Ar pašreizējo finansējumu «nepavilkt»

Jautāti par namu renovācijas nākotni, pašvaldību pārstāvji kritiski vērtē valsts nostāju tik stratēģiski svarīgā jautājumā kā daudzdzīvokļu māju energoefektivitāte.

Kopš 2005. gada solītais valsts atbalsts tā arī nav sagaidīts. Taupības režīma dēļ to nepiešķīra arī šogad. Valmieras domes Nekustamā īpašuma nodaļas vadītāja Dzintra Stračinska, kura iesaistās ar priekšlikumiem valsts normatīvo aktu izstrādē, vērtē, ka piedāvātais modelis līdzinās Polijas praksei, kur energoefektivitātes pasākumus masveidīgi sāka īstenot pirms sešiem gadiem. Taču mums, ņemot vērā pašreizējo dzīves dārdzību, uz pozitīvām pārmaiņām ar šādu līdzfinansējumu grūti cerēt.

Nevar novelt
uz pašvaldībām
Pērn Valmierā lieli projekti pieaugošo būvniecības izmaksu dēļ nav veikti. Speciāliste spriež, ka daudzdzīvokļu māju masveida renovācija pie mums varētu izvērsties, kad ES valstij piedraudēs ar soda sankcijām par nepietiekamu kaitīgo izmešu apjoma samazināšanu. Viņa ir pret tendenci, ka valsts arī energoefektivitātes jomā galveno atbildību cenšas novelt uz pašvaldību pleciem, aizmirstot par finansējuma novirzīšanu. Proti, tagad vietējai varai ļauts veikt grozījumus saistošajos noteikumos un paredzēt finansējumu daudzdzīvokļu māju renovācijai. Līdz šim ieguldījumi privātā īpašumā bija liegti.
Jelgavas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks uzsver, ka pašvaldības gadus piecus nepārtraukti norādījušas uz vajadzību novirzīt lielāku finansējumu tieši daudzdzīvokļu māju siltināšanai. Lai šo lietu iekustinātu, valsts programmas atbalstam jābūt 40 – 50 procentu apmērā, turklāt iecerei jābūt prioritārai. Diemžēl atšķirībā no tā sauktajiem «mīkstajiem» projektiem, no kā nav taustāma labuma, bet kam naudas pietiek, patiešām vajadzīgām lietām pie mums līdzekļu nav. «Cik ilgi cilvēki spēs «pavilkt» lielās cenas? No pieaugošajām izmaksām var glābt tikai siltināta māja. Tāpēc pašvaldībām jācīnās par nopietnu valsts atbalstu,» tā V.Ļevčenoks.
Dz.Stračinska un citi kolēģi nav apmierināti arī ar līdzšinējām Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras aktivitātēm. Tās darbība vairāk bijusi formāla, pat pašvaldībām trūcis informācijas par energoauditu veikšanu, kur nu vēl iedzīvotājiem. Arī informācija par semināriem, kur domāts skaidrot energoefektivitātes un taupības pasākumus, lai mudinātu dzīvokļu īpašniekus sākt mājas renovāciju, visbiežāk nav sasniegusi galamērķi, jo saņemta pēdējā brīdī.

Ņem vērā asociācijas
priekšlikumu
Jelgavas pašvaldība veicināt namu renovāciju cenšas arī ar Lielo pilsētu asociācijas starpniecību (LLPA). Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš stāsta, ka pērn, tiekoties ar ES Enerģijas komisāru Andri Piebalgu, visi pilsētu mēri aicināja mainīt atsevišķus akcentus ES energopolitikas programmatiskajos dokumentos, kas ļautu lielu daļu finansējuma uzņemties ES. Nepieciešams palielināt ES struktūrfondu līdzekļu pieejamību, kā arī piesaistīt privātos fondus dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, jo ne pašvaldību, ne valsts budžeta līdzekļu šīs programmas īstenošanai nepietiek.
Apkopotie dati liecina, ka valstī trīs ceturtdaļas daudzdzīvokļu namu ir blokmājas, kuru vidējais siltuma patēriņš ir 250 kilovatstundas uz kvadrātmetru. Valsts enerģētikas pamatnostādnēs izvirzīts mērķis līdz 2016. gadam panākt, lai vidējais siltumenerģijas patēriņš nepārsniegtu 150 kilovatstundas uz kvadrātmetru. Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, tam nepieciešams vismaz 1,1 miljards latu.
Eiropas Parlaments (EP) Latvijas pilsētu priekšlikumu janvāra beigās ir atbalstījis, apliecinot, ka LPPA iniciatīva ir svarīga visas ES līmenī. Pirms tam EP atbalstīja iniciatīvu no trim līdz pieciem procentiem palielināt ES struktūrfondu pieejamību esošo ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Šā gada beigās, kad pārskatīs ES finanšu perspektīvas, tam būs arī finansiāls segums.
Viedokli, ka nepieciešama jauna ES politiskā iniciatīva, kas atzītu siltumenerģijas sektora nozīmi un īpaši akcentētu energoefektivitātes paaugstināšanu mājokļu sektorā, LLPA uzturēs arī gaidāmajās atkārtotajās sarunās ar ES enerģētikas komisāru A.Piebalgu. Tas valstīm dotu impulsu aktualizēt šo jautājumu nacionālā līmenī. Turklāt tādējādi ES uzraudzībā un kopīga mērķa sasniegšanas vārdā tiktu saliedētas dažādu valsts institūciju darbības. Piemēram, Latvijā ar šo problēmu nodarbojas vismaz trīs ministrijas: Ekonomikas ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija un Vides ministrija. Tas ļautu arī mobilizēt līdzekļus, kas iegūti no kaitīgo izmešu emisijas kvotu tirdzniecības.

Valsts atbalsts energoefektivitātes pasākumiem
• Februārī valdība apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus par valsts līdzfinansējuma apmēru un piešķiršanas kārtību energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamās mājās.
• Valsts līdzfinansējums daudzdzīvokļu māju energoauditam būs 200 latu. No renovācijas atbalstāmajām izmaksām valsts segs 20 procentus.
• Līdzfinansējums būs pieejams no 2009. gada, ja tam piešķirs līdzekļus valsts budžetā.
• Saeimā pagājušajā nedēļā pieņemtais Ēku energoefektivitātes likums paredz, ka dzīvojamām mājām, pretendējot uz valsts atbalsta programmu izmantošanu, veicama energosertifikācija.
• Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra (kādreizējā Mājokļu aģentūra) šogad laiž klajā rokasgrāmatu par māju renovāciju, kas būšot pieejama visiem interesentiem.

ES fondu atbalsts energoefektivitātes pasākumiem *
• Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumu programmas kopējais finansējums ir 16,6 miljoni latu.
• Par programmas ieviešanu atbildēs Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra.
• ES nauda nonāks fondā, kura apsaimniekotājs izvēlēsies bankas, kas varēs izsniegt kredītu māju siltināšanai ar pazeminātām procentu likmēm (tā nevarēs pārsniegt 3,5%). Aizdevumiem varēs pieteikties daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju pilnvarotas personas vai apsaimniekotāji. Pēc kredīta atmaksas nauda atkal atgriezīsies fondā un būs izmantojama atkārtoti.
• Daudzdzīvokļu namiem ar kopējo platību līdz 1500 kvadrātmetriem maksimālais kredīta apjoms būs 100 000 latu.
• Daudzdzīvokļu namiem ar kopējo platību virs 1500 kvadrātmetriem kredīta apjoms nedrīkstēs pārsniegt 55 latus par vienu nama kvadrātmetru.
• Daudzdzīvokļu nama, kas pretendē uz atbalstu, dzīvokļu īpašnieku parādi pēdējā gada laikā nedrīkst pārsniegt 15% no kopējā maksājumu apjoma par īpašuma lietošanu.
• Pēc renovācijas siltumenerģijas ietaupījumam jābūt vismaz 15% no kopējā siltumenerģijas patēriņa, bet patēriņš nedrīkst pārsniegt 150 kilovatstundas uz vienu kvadrātmetru gadā.

* ES fondu naudas ieviešanas modelis vēl nav apstiprināts un var mainīties.
Pēc Ekonomikas ministrijas datiem