Aina Poiša: «Mēs taču varam dzīvot garšīgi»
Psihoterapeite norādīja, ka garšīga dzīve vispirms jau ir emocijas, kas katram cilvēkam kalpo kā degviela. Lai šīs emocijas būtu pozitīvas, viens no priekšnosacījumiem ir filtrēt, ar kādiem cilvēkiem pavadām laiku. «Pat pavisam nelielā kolektīvā viens vienmēr ar dzīvi neapmierinātais var sabojāt noskaņojumu trīs citiem,» tā viņa. A.Poiša stāsta, ka, esot drūmā noskaņojumā ar moto «viss ir slikti», pirmkārt jau ir jāstrādā pašam ar sevi – jāsaprot, ka domāšana ir jāmaina, un jāmācās saskatīt arī labo.
Vienlaikus gan A.Poiša gan uzsver, ka dzīvē jāprot pieņemt arī skumjas. «Skumjās mēs paliekam dziļāki. Un empātija ir īpašība, kas mums palīdz ieraudzīt un saprast visas krāsas,» tā viņa, norādot: dažkārt cilvēkiem jāpalīdz atgūt emocionālais līdzsvars. «Ja mums pastāsta par kādu atgadījumu un neesam bijuši līdzīgā situācijā, vienmēr varam pateikt tik daudz kā – iedomājos, kā tev tas sāp,» iesaka A.Poiša.
Psihoterapeite stāsta, ka viedums ir prasme pieņemt un novērtēt cilvēku. Tas attiecas gan uz ģimenes dzīvi un attieksmi pret bērniem, gan arī attiecībām ar kolēģiem. Piemēram, ja bērnam tiek dots kāds uzdevums un viņš ir pārdomās vai viņam nesanāk, jābūt pacietīgiem, nevis jāuzdod jautājumi par ikdienas gaitām vai jāraujas palīdzēt. «Tieši tad bērnam un vecākam rodas uzticēšanās un tuvība. Bērns jūt atbalstu un tikai šajā brīdī varam kaut ko ieteikt, kaut ko pakoriģēt,» tā viņa. A.Poiša skaidro, ka identiski ir arī darba attiecībās. «Mēs nevaram teikt – paldies, bet… Mums jāprot novērtēt citu cilvēku darbs. Jāpateicas par ieguldīto laiku, jāpasaka, ka tas bija labi, un tikai tad ir vieta ieteikumiem,» skaidro psihoterapeite. Viņa norāda, ka laiks skrien vēja spārniem, tādēļ svarīgi atrast vietu, kurā nevajadzēs ciest, bet gan izbaudīt. «Tieši šī iemesla dēļ ir jāmeklē cilvēki, ar kuriem sakrīt jūsu vērtības. Vai tā ir ģimene, darbs vai hobijs – ir jābūt vietai un cilvēkiem, kas jūs piepilda ar enerģiju. Citādi notiek izdegšana,» tā viņa.
A.Poiša norādīja arī uz ģimeņu attiecību izaicinājumiem, skaidrojot, ka attiecībās arī ir jāstrādā, un izrunāt savas problēmas ir labākais risinājums jebkurā situācijā. «Dzīvot vienā adresē, bet nebūt kopā ir ļoti grūti, jo patiesībā jau vientulība divatā sāp vairāk nekā vienatnē,» tā viņa, skaidrojot: mīlestība nav tikai kaisle, bet arī pieņemšana, draudzība, cieņa un rūpes. «Šeit katram ir jāizvērtē – darīt un glābt situāciju, vērsties pēc palīdzības un runāt vai arī attiekties no indīgām attiecībām, pārspējot savas bailes no nākotnes izaicinājumiem,» norādīja psihoterapeite.
Rezumējot daudzos ieteikumus garšīgai dzīvei, viņa norādīja – atslēgas vārds visam ir pašatbildība jeb mūsu pašu atbildība par katru savu izvēli.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»