Ar labdarību neviens nenodarbojas – par savām saistībām jāatbild pašiem
17.07.2008.
Naudai, ja tās ceļiem neseko līdzi, ir tendence nemanot «izkust». Par to liecina parādnieku īpatsvara un parādu apjoma kāpums, kas palielinās proporcionāli savulaik izsniegto lielāku un mazāku aizdevumu īpatsvaram. Aug arī pieprasījums pēc parādu piedzinējiem. Lai arī šis process vairs nelīdzinās kādreizējam «izsitēju biznesam», tas tomēr nevienam nav patīkams un jau tā smago maksājumu nastu padara vēl lielāku.
Anna Afanasjeva
Naudai, ja tās ceļiem neseko līdzi, ir tendence nemanot «izkust». Par to liecina parādnieku īpatsvara un parādu apjoma kāpums, kas palielinās proporcionāli savulaik izsniegto lielāku un mazāku aizdevumu īpatsvaram. Aug arī pieprasījums pēc parādu piedzinējiem. Lai arī šis process vairs nelīdzinās kādreizējam «izsitēju biznesam», tas tomēr nevienam nav patīkams un jau tā smago maksājumu nastu padara vēl lielāku.
Ekonomisti, komentējot patērētāju finanšu disciplīnu, atzīst, ka saspringtā situācijā cilvēkam raksturīgi pavilkt garumā komunālo maksājumu rēķinu vai kārtējo maksājumu par nomaksā pirktu preci, nevis nenorēķināties ar banku par hipotekāro kredītu, tādēļ nebanku sektorā parādu apjoms aug straujāk. Tā iemesls ir arī tas, ka bankas klientus izvērtē rūpīgāk. SEB Bankas galvenais ekonomists Andris Vilks aģentūrai LETA paudis, ka cilvēku prioritāte pašlaik ir hipotēku maksājumi bankām un ikdienas tēriņi, bet «slikto» kredītu īpatsvars banku sektorā saglabājas pieņemamā līmenī.
Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas statistikas, šā gada pirmajā ceturksnī ieņēmumu nenesošo kredītu īpatsvars veidoja 0,5 procentus no visiem izsniegtajiem aizdevumiem. Pagājušā gada beigās šis rādītājs bija 0,4 procenti. Arī kavēto maksājumu skaits pakāpeniski aug, taču starp mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem lielāko daļu veido nelieli kavējumi līdz 30 dienām.
Nedaudz sliktāka aina ir ar uzņēmumiem piešķirtiem aizdevumiem. Pagājušā gada pēdējā ceturksnī kredīti bez kavējumiem šajā segmentā veidoja 95,2 procentus, šogad pirmajā ceturksnī – vairs tikai 90,6 procentus.
Aiz katras lietas savs stāsts
Aizņemties nelielas summas ir iespējams ātri un viegli, tomēr ne vienmēr tikpat vienkārši izdodas tās atdot. Statistika rāda, ka naudas ņēmēju un parādnieku skaitam ir tendence pieaugt proporcionāli. Atdošanas problēmas tiek skaidrotas dažādi. Bieži cilvēkiem nav pietiekamu zināšanu finanšu jomā un trūkst iemaņu personīgā budžeta plānošanā. Citi aizņemoties nav aprēķinājuši savas iespējas un apzinājušies uzņemtās saistības, tāpēc vēlāk nevar to atmaksāt. Daļa apzinās saistības, bet, paaugstinoties inflācijai, nepārskata savus izdevumus un tērēšanas paradumus. Turpinot dzīvot tāpat kā agrāk, kredītu atmaksai naudas nepietiek. Vēl citiem atmaksas aizkavēšanās drīzāk saistīta ar apzinātu vēlmi ilgāk nešķirties no saviem līdzekļiem.
Aiz katras parādu lietas slēpjas savs stāsts. Māris Stols 2004. gada novembrī saņēmis Unibankas (tagad SEB bankas) aktīvo karti ar 380 latu limitu preču iegādei un pakalpojumu apmaksai. Taču nav ievērojis kartes lietošanas noteikumus un veicis līdzekļu pārskaitīšanu kartes kontā. 2006. gada augustā banka parāda piedziņu cedējusi «Julianus inkaso», kas to savukārt uzticējusi savai meitas firmai «Julianus finanses». Uz brīdinājumiem M.Stols nav reaģējis. Tāpat ne pirms, ne pēc prasības celšanas tiesā nav veicis nedz maksājumus, nedz sazinājies, lai vienotos par iespējām segt saistības.
Jelgavas tiesa no atbildētāja piedzen ne vien pamatparādu, bet arī soda procentus, par negatīvo atlikumu kontā aprēķina veselus 60 procentus gadā, un tie aprēķināti kopš līguma laušanas datuma. Tāpat atbildētājam jāsedz tiesas izdevumi. Kopumā piedzenamā summa pārsniedz 750 latus, bet tiesas izdevumi – 125 latus.
Parādu piedziņas firmas «Lindorff Oy» Latvijas filiāle uzņēmusies piedzīt parādu no Jāņa Veģa par 2006. gada martā saņemto kredītu preces iegādei. Tā kā vīrietis nav sedzis ikmēneša maksājumus nepilnu 28 latu apmērā, tiesas prasībā preces vērtība no sākotnējiem nepilniem 288 latiem kopā ar līgumsodu un tā procentiem izaugusi līdz vairāk nekā 859 latiem. Tāpat atbildētājam jāsedz apmēram 150 latu lieli tiesas izdevumi.
Neveicina atbildīgu
aizņemšanos
Staņislavs Zolotuhins no akciju sabiedrības «Baltijas izaugsmes grupa» (BIG) pagājušā gada janvārī uz gandrīz 25 procentiem gadā aizņēmies 300 latu. Bet maksājumus paredzētajā grafikā nav veicis. Kredītdevējs saskaņā ar līgumu no atbildētāja vēlas piedzīt ne vien aizdevuma pamatsummu un procentus, bet arī trīs dažādus līgumā fiksētus sodus – 0,5 procentus no neatgūtās summas par katru kavēto dienu, par līgumā fiksēto maksājumu termiņa neievērošanu un vienpusēju atkāpšanos no līguma (maksājumu neveikšanu). Nauda jāatdod līdz nākamā gada janvārim, bet neviens maksājums nav veikts. Mēģinājumi sazināties ar parādnieku bijuši nesekmīgi. Kopumā no vīrieša tiesai bez tiesas izdevumiem prasīts piedzīt vairāk nekā 855 latus.
Tā kā tiesas debatēs izraisās diskusijas par līgumsodu pamatotību un tiesnese Dace Ruško vēlas pārliecināties, vai kredītdevējs ievērojis Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) prasības, spriedums būs vēlāk. Lai gan soda apmērs var mazināties, līdz šim ignorētās saistības un soda procentus atbildētājam tiesa piespriedīs segt.
Par ātrajiem kredītiem PTAC līdz šim saņēmis dažas sūdzības, tomēr, pēc centra domām, tas nenozīmē, ka šis tirgus ir sakārtots. Sabiedrisko attiecību un patērētāju informēšanas daļas vadītāja Sanita Biksiniece pauž, ka šāda veida kredīti neveicina atbildīgu aizņemšanos, bet dažkārt maldīgi rada iespaidu par ātru un vieglu naudu. Diemžēl patērētāju finanšu izglītības līmenis ir pārāk zems, lai patiešām izprastu savas saistības vai procentu likmes. Pēc PTAC informācijas, Igaunijā, kur īsziņu jeb SMS kredīti ir īpaši populāri, jau radušās problēmas, jo cilvēki, neapzinoties saistības, ko uzņemas, pēc tam nevar tikt galā ar tām, jo jāmaksā ļoti augstas procentu likmes. Iespēja kredītu saņemt stundas laikā vai pat ātrāk palielina risku, ka līguma nosacījumi netiek pietiekami rūpīgi izvērtēti.
Tāpat nereti nav saprotams, kāpēc cilvēki apstākļos, kad netrūkst banku piedāvājuma, aizņemas tik dārgo nebanku kreditētāju naudu.
Atdošanas problēmas
skaidro
dažādi
Uzklausīt parādnieku viedokli neizdodas, jo ne uz vienu izvēlēto tiesas sēdi viņi nav ieradušies. Piedziņas firmas «Julianus finanses» pārstāvis Artūrs Vilciņš nepilna pusgada ikdienas praksē ievērojis, ka parādnieki pārsvarā par to neliekas zinis un neierodas uz tiesām. Tikai vienreiz atbildētājs uz tiesu ieradies, jo iedarbojusies saņemtā pavēste. Dažkārt parādnieki tiesas noteiktajā laikā saistības gan nokārtojot labprātīgi, kaut arī sēdē nav piedalījušies, bet lielākā daļa spriedumu nonākot pie tiesu izpildītājiem, kas cilvēkam nozīmē vēl lielākus maksājumus, jo viņam jāsedz arī tā izdevumi. Pārsvarā «Julianus finansēm» saskarsme iznākot ar maksājumu karšu kredītlimitiem, parādiem kredītiestādēm un telekomunikāciju firmām.
Jānis Baldunčiks no BIG stāsta, ka kreditēšanas uzņēmums pārsvarā pats piedzen parādus. Arī viņš atzīst, ka nemaksātāji lielākoties nav sasniedzami. «Ir reizes, kad cilvēki nonāk sarežģītā situācijā, bet ir kategorija, kas «iziet» uz nemaksāšanu. Ir arī tādi, kas aizņemas naudu visās iespējamās vietās un ne vienmēr ar maksājumiem tiek galā, nespēj vairs izkalkulēt naudas plūsmu,» klāsta J.Baldunčiks.
Piedzinēji zina teikt, ka dažkārt cilvēki saistību jūgā nonāk, azartspēļu zālēs atstājot ievērojamas naudas summas. Kad lieta nonāk līdz parādu piedziņai, daļa izeju saskata, dodoties strādāt uz ārvalstīm. Lai atkal neaizietu uz spēļu zāli un tur neatstātu visu naudu, atturas atbraukt uz Latviju.
Citi parādos nonāk pēc laulības šķiršanas. Gados jauniem cilvēkiem nereti gribas baudīt dzīvi šodien. Jauns puisis iemīlas, paņem divus tūkstošus latu lielu kredītu, bet ar atdošanu kavējas. Pēc telefonzvana no aizdevēju kantora it kā sāk domāt un sazinās ar kredītdevējiem, lūdzot piešķirt kredītbrīvdienas, bet pēc tam saistības atkal ignorē. Pierēķinot procentus, parāda summa gandrīz trīskāršojas, bet pēc tiesas, pierēķinot tiesas un tiesu izpildītāja izdevumus, pārsniedz desmit tūkstošus latu. Ir reizes, kad lietās kā galvotāji tiek iesaistīti radinieki. Kādā gadījumā pēc sprieduma izpildes piedziņa vērsta pret radinieka māju, kas novērtēja par ļoti zemu cenu. To uzzinājis, vīrs devies uz citu kredītfirmu, kas bija ar mieru pārpirkt parādu, lai glābtu savu māju. Tā parāda summa kredītņēmēja vieglprātības dēļ par vairākiem tūkstošiem latu palielinājusies.
Parādniekos nonāk arī nopietni un cienījami cilvēki. Izsekojot kāda klienta naudas plūsmai, parādu piedzinēji konstatējuši, ka pirms gada vīrietis aizņēmies tūkstoš latus no bankas, pēc diviem mēnešiem divus tūkstošus latu ziedojis savai partijai. Bet atdot parādu bankai nav bijis noskaņots. Tāpat novēroti kuriozi, kad pat ar banku darbiniekiem jāveic pārrunas par sabojātu kredītvēsturi un to, ka neatdot naudu nav godīgi.
Ir parādnieki, kas naivi domā, ka, neliekoties zinis, lietas pašas sakārtosies. Viņi neatbild uz telefonzvaniem, nereaģē uz vēstulēm, savukārt ierašanās reizē atslēdz elektrību. Taču, kad lieta nonāk tiesā, parādnieka dzīves apstākļi tikai pasliktinās. SIA «Julianus Inkasso Latvija» valdes priekšsēdētājs Jānis Ozerskis atzīst, ka ap 70 procenti parādnieku uz brīdinājumiem apzināti vai neapzināti nereaģē. Atliek vienīgi tiesas ceļš. Tiem, kas saistības atzīst, saprātīgā termiņā tās ļauj nokārtot.
Parādu piedziņā daudz kas atkarīgs no konkrētā cilvēka attieksmes, savukārt piedzinējiem darbā jāizmanto dažādas metodes un taktika. Uz vienu iedarbojas stingrība, citam vajadzīga saudzīga attieksme, lai cilvēks saprastu, ka viņam neko sliktu nedara, bet palīdz risināt problēmas, lai tās nekļūtu vēl lielākas. Lai gan piedzinēji sava darba efektivitātes raksturošanas nolūkā zina teikt, ka pat it kā bezcerīgos gadījumos, kad cilvēks nakšņo patversmē, ja vien viņam ir gribasspēks, problēmu izdodas atrisināt. Tomēr skaidrs, ka šodien neviens ar labdarību nenodarbojas, un noteikumi ir drakoniski.
Parādu piedzinēji ievērojuši, ka cilvēki veikalos jau pārtiku pērk ar kredītkarti «Ego» vai «American Express Blue». Viņi norāda, ka tas ir kredīts, aizdota nauda kādam īpašam pirkumam, nevis izdzīvošanai. Uz iebildi, ka «zilās» kartes nosacījumi, kad zināmu laiku par izmantoto naudu nav jāmaksā procenti, ja vien iztērēto savlaicīgi atmaksā, uzskatāmi par izdevīgiem arī ikdienas pirkumiem, iebildumi mazinās. Tomēr vienalga naudai, kā zināms, ir tendence nemanot «izkust», ja tās ceļiem neseko līdzi.
Aug parādu skaits
un apjoms
Kā problēma tiek minēta iedzīvotāju pārmērīgā aizņemšanās no vairākiem aizdevējiem vienlaikus, pirms tam neizvērtējot savas finansiālās iespējas un riskus. Saņemt vairākus aizdevumus dažādās finanšu iestādēs nebija grūti, jo kredīta pieteikuma ailītē «Citi aizņēmumi» parasti ierakstīts «nav». Finansētāji cer, ka tagad, kad Kredītu reģistrs pieejams pilnā apjomā, risku izdosies ierobežot.
Savukārt Jelgavas tiesas darbinieki ievērojuši, ka kreditētāji paši ne reizi vien līdzekļus izsnieguši vienām un tām pašām personām, kam jau bijušas grūtības ar atmaksāšanu. Tiesas priekšsēdētāja palīdze Dace Sarkisjana kā stingrāko sekotāju maksājumu grafikam raksturo «Inserviss Group», kas veido savu statistiku, seko maksājumu kavējumiem un pret tiem vēršas.
Tomēr naudas aizdošana klasiski pieder pie biznesa veidiem, kur jārēķinās ar parādniekiem. Iesākumā parādus parasti mēģina atgūt pašu spēkiem. Saskaroties ar maksājumu kavējumu, aizdevēji vēršas pie aizņēmēja pa telefonu, sūta parastās un ierakstītās vēstules. Ja šādā veidā parādu atgūt neizdodas, tad nākas vērsties tiesā vai pēc palīdzības pie parādu piedzinējiem.
J.Baldunčiks klāsta, ka BIG ar debitoriem nodarbojas uzņēmuma juridiskais birojs, kas vēršas arī tiesā: «Parādus cenšamies ilgi neievilkt, sekojam maksājumiem, lai pēc iespējas ātrāk piedzītu. Ir reizes, kad cilvēks atsaucas pirms tiesas, noslēdzam izlīgumu un vienojamies par maksājumu grafiku. Pēc tiesas rezultāts atkarīgs no tiesu izpildītāja. Tagad cilvēkam, kas strādā nelegāli, šķiet, ka no viņa nav ko oficiāli paņemt, bet ne jau mūžīgi tā būs, gan jau pienāks laiks, kad būs, uz ko vērst piedziņu...»
Tomēr kopumā nenodrošināto aizdevumu izsniedzēji un nebanku kreditēji veido lielāko parādu piedzinēju klientu daļu, jo ātrie kredīti ir samērā jauns pakalpojums. Parādu piedzinējkompānijām finanšu nozarē darba netrūkst.
Pēc M.Baidekalna vārdiem, šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, «Creditreform» pārņemts par 47 procentiem vairāk fizisko personu parādu lietu. Augusi arī vidējā kavētā maksājuma summa. «Creditreform» savā reģistrā iekļāvis datus par apmēram 300 tūkstošiem personu. Nemaksātājs nenonāk reģistrā uzreiz, bet gan pēc tam, kad pirmie mēģinājumi vienoties ar viņu par parāda dzēšanu izrādās neveiksmīgi.
«Paus Konsults» parādnieku datubāzē ir aptuveni 200 tūkstoši parādu lietu. SIA «Julianus Inkasso Latvija» pēdējā pusgadā parādu skaits audzis 2,3 reizes, bet parādu apjoms – 2,4 reizes. Kāpums vērojams visos – komunālo, finanšu, sakaru un citu pakalpojumu sniedzēju – segmentos. Vērojami arī nodrošinātie kredīti. Pašlaik vidējais nenokārtoto saistību apjoms ir 370 latu, pusgada laikā tas palielinājies par 60 latiem. Kāpums saistīts ar ekonomiskās situācijas izmaiņām – saistības cilvēki uzņēmās labajos laikos, kad bija izaugsme. Tagad, kad ienākumi samazinās, ne viens vien zaudē darbu, atklājas grūtības.
Kā piedziņai pateicīgākos parādus J.Ozerskis raksturo nelielos pakalpojumu parādus, grūtāk piedzīt aizdevumus. Efektivitāte atkarīga ne vien no parāda veida, bet arī no parādnieka un parāda vecuma. Jo ilgāk saistības nav kārtotas, jo mazāka piedziņas efektivitāte.
Tiesu spriedumi parasti parāda pieprasītājam ir labvēlīgi. Cita lieta, kā pēc tam tiesas izpildītāji tiek ar to galā. Tas uztverams kā ilgtermiņa ieguldījums, jo paiet divi trīs gadi, kad tas sāk atmaksāties.
Piedzīt parādus
kļūst grūtāk
Līdz ar parādu piedziņas pieprasījuma kāpumu palielinās nozarē iesaistīto firmu skaits, bet esošās pilnveido savu piedāvājumu. M.Baidekalns klāsta, ka pie mums darbojas vairāki desmiti parādu piedziņas uzņēmumu, bet kādi pieci no tiem sasnieguši pieņemamu tehnoloģisko un pakalpojumu līmeni. Pēc nozares pārstāvju domām, pie lielākajiem pieder «Creditreform», «Paus Konsults», «Lindorff Latvia», «BaltRisk». Pērn vadošo firmu apgrozījums audzis vidēji par 24 procentiem. Kaut arī pēdēja gada laikā nodibināts vairāk nekā desmit jaunu firmu, reāli uzsākt darbu šajā jomā ir visai sarežģīti, jo nepieciešamas investīcijas tehnoloģijās. Jaunatnācēji, kas, solot strādāt lētāk un labāk, parasti mānoties, lai piesaistītu klientus. Arī J.Ozerskis uzskata, ka jaunpienācēji lielo kompāniju konkurētspēju neietekmē.
Saistošākie klienti parādu piedziņas firmām ir lielie uzņēmumi – bankas, finanšu kompānijas, apdrošinātāji, telekomunikācijas. Šiem uzņēmumiem ir liels klientu skaits un līdz ar to arī liels skaits to, kas nepilda savas saistības. Tāpat tām interesē komunālo pakalpojumu sektors, kas veic siltumenerģijas, elektrības, apsaimniekošanas funkcijas plašam iedzīvotāju lokam.
Neraugoties uz augošo pieprasījumu, parādu piedzinēji šo nesauc par ražas laiku, jo cilvēku maksātspēja kļuvusi ievērojami sliktāka. «Lindorff Latvia» uzsver, ka piedzīt parādus ir grūtāk, daļa parādnieku vairs nav ļaunprātīgi nemaksātāji, bet cilvēki, kam inflācija «apēdusi» brīvos naudas līdzekļus un kārtējam maksājumam tās nav pieticis.
Arī M.Baidekalns piebilst, ka cenu celšanās visiem produktiem un pakalpojumiem atstāj būtisku ietekmi uz katra cilvēka rocību un tas veicina garākas parādnieku rindas. Daudziem parādi ir pārejoša parādība, tomēr palielinās arī tā iedzīvotāju daļa, kas faktiski kļuvusi maksātnespējīgas, un tas nākotnē var būt papildus slogs sociālajam un pašvaldību budžetam.
Papildina pakalpojumu
klāstu
Līdztekus pirmstiesas parādu iekasēšanas pakalpojumam, kas ir draudzīgāks parādniekam, un parādu piedziņai tiesas ceļā piedziņas firmas piedāvā arī citas iespējas. M.Baidekalns norāda, ka parādu piedziņa sākas daudz agrāk – ar kredīta piešķiršanu. Tāpēc «Creditreform» piedāvā klientiem vairākus kredītinformācijas pakalpojumus, kas ļauj riskantu klientu atpazīt agrāk. Savukārt «Julianus Inkasso Latvija» līdztekus sadarbības partneru informēšanai veic arī parādu pirkšanu. Tā kļuvusi aktuāla pēdējos divos trīs gados. Iegādājoties klienta debitoru parādus, kredītmenedžmenta kompānija klientam samaksā naudu un tālāk nodrošina darbu sev, piedzenot parādu nu jau pret pašu kompāniju. Tādā veidā klientam tiek optimizēta naudas plūsma, kas mūsdienās ir svarīgi
Savukārt «Paus Konsults» vienu no risinājumiem, lai nākotnē samazinātu parādnieku skaitu, saskata kredītreitinga veidošanā. Katra persona, kas nonākusi parādu piedziņas uzņēmumā, tiek iedalīta kādā no līmeņiem. Pavisam tiem ir pieci: A – laba atmaksas disciplīna, B – apmierinoša, C – persona atrodas piedziņas procesā, D – slikta disciplīna, E – ļaunprātīgs neatmaksātājs. Iespējams, nākotnē šī informācija palīdzēs, lemjot par to, vai konkrētai personai izsniegt aizdevumu vai ne. Apkopotie dati liecina, ka A un B līmenī atrodas 23,6, C – 5,4, bet D un E – 71 procents. Tas liecina, ka cilvēki, kas neatmaksā parādus, nemaz necenšas to darīt.
Parādu piedzinēji ir vienisprātis, ka valstī būtu lietderīgi pēc vienotiem kritērijiem izveidot vienotu datu bāzi. Latvijas Bankas Kredītu reģistrs pieejams ierobežotam lietotāju skaitam, turklāt tajā nav atspoguļotas visas saistības. Arī pārējās datu bāzes skar tikai noteiktu loku. Pilnīgas informācijas trūkst.
Ar hipotēkām atmosfēra
nav tik nomācoša
Parādu piedzinēji atklāj, ka pamazām spēkā pieņemas arī saistību piedziņa no hipotekāro kredītu ņēmējiem, jo celtniecības buma laikā ne viens vien mitekļa jautājumu risināja, daudz nedomājot. Savukārt banku pārstāvji uzsver, ka vismaz Jelgavas pusē nekas ārkārtējs garantēto kredītu jomā nav noticis. Iespējams tāpēc, ka Jelgavas darba tirgu nekādi lieli satricinājumi līdz šim nav skāruši un pagaidām nekas par nepārvaramām grūtībām neliecina.
Plašāk izskanējis viens gadījums, kad daļu privātmāju attīstītāja īpašumā esošo jaunuzbūvēto ēku pie Lietuvas šosejas pārņēma banka. Privātajiem hipotekāro kredītu ņēmējiem tik nopietnas problēmas nav bijušas.
Hansabankas Zemgales reģiona direktore Daiga Jakoviča akcentē, ka tagad finanšu iestādes daudz uzmanīgāk nekā agrāk seko līdzi klientu finanšu disciplīnai. Tiklīdz par kādu dienu maksājums aizkavējies, kredītmenedžeris vai viņa palīgs uzreiz zvana kredītņēmējam, lai noskaidrotu – kavēšanās bijusi nejauša vai arī radušās kādas problēmas. «Uzreiz veicam aktivitātes, lai kaut ko nepalaistu garām,» tā bankas pārstāve, norādot, ka atmosfēra nav tik nomācoša, kā dažkārt tiek uzsvērts. Gluži otrādi, spēkā pieņemoties jauni darījumi – nekustamā īpašuma tirgus nav pavisam apstājies un cilvēki, kam vajadzīgs mājoklis, izmanto situāciju, ka cenas ir samazinājušās.
Nekustamā īpašuma tirgus pārstāvji gan zina teikt, ka atsevišķos gadījumos iegādāto veco māju atjaunošana apstājusies vai mainīta apsaimniekošanas taktika. Savukārt daži nesenie pircēji, kas vēlējušies pārcelties no Jelgavas dzīvokļa uz savu namu, mainījuši plānus un ne tik sen pirkto īpašumu piedāvā realizēt tālāk. Tā Svētes pagastā kāds īpašums jau vairākus gadus nespējot tikt pie galīgā īpašnieka, jo saimniekiem ik pa laikam rodoties finansiālas problēmas. Nule arī kādas buma laikā izveidotas būvfirmas darbu vadītājs izdomājis pirms diviem gadiem nopirktās ēkas un zemi pārdot kādam citam, jo mājas atjaunošanai ņemtais kredīts daļēji izmantots uzņēmuma vajadzībām, tāpēc mājas pilnīgai atjaunošanai naudas pietrūcis, bet ēka vēl nav tādā stadijā, lai tajā varētu dzīvot. Savulaik ģimene domājusi pārdot savu trīsistabu dzīvokli RAF masīvā, bet tirgus apsīkums visu nobremzējis.
«Parex» bankas Jelgavas filiāles vadītājs Jurijs Strods ievērojis, ka pēdējā laikā maksājumu disciplīna nedaudz pasliktinās. Vienlaikus pieļaujams, ka pēc Jāņiem kredītmaksātāji izvēlējušies citas prioritātes. Kā riskantākos viņš min ziedu laikos ņemtos kredītus, kad nevajadzēja rēķināties ar pirmo iemaksu un ienākumus apliecinošiem dokumentiem.
Naudai, ja tās ceļiem neseko līdzi, ir tendence nemanot «izkust». Par to liecina parādnieku īpatsvara un parādu apjoma kāpums, kas palielinās proporcionāli savulaik izsniegto lielāku un mazāku aizdevumu īpatsvaram. Aug arī pieprasījums pēc parādu piedzinējiem. Lai arī šis process vairs nelīdzinās kādreizējam «izsitēju biznesam», tas tomēr nevienam nav patīkams un jau tā smago maksājumu nastu padara vēl lielāku.
Ekonomisti, komentējot patērētāju finanšu disciplīnu, atzīst, ka saspringtā situācijā cilvēkam raksturīgi pavilkt garumā komunālo maksājumu rēķinu vai kārtējo maksājumu par nomaksā pirktu preci, nevis nenorēķināties ar banku par hipotekāro kredītu, tādēļ nebanku sektorā parādu apjoms aug straujāk. Tā iemesls ir arī tas, ka bankas klientus izvērtē rūpīgāk. SEB Bankas galvenais ekonomists Andris Vilks aģentūrai LETA paudis, ka cilvēku prioritāte pašlaik ir hipotēku maksājumi bankām un ikdienas tēriņi, bet «slikto» kredītu īpatsvars banku sektorā saglabājas pieņemamā līmenī.
Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas statistikas, šā gada pirmajā ceturksnī ieņēmumu nenesošo kredītu īpatsvars veidoja 0,5 procentus no visiem izsniegtajiem aizdevumiem. Pagājušā gada beigās šis rādītājs bija 0,4 procenti. Arī kavēto maksājumu skaits pakāpeniski aug, taču starp mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem lielāko daļu veido nelieli kavējumi līdz 30 dienām.
Nedaudz sliktāka aina ir ar uzņēmumiem piešķirtiem aizdevumiem. Pagājušā gada pēdējā ceturksnī kredīti bez kavējumiem šajā segmentā veidoja 95,2 procentus, šogad pirmajā ceturksnī – vairs tikai 90,6 procentus.
Aiz katras lietas savs stāsts
Aizņemties nelielas summas ir iespējams ātri un viegli, tomēr ne vienmēr tikpat vienkārši izdodas tās atdot. Statistika rāda, ka naudas ņēmēju un parādnieku skaitam ir tendence pieaugt proporcionāli. Atdošanas problēmas tiek skaidrotas dažādi. Bieži cilvēkiem nav pietiekamu zināšanu finanšu jomā un trūkst iemaņu personīgā budžeta plānošanā. Citi aizņemoties nav aprēķinājuši savas iespējas un apzinājušies uzņemtās saistības, tāpēc vēlāk nevar to atmaksāt. Daļa apzinās saistības, bet, paaugstinoties inflācijai, nepārskata savus izdevumus un tērēšanas paradumus. Turpinot dzīvot tāpat kā agrāk, kredītu atmaksai naudas nepietiek. Vēl citiem atmaksas aizkavēšanās drīzāk saistīta ar apzinātu vēlmi ilgāk nešķirties no saviem līdzekļiem.
Aiz katras parādu lietas slēpjas savs stāsts. Māris Stols 2004. gada novembrī saņēmis Unibankas (tagad SEB bankas) aktīvo karti ar 380 latu limitu preču iegādei un pakalpojumu apmaksai. Taču nav ievērojis kartes lietošanas noteikumus un veicis līdzekļu pārskaitīšanu kartes kontā. 2006. gada augustā banka parāda piedziņu cedējusi «Julianus inkaso», kas to savukārt uzticējusi savai meitas firmai «Julianus finanses». Uz brīdinājumiem M.Stols nav reaģējis. Tāpat ne pirms, ne pēc prasības celšanas tiesā nav veicis nedz maksājumus, nedz sazinājies, lai vienotos par iespējām segt saistības.
Jelgavas tiesa no atbildētāja piedzen ne vien pamatparādu, bet arī soda procentus, par negatīvo atlikumu kontā aprēķina veselus 60 procentus gadā, un tie aprēķināti kopš līguma laušanas datuma. Tāpat atbildētājam jāsedz tiesas izdevumi. Kopumā piedzenamā summa pārsniedz 750 latus, bet tiesas izdevumi – 125 latus.
Parādu piedziņas firmas «Lindorff Oy» Latvijas filiāle uzņēmusies piedzīt parādu no Jāņa Veģa par 2006. gada martā saņemto kredītu preces iegādei. Tā kā vīrietis nav sedzis ikmēneša maksājumus nepilnu 28 latu apmērā, tiesas prasībā preces vērtība no sākotnējiem nepilniem 288 latiem kopā ar līgumsodu un tā procentiem izaugusi līdz vairāk nekā 859 latiem. Tāpat atbildētājam jāsedz apmēram 150 latu lieli tiesas izdevumi.
Neveicina atbildīgu
aizņemšanos
Staņislavs Zolotuhins no akciju sabiedrības «Baltijas izaugsmes grupa» (BIG) pagājušā gada janvārī uz gandrīz 25 procentiem gadā aizņēmies 300 latu. Bet maksājumus paredzētajā grafikā nav veicis. Kredītdevējs saskaņā ar līgumu no atbildētāja vēlas piedzīt ne vien aizdevuma pamatsummu un procentus, bet arī trīs dažādus līgumā fiksētus sodus – 0,5 procentus no neatgūtās summas par katru kavēto dienu, par līgumā fiksēto maksājumu termiņa neievērošanu un vienpusēju atkāpšanos no līguma (maksājumu neveikšanu). Nauda jāatdod līdz nākamā gada janvārim, bet neviens maksājums nav veikts. Mēģinājumi sazināties ar parādnieku bijuši nesekmīgi. Kopumā no vīrieša tiesai bez tiesas izdevumiem prasīts piedzīt vairāk nekā 855 latus.
Tā kā tiesas debatēs izraisās diskusijas par līgumsodu pamatotību un tiesnese Dace Ruško vēlas pārliecināties, vai kredītdevējs ievērojis Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) prasības, spriedums būs vēlāk. Lai gan soda apmērs var mazināties, līdz šim ignorētās saistības un soda procentus atbildētājam tiesa piespriedīs segt.
Par ātrajiem kredītiem PTAC līdz šim saņēmis dažas sūdzības, tomēr, pēc centra domām, tas nenozīmē, ka šis tirgus ir sakārtots. Sabiedrisko attiecību un patērētāju informēšanas daļas vadītāja Sanita Biksiniece pauž, ka šāda veida kredīti neveicina atbildīgu aizņemšanos, bet dažkārt maldīgi rada iespaidu par ātru un vieglu naudu. Diemžēl patērētāju finanšu izglītības līmenis ir pārāk zems, lai patiešām izprastu savas saistības vai procentu likmes. Pēc PTAC informācijas, Igaunijā, kur īsziņu jeb SMS kredīti ir īpaši populāri, jau radušās problēmas, jo cilvēki, neapzinoties saistības, ko uzņemas, pēc tam nevar tikt galā ar tām, jo jāmaksā ļoti augstas procentu likmes. Iespēja kredītu saņemt stundas laikā vai pat ātrāk palielina risku, ka līguma nosacījumi netiek pietiekami rūpīgi izvērtēti.
Tāpat nereti nav saprotams, kāpēc cilvēki apstākļos, kad netrūkst banku piedāvājuma, aizņemas tik dārgo nebanku kreditētāju naudu.
Atdošanas problēmas
skaidro
dažādi
Uzklausīt parādnieku viedokli neizdodas, jo ne uz vienu izvēlēto tiesas sēdi viņi nav ieradušies. Piedziņas firmas «Julianus finanses» pārstāvis Artūrs Vilciņš nepilna pusgada ikdienas praksē ievērojis, ka parādnieki pārsvarā par to neliekas zinis un neierodas uz tiesām. Tikai vienreiz atbildētājs uz tiesu ieradies, jo iedarbojusies saņemtā pavēste. Dažkārt parādnieki tiesas noteiktajā laikā saistības gan nokārtojot labprātīgi, kaut arī sēdē nav piedalījušies, bet lielākā daļa spriedumu nonākot pie tiesu izpildītājiem, kas cilvēkam nozīmē vēl lielākus maksājumus, jo viņam jāsedz arī tā izdevumi. Pārsvarā «Julianus finansēm» saskarsme iznākot ar maksājumu karšu kredītlimitiem, parādiem kredītiestādēm un telekomunikāciju firmām.
Jānis Baldunčiks no BIG stāsta, ka kreditēšanas uzņēmums pārsvarā pats piedzen parādus. Arī viņš atzīst, ka nemaksātāji lielākoties nav sasniedzami. «Ir reizes, kad cilvēki nonāk sarežģītā situācijā, bet ir kategorija, kas «iziet» uz nemaksāšanu. Ir arī tādi, kas aizņemas naudu visās iespējamās vietās un ne vienmēr ar maksājumiem tiek galā, nespēj vairs izkalkulēt naudas plūsmu,» klāsta J.Baldunčiks.
Piedzinēji zina teikt, ka dažkārt cilvēki saistību jūgā nonāk, azartspēļu zālēs atstājot ievērojamas naudas summas. Kad lieta nonāk līdz parādu piedziņai, daļa izeju saskata, dodoties strādāt uz ārvalstīm. Lai atkal neaizietu uz spēļu zāli un tur neatstātu visu naudu, atturas atbraukt uz Latviju.
Citi parādos nonāk pēc laulības šķiršanas. Gados jauniem cilvēkiem nereti gribas baudīt dzīvi šodien. Jauns puisis iemīlas, paņem divus tūkstošus latu lielu kredītu, bet ar atdošanu kavējas. Pēc telefonzvana no aizdevēju kantora it kā sāk domāt un sazinās ar kredītdevējiem, lūdzot piešķirt kredītbrīvdienas, bet pēc tam saistības atkal ignorē. Pierēķinot procentus, parāda summa gandrīz trīskāršojas, bet pēc tiesas, pierēķinot tiesas un tiesu izpildītāja izdevumus, pārsniedz desmit tūkstošus latu. Ir reizes, kad lietās kā galvotāji tiek iesaistīti radinieki. Kādā gadījumā pēc sprieduma izpildes piedziņa vērsta pret radinieka māju, kas novērtēja par ļoti zemu cenu. To uzzinājis, vīrs devies uz citu kredītfirmu, kas bija ar mieru pārpirkt parādu, lai glābtu savu māju. Tā parāda summa kredītņēmēja vieglprātības dēļ par vairākiem tūkstošiem latu palielinājusies.
Parādniekos nonāk arī nopietni un cienījami cilvēki. Izsekojot kāda klienta naudas plūsmai, parādu piedzinēji konstatējuši, ka pirms gada vīrietis aizņēmies tūkstoš latus no bankas, pēc diviem mēnešiem divus tūkstošus latu ziedojis savai partijai. Bet atdot parādu bankai nav bijis noskaņots. Tāpat novēroti kuriozi, kad pat ar banku darbiniekiem jāveic pārrunas par sabojātu kredītvēsturi un to, ka neatdot naudu nav godīgi.
Ir parādnieki, kas naivi domā, ka, neliekoties zinis, lietas pašas sakārtosies. Viņi neatbild uz telefonzvaniem, nereaģē uz vēstulēm, savukārt ierašanās reizē atslēdz elektrību. Taču, kad lieta nonāk tiesā, parādnieka dzīves apstākļi tikai pasliktinās. SIA «Julianus Inkasso Latvija» valdes priekšsēdētājs Jānis Ozerskis atzīst, ka ap 70 procenti parādnieku uz brīdinājumiem apzināti vai neapzināti nereaģē. Atliek vienīgi tiesas ceļš. Tiem, kas saistības atzīst, saprātīgā termiņā tās ļauj nokārtot.
Parādu piedziņā daudz kas atkarīgs no konkrētā cilvēka attieksmes, savukārt piedzinējiem darbā jāizmanto dažādas metodes un taktika. Uz vienu iedarbojas stingrība, citam vajadzīga saudzīga attieksme, lai cilvēks saprastu, ka viņam neko sliktu nedara, bet palīdz risināt problēmas, lai tās nekļūtu vēl lielākas. Lai gan piedzinēji sava darba efektivitātes raksturošanas nolūkā zina teikt, ka pat it kā bezcerīgos gadījumos, kad cilvēks nakšņo patversmē, ja vien viņam ir gribasspēks, problēmu izdodas atrisināt. Tomēr skaidrs, ka šodien neviens ar labdarību nenodarbojas, un noteikumi ir drakoniski.
Parādu piedzinēji ievērojuši, ka cilvēki veikalos jau pārtiku pērk ar kredītkarti «Ego» vai «American Express Blue». Viņi norāda, ka tas ir kredīts, aizdota nauda kādam īpašam pirkumam, nevis izdzīvošanai. Uz iebildi, ka «zilās» kartes nosacījumi, kad zināmu laiku par izmantoto naudu nav jāmaksā procenti, ja vien iztērēto savlaicīgi atmaksā, uzskatāmi par izdevīgiem arī ikdienas pirkumiem, iebildumi mazinās. Tomēr vienalga naudai, kā zināms, ir tendence nemanot «izkust», ja tās ceļiem neseko līdzi.
Aug parādu skaits
un apjoms
Kā problēma tiek minēta iedzīvotāju pārmērīgā aizņemšanās no vairākiem aizdevējiem vienlaikus, pirms tam neizvērtējot savas finansiālās iespējas un riskus. Saņemt vairākus aizdevumus dažādās finanšu iestādēs nebija grūti, jo kredīta pieteikuma ailītē «Citi aizņēmumi» parasti ierakstīts «nav». Finansētāji cer, ka tagad, kad Kredītu reģistrs pieejams pilnā apjomā, risku izdosies ierobežot.
Savukārt Jelgavas tiesas darbinieki ievērojuši, ka kreditētāji paši ne reizi vien līdzekļus izsnieguši vienām un tām pašām personām, kam jau bijušas grūtības ar atmaksāšanu. Tiesas priekšsēdētāja palīdze Dace Sarkisjana kā stingrāko sekotāju maksājumu grafikam raksturo «Inserviss Group», kas veido savu statistiku, seko maksājumu kavējumiem un pret tiem vēršas.
Tomēr naudas aizdošana klasiski pieder pie biznesa veidiem, kur jārēķinās ar parādniekiem. Iesākumā parādus parasti mēģina atgūt pašu spēkiem. Saskaroties ar maksājumu kavējumu, aizdevēji vēršas pie aizņēmēja pa telefonu, sūta parastās un ierakstītās vēstules. Ja šādā veidā parādu atgūt neizdodas, tad nākas vērsties tiesā vai pēc palīdzības pie parādu piedzinējiem.
J.Baldunčiks klāsta, ka BIG ar debitoriem nodarbojas uzņēmuma juridiskais birojs, kas vēršas arī tiesā: «Parādus cenšamies ilgi neievilkt, sekojam maksājumiem, lai pēc iespējas ātrāk piedzītu. Ir reizes, kad cilvēks atsaucas pirms tiesas, noslēdzam izlīgumu un vienojamies par maksājumu grafiku. Pēc tiesas rezultāts atkarīgs no tiesu izpildītāja. Tagad cilvēkam, kas strādā nelegāli, šķiet, ka no viņa nav ko oficiāli paņemt, bet ne jau mūžīgi tā būs, gan jau pienāks laiks, kad būs, uz ko vērst piedziņu...»
Tomēr kopumā nenodrošināto aizdevumu izsniedzēji un nebanku kreditēji veido lielāko parādu piedzinēju klientu daļu, jo ātrie kredīti ir samērā jauns pakalpojums. Parādu piedzinējkompānijām finanšu nozarē darba netrūkst.
Pēc M.Baidekalna vārdiem, šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, «Creditreform» pārņemts par 47 procentiem vairāk fizisko personu parādu lietu. Augusi arī vidējā kavētā maksājuma summa. «Creditreform» savā reģistrā iekļāvis datus par apmēram 300 tūkstošiem personu. Nemaksātājs nenonāk reģistrā uzreiz, bet gan pēc tam, kad pirmie mēģinājumi vienoties ar viņu par parāda dzēšanu izrādās neveiksmīgi.
«Paus Konsults» parādnieku datubāzē ir aptuveni 200 tūkstoši parādu lietu. SIA «Julianus Inkasso Latvija» pēdējā pusgadā parādu skaits audzis 2,3 reizes, bet parādu apjoms – 2,4 reizes. Kāpums vērojams visos – komunālo, finanšu, sakaru un citu pakalpojumu sniedzēju – segmentos. Vērojami arī nodrošinātie kredīti. Pašlaik vidējais nenokārtoto saistību apjoms ir 370 latu, pusgada laikā tas palielinājies par 60 latiem. Kāpums saistīts ar ekonomiskās situācijas izmaiņām – saistības cilvēki uzņēmās labajos laikos, kad bija izaugsme. Tagad, kad ienākumi samazinās, ne viens vien zaudē darbu, atklājas grūtības.
Kā piedziņai pateicīgākos parādus J.Ozerskis raksturo nelielos pakalpojumu parādus, grūtāk piedzīt aizdevumus. Efektivitāte atkarīga ne vien no parāda veida, bet arī no parādnieka un parāda vecuma. Jo ilgāk saistības nav kārtotas, jo mazāka piedziņas efektivitāte.
Tiesu spriedumi parasti parāda pieprasītājam ir labvēlīgi. Cita lieta, kā pēc tam tiesas izpildītāji tiek ar to galā. Tas uztverams kā ilgtermiņa ieguldījums, jo paiet divi trīs gadi, kad tas sāk atmaksāties.
Piedzīt parādus
kļūst grūtāk
Līdz ar parādu piedziņas pieprasījuma kāpumu palielinās nozarē iesaistīto firmu skaits, bet esošās pilnveido savu piedāvājumu. M.Baidekalns klāsta, ka pie mums darbojas vairāki desmiti parādu piedziņas uzņēmumu, bet kādi pieci no tiem sasnieguši pieņemamu tehnoloģisko un pakalpojumu līmeni. Pēc nozares pārstāvju domām, pie lielākajiem pieder «Creditreform», «Paus Konsults», «Lindorff Latvia», «BaltRisk». Pērn vadošo firmu apgrozījums audzis vidēji par 24 procentiem. Kaut arī pēdēja gada laikā nodibināts vairāk nekā desmit jaunu firmu, reāli uzsākt darbu šajā jomā ir visai sarežģīti, jo nepieciešamas investīcijas tehnoloģijās. Jaunatnācēji, kas, solot strādāt lētāk un labāk, parasti mānoties, lai piesaistītu klientus. Arī J.Ozerskis uzskata, ka jaunpienācēji lielo kompāniju konkurētspēju neietekmē.
Saistošākie klienti parādu piedziņas firmām ir lielie uzņēmumi – bankas, finanšu kompānijas, apdrošinātāji, telekomunikācijas. Šiem uzņēmumiem ir liels klientu skaits un līdz ar to arī liels skaits to, kas nepilda savas saistības. Tāpat tām interesē komunālo pakalpojumu sektors, kas veic siltumenerģijas, elektrības, apsaimniekošanas funkcijas plašam iedzīvotāju lokam.
Neraugoties uz augošo pieprasījumu, parādu piedzinēji šo nesauc par ražas laiku, jo cilvēku maksātspēja kļuvusi ievērojami sliktāka. «Lindorff Latvia» uzsver, ka piedzīt parādus ir grūtāk, daļa parādnieku vairs nav ļaunprātīgi nemaksātāji, bet cilvēki, kam inflācija «apēdusi» brīvos naudas līdzekļus un kārtējam maksājumam tās nav pieticis.
Arī M.Baidekalns piebilst, ka cenu celšanās visiem produktiem un pakalpojumiem atstāj būtisku ietekmi uz katra cilvēka rocību un tas veicina garākas parādnieku rindas. Daudziem parādi ir pārejoša parādība, tomēr palielinās arī tā iedzīvotāju daļa, kas faktiski kļuvusi maksātnespējīgas, un tas nākotnē var būt papildus slogs sociālajam un pašvaldību budžetam.
Papildina pakalpojumu
klāstu
Līdztekus pirmstiesas parādu iekasēšanas pakalpojumam, kas ir draudzīgāks parādniekam, un parādu piedziņai tiesas ceļā piedziņas firmas piedāvā arī citas iespējas. M.Baidekalns norāda, ka parādu piedziņa sākas daudz agrāk – ar kredīta piešķiršanu. Tāpēc «Creditreform» piedāvā klientiem vairākus kredītinformācijas pakalpojumus, kas ļauj riskantu klientu atpazīt agrāk. Savukārt «Julianus Inkasso Latvija» līdztekus sadarbības partneru informēšanai veic arī parādu pirkšanu. Tā kļuvusi aktuāla pēdējos divos trīs gados. Iegādājoties klienta debitoru parādus, kredītmenedžmenta kompānija klientam samaksā naudu un tālāk nodrošina darbu sev, piedzenot parādu nu jau pret pašu kompāniju. Tādā veidā klientam tiek optimizēta naudas plūsma, kas mūsdienās ir svarīgi
Savukārt «Paus Konsults» vienu no risinājumiem, lai nākotnē samazinātu parādnieku skaitu, saskata kredītreitinga veidošanā. Katra persona, kas nonākusi parādu piedziņas uzņēmumā, tiek iedalīta kādā no līmeņiem. Pavisam tiem ir pieci: A – laba atmaksas disciplīna, B – apmierinoša, C – persona atrodas piedziņas procesā, D – slikta disciplīna, E – ļaunprātīgs neatmaksātājs. Iespējams, nākotnē šī informācija palīdzēs, lemjot par to, vai konkrētai personai izsniegt aizdevumu vai ne. Apkopotie dati liecina, ka A un B līmenī atrodas 23,6, C – 5,4, bet D un E – 71 procents. Tas liecina, ka cilvēki, kas neatmaksā parādus, nemaz necenšas to darīt.
Parādu piedzinēji ir vienisprātis, ka valstī būtu lietderīgi pēc vienotiem kritērijiem izveidot vienotu datu bāzi. Latvijas Bankas Kredītu reģistrs pieejams ierobežotam lietotāju skaitam, turklāt tajā nav atspoguļotas visas saistības. Arī pārējās datu bāzes skar tikai noteiktu loku. Pilnīgas informācijas trūkst.
Ar hipotēkām atmosfēra
nav tik nomācoša
Parādu piedzinēji atklāj, ka pamazām spēkā pieņemas arī saistību piedziņa no hipotekāro kredītu ņēmējiem, jo celtniecības buma laikā ne viens vien mitekļa jautājumu risināja, daudz nedomājot. Savukārt banku pārstāvji uzsver, ka vismaz Jelgavas pusē nekas ārkārtējs garantēto kredītu jomā nav noticis. Iespējams tāpēc, ka Jelgavas darba tirgu nekādi lieli satricinājumi līdz šim nav skāruši un pagaidām nekas par nepārvaramām grūtībām neliecina.
Plašāk izskanējis viens gadījums, kad daļu privātmāju attīstītāja īpašumā esošo jaunuzbūvēto ēku pie Lietuvas šosejas pārņēma banka. Privātajiem hipotekāro kredītu ņēmējiem tik nopietnas problēmas nav bijušas.
Hansabankas Zemgales reģiona direktore Daiga Jakoviča akcentē, ka tagad finanšu iestādes daudz uzmanīgāk nekā agrāk seko līdzi klientu finanšu disciplīnai. Tiklīdz par kādu dienu maksājums aizkavējies, kredītmenedžeris vai viņa palīgs uzreiz zvana kredītņēmējam, lai noskaidrotu – kavēšanās bijusi nejauša vai arī radušās kādas problēmas. «Uzreiz veicam aktivitātes, lai kaut ko nepalaistu garām,» tā bankas pārstāve, norādot, ka atmosfēra nav tik nomācoša, kā dažkārt tiek uzsvērts. Gluži otrādi, spēkā pieņemoties jauni darījumi – nekustamā īpašuma tirgus nav pavisam apstājies un cilvēki, kam vajadzīgs mājoklis, izmanto situāciju, ka cenas ir samazinājušās.
Nekustamā īpašuma tirgus pārstāvji gan zina teikt, ka atsevišķos gadījumos iegādāto veco māju atjaunošana apstājusies vai mainīta apsaimniekošanas taktika. Savukārt daži nesenie pircēji, kas vēlējušies pārcelties no Jelgavas dzīvokļa uz savu namu, mainījuši plānus un ne tik sen pirkto īpašumu piedāvā realizēt tālāk. Tā Svētes pagastā kāds īpašums jau vairākus gadus nespējot tikt pie galīgā īpašnieka, jo saimniekiem ik pa laikam rodoties finansiālas problēmas. Nule arī kādas buma laikā izveidotas būvfirmas darbu vadītājs izdomājis pirms diviem gadiem nopirktās ēkas un zemi pārdot kādam citam, jo mājas atjaunošanai ņemtais kredīts daļēji izmantots uzņēmuma vajadzībām, tāpēc mājas pilnīgai atjaunošanai naudas pietrūcis, bet ēka vēl nav tādā stadijā, lai tajā varētu dzīvot. Savulaik ģimene domājusi pārdot savu trīsistabu dzīvokli RAF masīvā, bet tirgus apsīkums visu nobremzējis.
«Parex» bankas Jelgavas filiāles vadītājs Jurijs Strods ievērojis, ka pēdējā laikā maksājumu disciplīna nedaudz pasliktinās. Vienlaikus pieļaujams, ka pēc Jāņiem kredītmaksātāji izvēlējušies citas prioritātes. Kā riskantākos viņš min ziedu laikos ņemtos kredītus, kad nevajadzēja rēķināties ar pirmo iemaksu un ienākumus apliecinošiem dokumentiem.