Aizvadīta ikgadējā prokuroru sanāksme
13.februārī ikgadējā prokuroru sanāksmē gan ģenerālprokurors Jānis Maizītis, gan uzaicinātie viesi no tiesībsargājošajām iestādēm atzina, ka nepieciešamas izmaiņas Kriminālprocesa likumā (KPL) un citos speciālajos likumos, lai samazinātu uzsākto procesu skaitu.
Pagājušā gada laikā salīdzinājumā ar dažiem gadiem iepriekš, kad vēl nebija stājies spēkā jaunais KPL, uzsākto kriminālprocesu skaits ir katastrofāli pieaudzis, bet tas nebūt nenozīmē, ka arī noziedzīgo nodarījumu skaits būtu pieaudzis. Jaunais KPL paredz uzsākt kriminālprocesu arī daudzos tādos gadījumos, kad to pēc būtības nevajadzētu darīt. Piemēram, ja laukos tiek atrasts miris cilvēks bez vardarbīgas nāves pazīmēm, viņa nāvi jākonstatē ģimenes ārstam, kas bieži vien nav pieejams. Policijai savukārt, lai nozīmētu tiesu medicīnisko ekspertīzi, kas noteiktu nāves iemeslu, ir jāuzsāk kriminālprocess, kas pēc tam gan tiek izbeigts.
Šādā veidā, kā arī uzsākot procesu par mazsvarīgām lietām statistikas dati par uzsākto procesu skaitu, kā arī izbeigto lietu skaitu tiek "pieaudzēti" un izskatās visai dīvaini. Ģenerālprokurors informēja, ka iestrādes nepieciešamajiem likumu grozījumiem jau ir un prokuratūra vēlētos panākt, ka līdz ar izmaiņām policijai gadījumos, ja nav pieejams ģimenes ārsts, būtu tiesības nosūtīt mirušās personas mirstīgās atliekas uz kādas slimnīcas patoloģiju nodaļu nāves cēloņa noteikšanai, apejot nepieciešamību uzsākt kriminālprocesu.
Maizītis sanāksmē uzsvēra, ka prokuroriem vairāk būtu jāizmanto likumā noteiktās iespējas veikt resoriskās pārbaudes, bet procesu uzsākt tikai gadījumos, ja acīmredzami ir aizdomas par noziedzīga nodarījuma veikšanu. Viņš arī atzina, ka patlaban spēkā esošais KPL nav sniedzis skaidrojumu resorisko pārbaužu veikšanas nepieciešamībai, tādēļ arī pērn šīs iespējas bieži nav izmantotas.
Pēc prokuratūras vadītāja domām, ir jāizstrādā vienoti kritēriji procesa uzsākšanai, lai tos varētu izmantot visas tiesībsargājošās iestādes. Prokuratūra arī uzskata, ka likumā jānorāda minimālās robežas, piemēram, zādzībās, par kādām var uzsākt procesu.
Sanāksmē šodien nelielu uzrunu teica arī Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis, kurš atzina, ka KPL policijas darbu ir tikai apgrūtinājis. Viņš pastāstīja kādu piemēru no vizītes kādā lauku policijas iecirknī, kur seifā "gulējušas" tik daudzas neizmeklētas lietas, galvenokārt par cietušajam nodarītajiem zaudējumiem ļoti mazā apmērā. Vienā šādā lietā nodarītie zaudējumi bijuši 3,99 lati. Pēc Liejukša domām, beidzot jāķeras klāt smago noziegumu kvalitatīvai izmeklēšanai, šāda tipa mazsvarīgās lietas atstājot vispār bez izmeklēšanas.
Pagājušajā gadā vidēji mēnesī tika uzsākti 4750 kriminālprocesi, bet atteikums uzsākt procesu bijis 4770 reižu. Maizītis atzina, ka joprojām likumdošana šajā jomā nav sakārtota un KPL savu mērķi nav sasniedzis.
Par lielo uzsākto kriminālprocesu skaitu sanāksmē runāja arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš (TP), kurš pauda vēlēšanos uzzināt, cik no šiem uzsāktajiem procesiem ir bijuši pamatoti un likumīgi. Viņš esot izrēķinājis, ka, raugoties no statistikas rādītājiem, pagājušajā gadā kāds kriminālprocess ir uzsākts pret katru 36.Latvijas iedzīvotāju. Viņaprāt, patlaban trūkst politikas plānošanas dokumenta par ilgtermiņa stratēģiju gan prokuratūras, gan tieslietu sistēmas iestāžu attīstības iespējām.