Apsargs vēl nenozīmē aizsardzību?
31.07.2008.
Esmu sašutis par 24. jūlija «Jelgavas Vēstnesī» publicēto rakstu
«Apsargs vēl nenozīmē aizsardzību». Ir jau absurdas situācijas
dzīvē, bet šis gadījums ir jāraksta ar lieliem burtiem
«ABSURDS».
Vēlos izskaidrot dažas lietas par apsargiem. Vispirms jau gribētos minēt Apsardzes darbības likumu, kurā teikts:
2. pants. Likuma mērķis un darbības joma
(3) Apsardzes komersants un apsardzes darbinieks, kā arī iestāde, komersants un organizācija, kas izveidojusi iekšējās drošības dienestu, veicot apsardzes darbību, sadarbojas ar Valsts policiju un citām valsts pārvaldes iestādēm un sniedz tām atbalstu sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā.
Rakstā bija intervija ar veikala administrāciju:
«Veikala administrācija faktā, ka apsargs uzbrukuma laikā atradies galvenajā novērošanas telpā un nav steidzies palīgā sievietēm, nesaskata neko ārkārtēju. «Jā, viņš redzēja uzbrukumu un, taisnība, viņš negāja sievietēm palīgā. Bet atkauties no uzbrucējiem nav viņa uzdevums, turklāt, kas būtu noticis, ja agresīvais pircējs būtu uzbrucis arī apsargam?! Arī viņam taču ir ģimene un bērni un ir jārūpējas par savu veselību un dzīvību... Apmācība apsargiem arī nav tāda, lai viņus varētu uzskatīt par klientu miesas sargiem. Tā kā viņu amata galvenais pienākums ir rūpēties par zagļu izķeršanu, tad prasīt, lai viņš apdraud savu dzīvību, cīnoties ar reāli agresīviem klientiem, būtu nevietā. Šajā gadījumā apsargs darīja to, kas viņam bija jādara – atradās centrālajā veikala novērošanas kabīnē, nospieda trauksmes pogu, lai izsauktu policiju, un uzmanīja, lai neviens šajā laikā nemēģina aplaupīt veikala kasi.».» (24.07.2008. JV)
Pirmkārt, jau ir absurds, ka veikala administrācijai svarīgāka ir veikala viena kase, kurā, domāju, vairāk par 2000 latu neatrodas, nekā cilvēka dzīvība, administrācijai šķistu normāli, ka pie kases nosistu cilvēku, bet traģēdija būtu, ja nozagtu 2000 latu.
Otrkārt, lai strādātu par apsargu, ir jāiegūst apsardzes sertifikāts, bet, lai to iegūtu, ir jābūt pabeigtiem kursiem. Tajos cilvēkam, kurš vēlas strādāt par apsargu, iemāca speciālus cīņas paņēmienus, lai varētu aizturēt likumpārkāpējus, kā arī teorētiskās zināšanas par apsardzes veikšanu.
Treškārt, vēršos pie veikala administrācijas. Lūk, izraksts no Apsardzes darbības likuma, kādas ir apsardzes darbinieka tiesības, un tiešām ir absurds, ka šie darbinieki to nezina. Kā arī tiesības pielietot fizisku spēku likumpārkāpēju aizturēšanā.
12. pants. Apsardzes darbinieka tiesības
Apsardzes darbiniekam, veicot apsardzes darbību, ir tiesības:
1) prasīt, lai persona izbeidz prettiesisko darbību un ievēro apsargājamā objektā noteikto kārtību, vai atkarībā no tās veiktajām darbībām lūgt attiecīgo personu atstāt apsargājamo objektu, kā arī izraidīt šo personu no apsargājamā objekta, ja tā nepakļaujas lūgumam un turpina pārkāpt apsargājamā objektā noteikto kārtību un šādu izraidījumu paredz apsargājamā objekta apsardzes noteikumi;
2) aizturēt likumpārkāpēju vai personu, kas nelikumīgi iekļuvusi apsargājamā objektā vai mēģina to izdarīt, un nekavējoties nodot aizturēto personu Valsts policijai.
13. pants. Fiziska spēka, speciālo līdzekļu un dienesta suņu izmantošanas nosacījumi
(1) Ja likumpārkāpējs ar savu prettiesisko darbību rada reālus draudus apsardzes darbības veikšanai norīkotā apsardzes darbinieka vai citu personu dzīvībai vai veselībai vai apsargājamam objektam, apsardzes darbinieks pēc mutvārdos izteikta brīdinājuma par fiziska spēka, speciālā līdzekļa vai dienesta suņa izmantošanu drīkst izmantot fizisku spēku, speciālo līdzekli vai dienesta suni, lai izbeigtu prettiesisko darbību un aizturētu likumpārkāpēju. Aizturēto personu nekavējoties nodod Valsts policijai.
(2) Bez mutvārdos izteikta brīdinājuma fizisku spēku, speciālo līdzekli vai dienesta suni drīkst izmantot, ja likumpārkāpums ir saistīts ar vardarbīgu ielaušanos apsargājamā objektā vai ar pēkšņu uzbrukumu apsardzes darbiniekam, citai personai vai apsargājamam objektam.
Vēl rakstā bija minēts:
«Veikala administrācija: «Padomājiet paši – lielākoties par apsargiem strādā vīrieši gados vai sievietes. Alga, ko varam piedāvāt, ir tikai 250 lati.».» (24.07.2008. JV)
Manuprāt, šis fakts arī ir absurds, jo, iegūstot apsardzes sertifikātu un ejot strādāt par apsargu, cilvēks apzinās, ar ko viņam nāksies saskarties un ko darīt. Apsargs, pildot savus pienākumus, praktiski ir līdzvērtīgs policijas darbiniekam, kam arī jānovērš likumpārkāpumi. Vidēji policijas darbinieks saņem darba algu 350 – 450 latus, tādējādi (pēc veikala administrācijas domām) sanāk, ka policijas darbiniekam nav ģimenes, nav bērnu, nav jārūpējas par savu veselību un dzīvību, bet gan, saņemot Ls 100 – 200 latus vairāk par apsargu, ir jāriskē ar to visu un jāsavalda šādi likumpārkāpēji, jo viņi taču pelna vairāk.
Policijas pārstāves intervijā minēts:
«Mēs nevaram prasīt, lai katrs, kurš uz ielas redz kautiņu, ietu strīdniekus izšķirt. Šajā gadījumā iejaukšanās var būt arī ātra policijas informēšana par notiekošo. Taču apsargam, kas nēsā formas tērpu un ar kuru vismaz teorētiski cilvēki saista savu drošību, būtu jāmāk savaldīt agresīvus cilvēkus, kas apdraud apkārtējo drošību. Līdzīgi cietušajām sievietēm un daudzajiem pircējiem arī policija uzskata, ka apsargam vajadzētu gādāt ne vien par preču drošību un cīnīties ar zagļiem, bet arī rūpēties par vispārējo kārtību veikalā, tostarp apmeklētāju aizsardzību.» (24.07.2008. JV)
Manuprāt, policijai nevajadzētu uzskatīt, ka apsargam vajadzētu aizsargāt apmeklētājus, bet gan izvērtēt, vai apsargs ar savu bezdarbību šajā situācijā nav saucams pie atbildības vai arī viņam anulējams apsardzes sertifikāts. Piespiežot trauksmes pogu, apsargs nepārtrauc likumpārkāpumu, viņš tikai informē policiju un lūdz palīdzību, bet, noskatoties monitoros visu notiekošo, apsargs ar savu bezdarbību pieļauj likumpārkāpuma turpināšanos. Cik zinu, tad tirdzniecības centrā «Valdeka» ir vēl viena apsardze, kuru darbiniekus apsargs varēja pasaukt palīgā, ja viņa spēkos nebija vienam pārtraukt šo likumpārkāpumu. Diezin vai apsargs būtu centies aizturēt šo vīrieti, ja viņš sāktu sist, piemēram, kādu no kasierēm, jo, pēc veikala administrācijas teiktā, apsargam jāskatās monitoros, lai neviens neaplaupa veikala kasi. Pieļauju iespēju, ka apsargs iznāktu no kabūža tikai tad, ja šis vīrietis sāktu grābstīties gar kases atvilktni. Absurdi, bet tā tas ir.
Un pēdējais, ko vēlos piebilst sakarā ar notikušo: man ir ārkārtīgi žēl mūsu sabiedrības, mēs esam tik sveši cits citam, ka drīz nepazīsim draugs draugu. Lielākā daļa mūsu sabiedrības likumus vispār neievēro, pat elementārās lietas kā, piemēram, ātruma ievērošana, braucot ar automašīnu, ielas šķērsošana neatļautā vietā vai pie sarkanās gaismas. Lielai daļai jaunatnes vienīgā izklaide ir sabojāt vai saplēst kaut ko, izkauties ar kādu – tas jaunatnei esot cool. Veikalā vīrietis sit sievietes, bet citi vīrieši vienkārši uz to noskatās un gaida, kad varenā policija visu nokārtos. Kas būs tālāk? Būs vēl trakāk, jo sabiedrība negrib mainīties, sabiedrībai arvien vairāk rūp tikai savas tiesības, bet pienākumus neviens negrib pat pieminēt. Izsaku līdzjūtību cietušajām sievietēm, ka viņām nācās ar sāpēm un tik ļoti nepatīkamu notikumu iepazīt mūsu sabiedrības tumšāko pusi un lielāko mīnusu – vienaldzību.
Ar cieņu – lasītājs jelgavnieks
Vēlos izskaidrot dažas lietas par apsargiem. Vispirms jau gribētos minēt Apsardzes darbības likumu, kurā teikts:
2. pants. Likuma mērķis un darbības joma
(3) Apsardzes komersants un apsardzes darbinieks, kā arī iestāde, komersants un organizācija, kas izveidojusi iekšējās drošības dienestu, veicot apsardzes darbību, sadarbojas ar Valsts policiju un citām valsts pārvaldes iestādēm un sniedz tām atbalstu sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā.
Rakstā bija intervija ar veikala administrāciju:
«Veikala administrācija faktā, ka apsargs uzbrukuma laikā atradies galvenajā novērošanas telpā un nav steidzies palīgā sievietēm, nesaskata neko ārkārtēju. «Jā, viņš redzēja uzbrukumu un, taisnība, viņš negāja sievietēm palīgā. Bet atkauties no uzbrucējiem nav viņa uzdevums, turklāt, kas būtu noticis, ja agresīvais pircējs būtu uzbrucis arī apsargam?! Arī viņam taču ir ģimene un bērni un ir jārūpējas par savu veselību un dzīvību... Apmācība apsargiem arī nav tāda, lai viņus varētu uzskatīt par klientu miesas sargiem. Tā kā viņu amata galvenais pienākums ir rūpēties par zagļu izķeršanu, tad prasīt, lai viņš apdraud savu dzīvību, cīnoties ar reāli agresīviem klientiem, būtu nevietā. Šajā gadījumā apsargs darīja to, kas viņam bija jādara – atradās centrālajā veikala novērošanas kabīnē, nospieda trauksmes pogu, lai izsauktu policiju, un uzmanīja, lai neviens šajā laikā nemēģina aplaupīt veikala kasi.».» (24.07.2008. JV)
Pirmkārt, jau ir absurds, ka veikala administrācijai svarīgāka ir veikala viena kase, kurā, domāju, vairāk par 2000 latu neatrodas, nekā cilvēka dzīvība, administrācijai šķistu normāli, ka pie kases nosistu cilvēku, bet traģēdija būtu, ja nozagtu 2000 latu.
Otrkārt, lai strādātu par apsargu, ir jāiegūst apsardzes sertifikāts, bet, lai to iegūtu, ir jābūt pabeigtiem kursiem. Tajos cilvēkam, kurš vēlas strādāt par apsargu, iemāca speciālus cīņas paņēmienus, lai varētu aizturēt likumpārkāpējus, kā arī teorētiskās zināšanas par apsardzes veikšanu.
Treškārt, vēršos pie veikala administrācijas. Lūk, izraksts no Apsardzes darbības likuma, kādas ir apsardzes darbinieka tiesības, un tiešām ir absurds, ka šie darbinieki to nezina. Kā arī tiesības pielietot fizisku spēku likumpārkāpēju aizturēšanā.
12. pants. Apsardzes darbinieka tiesības
Apsardzes darbiniekam, veicot apsardzes darbību, ir tiesības:
1) prasīt, lai persona izbeidz prettiesisko darbību un ievēro apsargājamā objektā noteikto kārtību, vai atkarībā no tās veiktajām darbībām lūgt attiecīgo personu atstāt apsargājamo objektu, kā arī izraidīt šo personu no apsargājamā objekta, ja tā nepakļaujas lūgumam un turpina pārkāpt apsargājamā objektā noteikto kārtību un šādu izraidījumu paredz apsargājamā objekta apsardzes noteikumi;
2) aizturēt likumpārkāpēju vai personu, kas nelikumīgi iekļuvusi apsargājamā objektā vai mēģina to izdarīt, un nekavējoties nodot aizturēto personu Valsts policijai.
13. pants. Fiziska spēka, speciālo līdzekļu un dienesta suņu izmantošanas nosacījumi
(1) Ja likumpārkāpējs ar savu prettiesisko darbību rada reālus draudus apsardzes darbības veikšanai norīkotā apsardzes darbinieka vai citu personu dzīvībai vai veselībai vai apsargājamam objektam, apsardzes darbinieks pēc mutvārdos izteikta brīdinājuma par fiziska spēka, speciālā līdzekļa vai dienesta suņa izmantošanu drīkst izmantot fizisku spēku, speciālo līdzekli vai dienesta suni, lai izbeigtu prettiesisko darbību un aizturētu likumpārkāpēju. Aizturēto personu nekavējoties nodod Valsts policijai.
(2) Bez mutvārdos izteikta brīdinājuma fizisku spēku, speciālo līdzekli vai dienesta suni drīkst izmantot, ja likumpārkāpums ir saistīts ar vardarbīgu ielaušanos apsargājamā objektā vai ar pēkšņu uzbrukumu apsardzes darbiniekam, citai personai vai apsargājamam objektam.
Vēl rakstā bija minēts:
«Veikala administrācija: «Padomājiet paši – lielākoties par apsargiem strādā vīrieši gados vai sievietes. Alga, ko varam piedāvāt, ir tikai 250 lati.».» (24.07.2008. JV)
Manuprāt, šis fakts arī ir absurds, jo, iegūstot apsardzes sertifikātu un ejot strādāt par apsargu, cilvēks apzinās, ar ko viņam nāksies saskarties un ko darīt. Apsargs, pildot savus pienākumus, praktiski ir līdzvērtīgs policijas darbiniekam, kam arī jānovērš likumpārkāpumi. Vidēji policijas darbinieks saņem darba algu 350 – 450 latus, tādējādi (pēc veikala administrācijas domām) sanāk, ka policijas darbiniekam nav ģimenes, nav bērnu, nav jārūpējas par savu veselību un dzīvību, bet gan, saņemot Ls 100 – 200 latus vairāk par apsargu, ir jāriskē ar to visu un jāsavalda šādi likumpārkāpēji, jo viņi taču pelna vairāk.
Policijas pārstāves intervijā minēts:
«Mēs nevaram prasīt, lai katrs, kurš uz ielas redz kautiņu, ietu strīdniekus izšķirt. Šajā gadījumā iejaukšanās var būt arī ātra policijas informēšana par notiekošo. Taču apsargam, kas nēsā formas tērpu un ar kuru vismaz teorētiski cilvēki saista savu drošību, būtu jāmāk savaldīt agresīvus cilvēkus, kas apdraud apkārtējo drošību. Līdzīgi cietušajām sievietēm un daudzajiem pircējiem arī policija uzskata, ka apsargam vajadzētu gādāt ne vien par preču drošību un cīnīties ar zagļiem, bet arī rūpēties par vispārējo kārtību veikalā, tostarp apmeklētāju aizsardzību.» (24.07.2008. JV)
Manuprāt, policijai nevajadzētu uzskatīt, ka apsargam vajadzētu aizsargāt apmeklētājus, bet gan izvērtēt, vai apsargs ar savu bezdarbību šajā situācijā nav saucams pie atbildības vai arī viņam anulējams apsardzes sertifikāts. Piespiežot trauksmes pogu, apsargs nepārtrauc likumpārkāpumu, viņš tikai informē policiju un lūdz palīdzību, bet, noskatoties monitoros visu notiekošo, apsargs ar savu bezdarbību pieļauj likumpārkāpuma turpināšanos. Cik zinu, tad tirdzniecības centrā «Valdeka» ir vēl viena apsardze, kuru darbiniekus apsargs varēja pasaukt palīgā, ja viņa spēkos nebija vienam pārtraukt šo likumpārkāpumu. Diezin vai apsargs būtu centies aizturēt šo vīrieti, ja viņš sāktu sist, piemēram, kādu no kasierēm, jo, pēc veikala administrācijas teiktā, apsargam jāskatās monitoros, lai neviens neaplaupa veikala kasi. Pieļauju iespēju, ka apsargs iznāktu no kabūža tikai tad, ja šis vīrietis sāktu grābstīties gar kases atvilktni. Absurdi, bet tā tas ir.
Un pēdējais, ko vēlos piebilst sakarā ar notikušo: man ir ārkārtīgi žēl mūsu sabiedrības, mēs esam tik sveši cits citam, ka drīz nepazīsim draugs draugu. Lielākā daļa mūsu sabiedrības likumus vispār neievēro, pat elementārās lietas kā, piemēram, ātruma ievērošana, braucot ar automašīnu, ielas šķērsošana neatļautā vietā vai pie sarkanās gaismas. Lielai daļai jaunatnes vienīgā izklaide ir sabojāt vai saplēst kaut ko, izkauties ar kādu – tas jaunatnei esot cool. Veikalā vīrietis sit sievietes, bet citi vīrieši vienkārši uz to noskatās un gaida, kad varenā policija visu nokārtos. Kas būs tālāk? Būs vēl trakāk, jo sabiedrība negrib mainīties, sabiedrībai arvien vairāk rūp tikai savas tiesības, bet pienākumus neviens negrib pat pieminēt. Izsaku līdzjūtību cietušajām sievietēm, ka viņām nācās ar sāpēm un tik ļoti nepatīkamu notikumu iepazīt mūsu sabiedrības tumšāko pusi un lielāko mīnusu – vienaldzību.
Ar cieņu – lasītājs jelgavnieks