Aicina pareizticīgo Lieldienu zvans
01.05.2008.
Šodien, 1. maijā, pulksten 15 Jelgavas kultūras namā un rīt, 2. maijā, pulksten 17 Rīgā, Maskavas namā notiks pareizticīgo Lieldienu festivāls «Lieldienu zvans».
Kristīne Langenfelde
Šodien, 1. maijā, pulksten 15 Jelgavas kultūras namā un rīt, 2. maijā, pulksten 17 Rīgā, Maskavas namā notiks pareizticīgo Lieldienu festivāls «Lieldienu zvans».
Jelgavas Sabiedrības integrācijas biroja vadītāja Rita Vectirāne atklāj, ka ideja par šāda festivāla rīkošanu nākusi no Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra. «Mums jau par tradīciju ir kļuvuši koncerti pareizticīgo Ziemassvētku laikā, un divus gadus tos apmeklējis arī arhibīskaps Aleksandrs. Sirsnīgā pasākuma iedvesmots, viņš lūdza mūsu radošo komandu tradīciju cikliski turpināt, organizējot koncertu arī pareizticīgo Lieldienu laikā. Viņa ideja bija arī tā, ka šāda koncertprogramma jāuzved ne tikai Jelgavā, bet arī Rīgā,» stāsta R.Vectirāne.
Tā šobrīd tapusi vērienīga koncertprogramma ar Latvijas un Baltkrievijas kolektīvu piedalīšanos. «Koncertā uzstāsies kori, ansambļi un deju kolektīvi no Jelgavas, Rīgas, Liepājas un Baranovičiem Baltkrievijā. Jāpiebilst, ka viņi Latvijā ieradušies speciāli, lai piedalītos šajā koncertā,» tā R.Vectirāne.
«Lieldienu zvana» programma it kā sadalīta divās daļās – pirmajā, sekojot pareizticīgo Lieldienu tradīcijām, skanēs garīgā mūzika. «Pareizticīgajiem Lieldienas ir vislielākie gada svētki – tās ir gaviles un prieks par Kristus augšāmcelšanos. Savukārt koncerta otrajā daļā skanēs tautas mūzika – dejas un dziesmas savīsies tautas līksmībā,» stāsta R.Vectirāne.
Festivālu organizē Jelgavas Sabiedrības integrācijas birojs, atbalsta Krievijas vēstniecība Latvijā, Jelgavas dome, Maskavas nams, SIA «Euro Transoil» un «JTM».
Jāpiebilst, ka ikviens, kurš vēlas baudīt pareizticīgo Lieldienu koncertu ar patiesi augstas raudzes kolektīvu piedalīšanos, jau šodien aicināts uz Jelgavas kultūras namu. Koncerts apmeklētājiem ir bez maksas, savukārt rīt Rīgā, Maskavas namā ieeja uz koncertu būs ar ielūgumiem.
Jau vairākas nedēļas pirms koncerta aktīvi savu programmu mēģina ne tikai kori, ansambļi un deju kolektīvi – lielu darbu iegulda ikviens, kurš iesaistīts festivāla rīkošanā. «Kopā» šoreiz paviesojās pie scenogrāfes Annas Ziemeles, kura gādā, lai koncerts būtu baudāms ne tikai garīgi, bet arī vizuāli – proti, viņa veido skatuvisko noformējumu šiem svētkiem.
«Pirms rodas ideja, ir vajadzīga iedvesma, un šoreiz es to smēlos pareizticīgo baznīcā. Devos uz baznīcu, aizdedzu svecīti un lūkojos dievnamā... Es centos piekļūt kaut nedaudz tuvāk šai ticībai un viņu paražām, lai izprastu, kas visspilgtāk atainotu pareizticīgo Lieldienas,» stāsta A.Ziemele.
Un ideja dzima. Jau šodien ikviens, kurš dosies baudīt pareizticīgo Lieldienu koncertu Jelgavas kultūras namā, to varēs novērtēt. «Es vēlējos kaut ko saulainu, kaut ko, kas patiesi atspoguļotu to prieku, kas valda pareizticīgo sirdīs šajos svētkos,» tā A.Ziemele, atklājot, ka skatuves noformējumā tiks izmantots gan pareizticīgās baznīcas siluets, gan uzlecoša saule.
«Skatuves centrā būs spilgta uzlecoša saule, kas simbolizē kā Kristus augšāmcelšanos, tā pavasara iestāšanos un līksmību. Savukārt abpus saulei būs izvietoti pareizticīgās baznīcas silueti, kas paspilgtinās noskaņas,» atklāj scenogrāfe.
Šoreiz viņas uzdevums patiesībā bija dubults, jo līdzīgi kā pati koncerta programma, kas sadalīta divās daļās, arī skatuviskais noformējums šoreiz pēc pirmās daļas tiks mainīts. «Skatuve pārtaps tādā kā krievu tautiskā lakatā – zilo krāsu, kas dominē pirmās daļas baznīcas siluetos, nomainīs zaļā, un man gribas teikt, ka kopumā šī koncerta vadmotīvs varētu būt: Dievs. Daba. Saule,» saka A.Ziemele.
Viņa atzīst, ka neatkarīgi no tautības, ticības vai citas piederības Lieldienas tomēr ir pavasaris. «Man pašai noteikti Lieldienu laiks asociējas ar pavasari, gaismu, kas nāk, kaut ko bezgala skaistu. Kad pavasarī ieraugu mazās pirmās sniegpulkstenītes, man gribas teikt, ka tās ir cilvēku izraudātās asaras, kas saplaukst šajos mazajos ziedos,» tā A.Ziemele.
Viņa arī atzīst, ka ir patiesi gandarīta par iespēju strādāt kopā ar krievu tautības cilvēkiem un palīdzēt gatavot vienus no viņu gada lielākajiem svētkiem – Lieldienas. «Krievu tautības cilvēkiem ir ārkārtīgi bagāta dvēsele, un, šādi sadarbojoties, mēs apmaināmies ar savām domām, iespaidiem, un tas vienlaikus bagātina arī mani – tas ir fantastiski,» nobeigumā piebilst A.Ziemele.
Šodien, 1. maijā, pulksten 15 Jelgavas kultūras namā un rīt, 2. maijā, pulksten 17 Rīgā, Maskavas namā notiks pareizticīgo Lieldienu festivāls «Lieldienu zvans».
Jelgavas Sabiedrības integrācijas biroja vadītāja Rita Vectirāne atklāj, ka ideja par šāda festivāla rīkošanu nākusi no Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra. «Mums jau par tradīciju ir kļuvuši koncerti pareizticīgo Ziemassvētku laikā, un divus gadus tos apmeklējis arī arhibīskaps Aleksandrs. Sirsnīgā pasākuma iedvesmots, viņš lūdza mūsu radošo komandu tradīciju cikliski turpināt, organizējot koncertu arī pareizticīgo Lieldienu laikā. Viņa ideja bija arī tā, ka šāda koncertprogramma jāuzved ne tikai Jelgavā, bet arī Rīgā,» stāsta R.Vectirāne.
Tā šobrīd tapusi vērienīga koncertprogramma ar Latvijas un Baltkrievijas kolektīvu piedalīšanos. «Koncertā uzstāsies kori, ansambļi un deju kolektīvi no Jelgavas, Rīgas, Liepājas un Baranovičiem Baltkrievijā. Jāpiebilst, ka viņi Latvijā ieradušies speciāli, lai piedalītos šajā koncertā,» tā R.Vectirāne.
«Lieldienu zvana» programma it kā sadalīta divās daļās – pirmajā, sekojot pareizticīgo Lieldienu tradīcijām, skanēs garīgā mūzika. «Pareizticīgajiem Lieldienas ir vislielākie gada svētki – tās ir gaviles un prieks par Kristus augšāmcelšanos. Savukārt koncerta otrajā daļā skanēs tautas mūzika – dejas un dziesmas savīsies tautas līksmībā,» stāsta R.Vectirāne.
Festivālu organizē Jelgavas Sabiedrības integrācijas birojs, atbalsta Krievijas vēstniecība Latvijā, Jelgavas dome, Maskavas nams, SIA «Euro Transoil» un «JTM».
Jāpiebilst, ka ikviens, kurš vēlas baudīt pareizticīgo Lieldienu koncertu ar patiesi augstas raudzes kolektīvu piedalīšanos, jau šodien aicināts uz Jelgavas kultūras namu. Koncerts apmeklētājiem ir bez maksas, savukārt rīt Rīgā, Maskavas namā ieeja uz koncertu būs ar ielūgumiem.
Jau vairākas nedēļas pirms koncerta aktīvi savu programmu mēģina ne tikai kori, ansambļi un deju kolektīvi – lielu darbu iegulda ikviens, kurš iesaistīts festivāla rīkošanā. «Kopā» šoreiz paviesojās pie scenogrāfes Annas Ziemeles, kura gādā, lai koncerts būtu baudāms ne tikai garīgi, bet arī vizuāli – proti, viņa veido skatuvisko noformējumu šiem svētkiem.
«Pirms rodas ideja, ir vajadzīga iedvesma, un šoreiz es to smēlos pareizticīgo baznīcā. Devos uz baznīcu, aizdedzu svecīti un lūkojos dievnamā... Es centos piekļūt kaut nedaudz tuvāk šai ticībai un viņu paražām, lai izprastu, kas visspilgtāk atainotu pareizticīgo Lieldienas,» stāsta A.Ziemele.
Un ideja dzima. Jau šodien ikviens, kurš dosies baudīt pareizticīgo Lieldienu koncertu Jelgavas kultūras namā, to varēs novērtēt. «Es vēlējos kaut ko saulainu, kaut ko, kas patiesi atspoguļotu to prieku, kas valda pareizticīgo sirdīs šajos svētkos,» tā A.Ziemele, atklājot, ka skatuves noformējumā tiks izmantots gan pareizticīgās baznīcas siluets, gan uzlecoša saule.
«Skatuves centrā būs spilgta uzlecoša saule, kas simbolizē kā Kristus augšāmcelšanos, tā pavasara iestāšanos un līksmību. Savukārt abpus saulei būs izvietoti pareizticīgās baznīcas silueti, kas paspilgtinās noskaņas,» atklāj scenogrāfe.
Šoreiz viņas uzdevums patiesībā bija dubults, jo līdzīgi kā pati koncerta programma, kas sadalīta divās daļās, arī skatuviskais noformējums šoreiz pēc pirmās daļas tiks mainīts. «Skatuve pārtaps tādā kā krievu tautiskā lakatā – zilo krāsu, kas dominē pirmās daļas baznīcas siluetos, nomainīs zaļā, un man gribas teikt, ka kopumā šī koncerta vadmotīvs varētu būt: Dievs. Daba. Saule,» saka A.Ziemele.
Viņa atzīst, ka neatkarīgi no tautības, ticības vai citas piederības Lieldienas tomēr ir pavasaris. «Man pašai noteikti Lieldienu laiks asociējas ar pavasari, gaismu, kas nāk, kaut ko bezgala skaistu. Kad pavasarī ieraugu mazās pirmās sniegpulkstenītes, man gribas teikt, ka tās ir cilvēku izraudātās asaras, kas saplaukst šajos mazajos ziedos,» tā A.Ziemele.
Viņa arī atzīst, ka ir patiesi gandarīta par iespēju strādāt kopā ar krievu tautības cilvēkiem un palīdzēt gatavot vienus no viņu gada lielākajiem svētkiem – Lieldienas. «Krievu tautības cilvēkiem ir ārkārtīgi bagāta dvēsele, un, šādi sadarbojoties, mēs apmaināmies ar savām domām, iespaidiem, un tas vienlaikus bagātina arī mani – tas ir fantastiski,» nobeigumā piebilst A.Ziemele.