Apsargs vēl nenozīmē aizsardzību
25.07.2008.
Tas, ka apsargam kaut kas arī jānosargā, ir mīts – vismaz tiktāl, cik tas attiecas uz cilvēku dzīvību lielveikalos un īpašuma drošību mājās. Izrādās, apsarga galvenā funkcija ir vērot notiekošo un cīnīties ar sīkiem zagļiem vai mēģināt noķert tos, kas kaut ko sadomājuši izstiept no jūsu mājokļa. Taču tas gan nenozīmē, ka kāds viņiem reāli arī jānoķer un manta jānosargā. «Jelgavas Vēstnesis» pēta, kāda īsti ir apsardzes atbildība, cik lielā mērā tai uzticas jelgavnieki un kā tās darbu novērtē policija.
Zane Auziņa
Tas, ka apsargam kaut kas arī jānosargā, ir mīts – vismaz tiktāl, cik tas attiecas uz cilvēku dzīvību lielveikalos un īpašuma drošību mājās. Izrādās, apsarga galvenā funkcija ir vērot notiekošo un cīnīties ar sīkiem zagļiem vai mēģināt noķert tos, kas kaut ko sadomājuši izstiept no jūsu mājokļa. Taču tas gan nenozīmē, ka kāds viņiem reāli arī jānoķer un manta jānosargā. «Jelgavas Vēstnesis» pēta, kāda īsti ir apsardzes atbildība, cik lielā mērā tai uzticas jelgavnieki un kā tās darbu novērtē policija.
Šķiet, pēdējais šokējošākais ar apsardzi saistītais incidents Jelgavā notika 19. jūlijā lielveikalā «Maxima» Rīgas ielā, kad divām pircējām uzbruka agresīvs vīrietis, bet veikala sargs tā vietā, lai steigtos palīgā sievietēm, aizturētu uzbrucēju un faktiski pildītu savu pienākumu – nodrošinātu kārtību un drošību –, sēdēja ieslēdzies centrālajā lielveikala novērošanas telpā un monitoros vēroja notikumu attīstību tirdzniecības zālē. Policija un cietušās sievietes par to ir šokā, bet lielveikals uzsver, ka apsargam cilvēki nemaz nav jāsargā.
Pircēju dzīvības
apdraudētas –
sargs ieslēdzies kabūzī
Ludmila Mihailova bija viena no divām vairāk cietušajām sievietēm. Nupat viņai veikta tiesu medicīnas ekspertīze, lai noteiktu agresīvā vīrieša nodarīto miesas bojājumu smagumu, bet sestdienas rīta notikumus viņa atstāsta joprojām satraukta un ar neticīgu izbrīnu. «Sestdien ap pulksten deviņiem no rīta staigāju pa lielveikalu «Maxima», kad pēkšņi man uzbruka kāds vīrietis – patiesībā īsts tēvainis: gandrīz divus metrus garš un krietni smagāks par simts kilogramiem. Viņš kaut ko sāka klaigāt, izrāva man no rokām iepirkumu groziņu un sāka mani ar to sist. Kliedzu, saucu pēc palīdzības, bet no veikala apsarga tādu nesaņēmu. Beidzis sist mani, vīrietis uzbruka kādai kundzei gados. Arī viņa kliedza un sauca pēc palīdzības, kas veikala apsarga izskatā tā arī neparādījās,» stāsta Ludmila. Viņa ir neizpratnē par to, kāpēc veikalā, kur strādā apsardze, kas dažbrīd pircējiem burtiski uz pirkstiem skatās – vai tik kāds neizdomās nozagt šokolādes tāfelīti –, redzot, kā pircēju veselība un dzīvība tiek apdraudēta, neliekas ne zinis. «Turpat veikalā taču pārdod arī nažus, virtuves āmurus un virkni citu priekšmetu, ko šāds agresors var paķert un patiesi kādu nogalināt. Es vienkārši nespēju noticēt, ka sargs pat neiedomājās iejaukties un mūs aizsargāt,» turpina Ludmila. Ne mazāku sašutumu un satraukumu par pārdzīvoto pauž gandrīz sešdesmit gadus vecā Tamāra, kurai agresīvais vīrietis savainojis aci. Tagad sieviete izjūt gandrīz vai bailes iet veikalā, bet par apsardzes bezdarbību viņa ir neizpratnē.
Policija apsarga
bezdarbību nosoda
Neizpratnē ir arī policija, kas atzīst, ka katra pilsoņa pienākums ir palīdzēt nelaimē nonākušiem, bet vēl jo vairāk pienākums tas ir cilvēkam, kas nēsā formas tērpu. «Protams, policija vienmēr ir uzsvērusi, ka, kļūstot par konflikta un vardarbības aculiecinieku, cilvēkam jāizvērtē savas iespējas un tikai tad jāiejaucas tā atrisināšanā. Mēs nevaram prasīt, lai katrs, kurš uz ielas redz kautiņu, ietu strīdniekus izšķirt. Šajā gadījumā iejaukšanās var būt arī ātra policijas informēšana par notiekošo. Taču apsargam, kas nēsā formas tērpu un ar kuru vismaz teorētiski cilvēki saista savu drošību, būtu jāmāk savaldīt agresīvus cilvēkus, kas apdraud apkārtējo drošību,» policijas viedokli pauž Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece. Līdzīgi cietušajām sievietēm un daudzajiem pircējiem arī policija uzskata, ka apsargam veikalā vajadzētu gādāt ne vien par preču drošību un cīnīties ar zagļiem, bet arī rūpēties par vispārēju kārtību veikalā, tostarp apmeklētāju aizsardzību.
Veikals nekā
ārkārtēja neredz
Bet pilnīgi citāds viedoklis ir veikala administrācijai, kas faktā, ka apsargs uzbrukuma laikā atradies galvenajā novērošanas telpā, nevis steidzies palīgā sievietēm, nesaskata neko ārkārtēju. «Jā, viņš redzēja uzbrukumu un, taisnība, viņš negāja sievietēm palīgā. Bet atkauties no uzbrucējiem nav viņa uzdevums, turklāt kas būtu noticis, ja agresīvais pircējs būtu uzbrucis arī apsargam?! Arī viņam taču ir ģimene un bērni un ir jārūpējas par savu veselību un dzīvību,» pārliecinoši teic Jelgavas lielveikala «Maxima» Rīgas ielā direktore Žanna Vasiļjeva. Viņa piekrīt, ka situācija varot šķist absurda, taču – tikai no vienas puses: «Padomājiet paši – lielākoties par apsargiem strādā vīrieši gados vai sievietes. Alga, ko varam piedāvāt, ir tikai 250 lati. Kurš nopietns vīrietis spēka gados ko tādu varētu atļauties? Turklāt mūsu apsargiem nav nekādu palīglīdzekļu – pistoles, pat ne gāzes baloniņa. Apmācība arī nav tāda, lai viņus varētu uzskatīt par klientu miesas sargiem. Tā kā viņu amata galvenais pienākums ir rūpēties par zagļu izķeršanu, tad prasīt, lai viņš apdraud savu dzīvību, cīnoties ar reāli agresīviem klientiem, būtu nevietā. Šajā gadījumā apsargs darīja to, kas viņam bija jādara – atradās centrālajā veikala novērošanas kabīnē, nospieda trauksmes pogu, lai izsauktu policiju, un uzmanīja, lai neviens šajā laikā nemēģina aplaupīt veikala kasi.»
Ž.Vasiļjeva piekrīt, ka, iespējams, prasības apsardzei vajadzētu izvirzīt augstākas, taču tas esot uzņēmuma centrālā aparāta kompetences jautājums, kura iztirzāšanā viņa neesot tiesīga iejaukties. Bet, kamēr apsargi veikalos ir tādi, kādi ir, mēs varam vien sagaidīt, ka arī turpmāk atskanēs ziņas, līdzīgas tai, kas parādījās tūdaļ pēc kārtējās veikala aplaupīšanas Rīgā, kad, analizējot laupīšanu, tika sacīts: «Paldies Dievam, apsargs bija tālākajā veikala galā un laupītājus nesatika, pretējā gadījumā viņa dzīvība būtu apdraudēta...»
Tas, ka apsargam kaut kas arī jānosargā, ir mīts – vismaz tiktāl, cik tas attiecas uz cilvēku dzīvību lielveikalos un īpašuma drošību mājās. Izrādās, apsarga galvenā funkcija ir vērot notiekošo un cīnīties ar sīkiem zagļiem vai mēģināt noķert tos, kas kaut ko sadomājuši izstiept no jūsu mājokļa. Taču tas gan nenozīmē, ka kāds viņiem reāli arī jānoķer un manta jānosargā. «Jelgavas Vēstnesis» pēta, kāda īsti ir apsardzes atbildība, cik lielā mērā tai uzticas jelgavnieki un kā tās darbu novērtē policija.
Šķiet, pēdējais šokējošākais ar apsardzi saistītais incidents Jelgavā notika 19. jūlijā lielveikalā «Maxima» Rīgas ielā, kad divām pircējām uzbruka agresīvs vīrietis, bet veikala sargs tā vietā, lai steigtos palīgā sievietēm, aizturētu uzbrucēju un faktiski pildītu savu pienākumu – nodrošinātu kārtību un drošību –, sēdēja ieslēdzies centrālajā lielveikala novērošanas telpā un monitoros vēroja notikumu attīstību tirdzniecības zālē. Policija un cietušās sievietes par to ir šokā, bet lielveikals uzsver, ka apsargam cilvēki nemaz nav jāsargā.
Pircēju dzīvības
apdraudētas –
sargs ieslēdzies kabūzī
Ludmila Mihailova bija viena no divām vairāk cietušajām sievietēm. Nupat viņai veikta tiesu medicīnas ekspertīze, lai noteiktu agresīvā vīrieša nodarīto miesas bojājumu smagumu, bet sestdienas rīta notikumus viņa atstāsta joprojām satraukta un ar neticīgu izbrīnu. «Sestdien ap pulksten deviņiem no rīta staigāju pa lielveikalu «Maxima», kad pēkšņi man uzbruka kāds vīrietis – patiesībā īsts tēvainis: gandrīz divus metrus garš un krietni smagāks par simts kilogramiem. Viņš kaut ko sāka klaigāt, izrāva man no rokām iepirkumu groziņu un sāka mani ar to sist. Kliedzu, saucu pēc palīdzības, bet no veikala apsarga tādu nesaņēmu. Beidzis sist mani, vīrietis uzbruka kādai kundzei gados. Arī viņa kliedza un sauca pēc palīdzības, kas veikala apsarga izskatā tā arī neparādījās,» stāsta Ludmila. Viņa ir neizpratnē par to, kāpēc veikalā, kur strādā apsardze, kas dažbrīd pircējiem burtiski uz pirkstiem skatās – vai tik kāds neizdomās nozagt šokolādes tāfelīti –, redzot, kā pircēju veselība un dzīvība tiek apdraudēta, neliekas ne zinis. «Turpat veikalā taču pārdod arī nažus, virtuves āmurus un virkni citu priekšmetu, ko šāds agresors var paķert un patiesi kādu nogalināt. Es vienkārši nespēju noticēt, ka sargs pat neiedomājās iejaukties un mūs aizsargāt,» turpina Ludmila. Ne mazāku sašutumu un satraukumu par pārdzīvoto pauž gandrīz sešdesmit gadus vecā Tamāra, kurai agresīvais vīrietis savainojis aci. Tagad sieviete izjūt gandrīz vai bailes iet veikalā, bet par apsardzes bezdarbību viņa ir neizpratnē.
Policija apsarga
bezdarbību nosoda
Neizpratnē ir arī policija, kas atzīst, ka katra pilsoņa pienākums ir palīdzēt nelaimē nonākušiem, bet vēl jo vairāk pienākums tas ir cilvēkam, kas nēsā formas tērpu. «Protams, policija vienmēr ir uzsvērusi, ka, kļūstot par konflikta un vardarbības aculiecinieku, cilvēkam jāizvērtē savas iespējas un tikai tad jāiejaucas tā atrisināšanā. Mēs nevaram prasīt, lai katrs, kurš uz ielas redz kautiņu, ietu strīdniekus izšķirt. Šajā gadījumā iejaukšanās var būt arī ātra policijas informēšana par notiekošo. Taču apsargam, kas nēsā formas tērpu un ar kuru vismaz teorētiski cilvēki saista savu drošību, būtu jāmāk savaldīt agresīvus cilvēkus, kas apdraud apkārtējo drošību,» policijas viedokli pauž Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece. Līdzīgi cietušajām sievietēm un daudzajiem pircējiem arī policija uzskata, ka apsargam veikalā vajadzētu gādāt ne vien par preču drošību un cīnīties ar zagļiem, bet arī rūpēties par vispārēju kārtību veikalā, tostarp apmeklētāju aizsardzību.
Veikals nekā
ārkārtēja neredz
Bet pilnīgi citāds viedoklis ir veikala administrācijai, kas faktā, ka apsargs uzbrukuma laikā atradies galvenajā novērošanas telpā, nevis steidzies palīgā sievietēm, nesaskata neko ārkārtēju. «Jā, viņš redzēja uzbrukumu un, taisnība, viņš negāja sievietēm palīgā. Bet atkauties no uzbrucējiem nav viņa uzdevums, turklāt kas būtu noticis, ja agresīvais pircējs būtu uzbrucis arī apsargam?! Arī viņam taču ir ģimene un bērni un ir jārūpējas par savu veselību un dzīvību,» pārliecinoši teic Jelgavas lielveikala «Maxima» Rīgas ielā direktore Žanna Vasiļjeva. Viņa piekrīt, ka situācija varot šķist absurda, taču – tikai no vienas puses: «Padomājiet paši – lielākoties par apsargiem strādā vīrieši gados vai sievietes. Alga, ko varam piedāvāt, ir tikai 250 lati. Kurš nopietns vīrietis spēka gados ko tādu varētu atļauties? Turklāt mūsu apsargiem nav nekādu palīglīdzekļu – pistoles, pat ne gāzes baloniņa. Apmācība arī nav tāda, lai viņus varētu uzskatīt par klientu miesas sargiem. Tā kā viņu amata galvenais pienākums ir rūpēties par zagļu izķeršanu, tad prasīt, lai viņš apdraud savu dzīvību, cīnoties ar reāli agresīviem klientiem, būtu nevietā. Šajā gadījumā apsargs darīja to, kas viņam bija jādara – atradās centrālajā veikala novērošanas kabīnē, nospieda trauksmes pogu, lai izsauktu policiju, un uzmanīja, lai neviens šajā laikā nemēģina aplaupīt veikala kasi.»
Ž.Vasiļjeva piekrīt, ka, iespējams, prasības apsardzei vajadzētu izvirzīt augstākas, taču tas esot uzņēmuma centrālā aparāta kompetences jautājums, kura iztirzāšanā viņa neesot tiesīga iejaukties. Bet, kamēr apsargi veikalos ir tādi, kādi ir, mēs varam vien sagaidīt, ka arī turpmāk atskanēs ziņas, līdzīgas tai, kas parādījās tūdaļ pēc kārtējās veikala aplaupīšanas Rīgā, kad, analizējot laupīšanu, tika sacīts: «Paldies Dievam, apsargs bija tālākajā veikala galā un laupītājus nesatika, pretējā gadījumā viņa dzīvība būtu apdraudēta...»