Amatu dienas tirdziņš pulcē simtus (+video)

31.05.2008.
Pārdevēji, kas no visas Latvijas sabraukuši, lai piedalītos Amatu dienā, par pircēju trūkumu nesūdzas - simtiem jelgavnieku šodienu, 31. maiju, izvēlējušies pavadīt, atzīmējot Pilsētas svētkus, un iepirkšanos apvieno ar patīkamu atpūtu. 
Sintija Čepanone

Pārdevēji, kas no visas Latvijas sabraukuši, lai piedalītos Amatu dienā, par pircēju trūkumu nesūdzas - simtiem jelgavnieku šodienu, 31. maiju, izvēlējušies pavadīt, atzīmējot Pilsētas svētkus, un iepirkšanos apvieno ar patīkamu atpūtu.

 

Šā gada Amatu dienas moto ir «Mans nams - mana pils», un apmēram 130 tirgotāju Hercoga Jēkaba laukumā un kultūras nama apkaimē piedāvā iegādāties visu, kas skaistāku var darīt ne tikai māju, bet arī pašu tās saimnieku, un līdztekus saimniecībā noderīgām lietām ikviens var iegādāties arī rotaslietas, rokdarbus, gardus pārtikas produktus, tostarp maizi, medu, sieru un zivis. Savukārt stādu audzētāji parūpējušies, lai iedzīvotāji varētu sapost ne tikai savu namu, bet arī pagalmu un dārzu. Kā novēroja portāls www.jelgavasvestnesis.lv , pārdošana tirgotājiem iet no rokas, jo vienu otru izstrādājumu jelgavnieki jau atceras no iepriekšējiem Pilsētas svētkiem, tāpēc naski izmanto iespēju iecienīto preci iegādāties atkal.

Jāpiebilst, ka šogad Pilsētas svētku dalībnieki var iepazīt arī citu tautību kultūru un virtuvi. Šim mērķim nacionālās kultūras biedrības izveidojušas «Goda istabas», kurās ikviens ir gaidīts viesis. Līdztekus rokdarbiem, ko darinājuši Jelgavā dzīvojošie krievi, ukraiņi, ebreji, baltkrievi, lietuvieši un citu tautību pārstāvji, iespējams nobaudīt tikai šīm nacionalitātēm vien raksturīgus ēdienus. «Šeit var gūt tikai nelielu ieskatu par ukraiņu virtuvi,» saka Jelgavas ukraiņu biedrības «Džerelo» priekšsēdētāja  Gaļina Jurčenoka, piedāvājot nobaudīt speķa maizes, pīrāgus, īstu ukraiņu vodku un citus viņu nacionālos ēdienus  un dzērienus. Lai citiem stāstītu par savu tautu, ukraiņi izvēlējušies parādīt arī viņiem vien raksturīgus suvenīrus, piemēram, koka alus kausu, šķīvi un oberehu - no dažādiem labības graudiem darinātu glezniņu, kas ikvienā mājā vairo saticību, labklājību un sargā to un tās iemītniekus. G.Jurčenoka par interesentu trūkumu nesūdzas, norādot, ka pēdējo gadu laikā iedzīvotāju interese par citām tautām un to kultūru krietni augusi, un arī viņai pašai ir interesanti, ko Amatu dienas tirdziņā sarūpējuši kolēģi no citām mazākumtautību biedrībām.

Savukārt lietišķās mākslas studijas «Dardedze» dalībnieces ikvienu aicina iesaistīties paklāja tapšanā - cilvēkam vien jāpiesēžas pie stellēm un ar krāsainu dzīparu jāatstāj vēstījums par sevi. «Īpašu interesi par aušanu izrāda stiprais dzimums, taču tas neizbrīna - senos laikos tas bija īsts vīru darbs, jo aušana ir fiziski ļoti smags darbs,» paskaidro «Dardedzes» dalībniece Ausma Spalvēna. Uz jautājumu, vai jelgavnieki ir apķērīgi audēji, viņa atbild: «Kas grib un var, tas dabū ar!» Un krāsainas lupatiņu strēmelītes sagulst cita pie citas, veidojot tik raibu rakstu, cik raibi ir jelgavnieki. Ausmas kundze cer, ka līdz Amatu dienas izskaņai sanāks izmēros vērā ņemama sega. Tā noteikti tiks saglabāta kā liecība par mūsu pilsētas iedzīvotājiem.

Taču mazākie, kam «lielo» lietas neinteresē, ķērušies pie kartona piļu izkrāsošanas. «Tikko nokrāsoju logus, tagad krāsošu durvis,» pindzelējot ar brūno krāsu, saka četrgadīgais Timofejs, atklājot, ka krāso pili, kurā pavisam drīz varēs sākt dzīvot princese. Krāsošana viņam padodas itin labi - vien tad, kad roka piekūst, viņam palīdz mamma Viktorija. Krāsotāja amatu izmēģina arī astoņgadīgā Milāna, kura savai pilij izvēlējusies oranžo, dzelteno, zaļo un brūno krāsu. «Man šķiet, ka šīs krāsas kopā izskatās ļoti labi,» viņa, krāsojot pilij logu, lietpratīgi bilst, ka pa to pavērsies brīnišķīga ainava - puķes un pļava.

Jāpiebilst, ka pirkšanas un pārdošanas starplaikos Hercoga Jēkaba laukumā iespējams arī atpūsties, baudot pašdarbnieku priekšnesumus. Uz Amatu dienas tirdziņu un visām tur notiekošajām aktivitātēm vēl var pagūt - tas darbosies līdz pulksten 14.

Pilsētas svētki turpinās arī skvērā aiz kultūras nama, kur mazākie pēc sirds patikas var izlēkāties piepūšamajās atrakcijās.