemesgabals Uzvaras ielā 6a, kur zeme starp daudzdzīvokļu mājām 400 kvadrātmetru platībā pieder personai, kuras uzrādītā dzīvesvieta ir ASV, taču ar viņu nav iespējams sazināties,» stāsta S.Miezis. Taču ir situācijas, kuras tomēr izdodas atrisināt. «Piemēram, vairākus gadus saņēmām iedzīvotāju sūdzības par nesakoptu teritoriju Pasta, Sudrabu Edžus un Mātera ielas kvartālā, un saimniekam vairākkārt tika sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli gan par zāles nepļaušanu, gan atkritumu nesavākšanu. Šī teritorija pieder kādam Vācijas pilsonim, un Jelgavā bija ieradies viņa dēls, kurš šobrīd nolīdzis uzņēmumu, kas teritoriju regulāri apkopj,» tā S.Miezis.
Par Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošo noteikumu pārkāpšanu policija izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu: fiziskām personām līdz 350 eiro, juridiskām personām līdz 1400 eiro.
Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva