Ar vērienīgu uzvedumu rekonstruē Jelgavas atbrīvošanu no bermontiešiem

Kaujas uzvedumā piedalījās aptuveni 80 dalībnieku, tostarp rekonstruktori no biedrības «Latviešu karavīrs», kā arī aktieri no Igaunijas un Rīgas Aktieru studijas. Režisora Normunda Puča vadībā Jelgavas pils priekšā atdzīvojās 1919. gada notikumi, parādot Latvijas Pagaidu valdības uzturēšanos Jelgavā un uzrunu tautai, kā arī Sarkanās armijas ienākšanu un proletariāta diktatūras valdījumu. Sekojoši tika inscenēta Bermonta karaspēka Jelgavas pils ieņemšana, kas noveda pie uzveduma galvenās daļas – latviešu strēlnieku došanās uz Zemgali pēc uzvarām Rīgā, lai atbrīvotu Jelgavu.

Dalībnieki bija ģērbti vēsturiskos tērpos, iejūtoties visu iesaistīto spēku pusēs karojošu zaldātu lomās. Uzvedumā tika izmantoti autentiski ieroči, cīņas papildinot ar šāvienu un sprādzienu efektiem. Kaujā tika lietota arī bruņu mašīna un lielgabals, kas sākotnēji ticis veidots filmai «Dvēseļu putenis». Rekonstrukcijas gaitu pavadīja Valmieras Drāmas teātra aktiera Ģirta Rāviņa stāstījums par vēsturiskajiem notikumiem. Tajā izmantotas reālas tā laika liecības, ilustrējot gan lielos postījumus, ko Jelgava piedzīvoja mainīgo notikumu mutulī, gan bermontiešu pastrādātos noziegumus, bet pāri visam – stāstot par latviešu karavīru apņēmību un taisnības apziņu, neapstājoties un turpinot cīnīties līdz uzvarai, neskatoties uz lielajiem cilvēku upuriem. Lai pastiprinātu klātbūtnes sajūtu, skaņu pavadījumā bija dzirdami gan kara tehnikas trokšņi, gan karavīru soļi un ieroču šāvieni.

Uzvedumā tika izmantota Jelgavas pils, valdošo spēku maiņu demonstrējot no tās centrālā balkona virs dienvidu vārtiem, kurā gan izskanēja dažādo armiju uzrunas, gan tika pacelti mainīgo varu karogi. Arī rekonstrukcijā parādītie uzbrukumi notika, ņemot vērā pils novietojumu. Piemēram, sarkanarmiešu ienākšana Jelgavā notika no Rīgas puses, bet Jelgavas atbrīvošanas operācija notika latviešu spēkiem uzbrūkot no trim pusēm.

Rekonstrukciju vērot bija ieradies arī agrākais valsts prezidents un aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, kurš atzinīgi novērtēja šāda inscenējuma norisi, godinot Jelgavas atbrīvošanas simtgadi, atzīmējot, ka šādas kauju rekonstrukcijas ir labs veids, kā ilustrēt vēsturiskos notikumus, īpaši parādot tos jaunākajai paaudzei. «Tas, ko mūsu karavīri izdarīja pirms simts gadiem ir apliecinājums tam, ka mēs varam būt varonīgi un drosmīgi, un mums tādiem jābūt arī šodien,» tā R.Vējonis.

Dienas gaitā no pulksten 12 līdz 16 notika arī citi pasākumi, atzīmējot bermontiādes simtgadi. Pils saliņā notika koncerts, kurā karavīru dziesmas dziedāja grupas «Baltie lāči» un «Urbix». Tāpat apmeklētāji bez maksas tika cienāti ar siltu tēju un griķu putru, ko bija sarūpējusi Zemessardze. Pils saliņā tika eksponēti arī pirms simts gadiem kaujās izmantotie ieroči – šautenes un ložmetēji, kurus interesenti varēja apskatīt tuvāk un par tiem uzzināt vairāk no biedrības «Latviešu karavīrs» dalībniekiem. «Šeit redzamie ieroči vairākos veidos atšķiras no mūsdienu ekipējuma. Var teikt, ka šie visi bija ražoti ar lielāku rūpību, ievērojot tā laika iespējas. Nav izmantota plastmasa,» stāsta rekonstruktors Emīls Bārs. Apskatei bija izlikti Francijā, Anglijā un citās Eiropas valstīs ražoti ieroči.

Tāpat līdz pulksten 16 stāvlaukumā Pilssalas ielā 1 bija apskatāma mūsdienu kara tehnika, ko demonstrēja NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa Latvijā. Apskatei bija izlikti džipi un visurgājēji, kā arī tanks, dažādi ieroči, un bruņu ekipējums. Iespēju iekāpt kaujas transportlīdzekļos un salīdzināt mūsdienu ekipējumu ar vēsturiskajiem ieročiem izmantoja gan pieaugušie, gan bērni, tostarp mazais jelgavnieks Adrians. Viņš stāsta, ka šodien patikusi kauja pie pils, bet visvairāk – mūsdienu tehnika, jo tā viņam ir pazīstamāka. Viņa mamma Oksana Bosa skaidro, ka bērniem ir interese par vēsturiskajiem notikumiem, lai arī vēl nav radies priekšstats par to, cik seni tie ir. «Viņam ļoti patika. Cītīgi sekoja līdzi un jau radās dažādi jautājumi. Bet viņam vēl nav tās sapratnes, kas bija tajā laikā,» stāsta Oksana, piebilstot, ka šādi pasākumi nepieciešami, lai ar bērniem uzsāktu runāt par Latvijas vēstures tematiem.

Pasākumus apmeklēja arī Diāna Grose no Ikšķiles kopā ar savu ģimeni, stāstot, ka pasākums Jelgavā šogad viņai un bērniem papildina valsts svētku laiku, kam veltīto pasākumu apmeklējumi ir ikgadējs ģimenes rituāls. «Novembrī gan 11., gan 18. datums ir laiks, kad ģimenē bērniem stāstām par valsts vēsturi – ar filmām, arī ar šāda veida pasākumiem, kas ir ļoti vērtīgi. Mans dēls Jēkabs, kuram ir 12 gadi, lasa par latviešu strēlniekiem, skatījāmies arī «Dvēseļu puteni»,» stāsta D.Grose, turpinot: «Es pēc filmas bērniem vaicāju, vai viņi būtu gatavi iet šādi cīnīties par valsts brīvību un sapratu, ka šodienas jaunieši nespēj aptvert, kāpēc cilvēkiem vispār savā starpā jākaro, kāpēc jāatņem kādam zeme. Viņi ir draudzīgāki, viņiem nav šīs nacionālās robežas, un šādā veidā mēs ejam uz to, lai nebūtu karš. Manuprāt, tas ir galvenais.»

Kaujas rekonstrukcija «Bermontiādes pēdējā kauja – Jelgavas atbrīvošanai 100» aizvadīta kā Latvijas valsts simtgades programmas notikums un daļa no plašās bermontiādes simtgadei veltītas notikumu programmas Jelgavā, šodienas gaitā izskanot arī diviem vēsturiskajiem notikumiem veltītajiem muzikālās poēmas «Kā ābeļdārzs ir brīvība» koncertiem. Pasākumu rīkoja Jelgavas pašvaldība, iestāde «Kultūra» un biedrība «Latviešu karavīrs» sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Rīgas Aktieru studiju un Kultūras ministriju.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»