Arī auto kapsētas jūt saimniecisko panīkumu
24.04.2008.
Arī tādas nozares pārstāvji kā automašīnu kapsētu saimnieki atzīst, ka dzīve kļūst grūtāka. Cilvēkus vairāk nodarbina iztikšanas problēmas, nevis rezerves daļas savam auto. Pēdējā pusgadā pieprasījums pēc tām jūtami sarucis, kaut arī šodien automašīna nav nekas ekskluzīvs, bet ikdienas nepieciešamība.
Anna Afanasjeva
Arī tādas nozares pārstāvji kā automašīnu kapsētu saimnieki atzīst, ka dzīve kļūst grūtāka. Cilvēkus vairāk nodarbina iztikšanas problēmas, nevis rezerves daļas savam auto. Pēdējā pusgadā pieprasījums pēc tām jūtami sarucis, kaut arī šodien automašīna nav nekas ekskluzīvs, bet ikdienas nepieciešamība.
Visvairāk tas skar uzņēmumus, kam šī joma ir vienīgais darbības veids. SIA «Romas serviss», kas pirms laika atteicies no servisa pakalpojumiem, lēš, ka līdzšinējo septiņu darbinieku vietā mašīnu izjaukšanai un lietoto rezerves daļu tālākai realizācijai pietiks ar pieciem vai pat četriem cilvēkiem. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Rendijs Holts spriež, ka apsīkums varētu pieturēties gadu pusotru, pēc tam saimnieciskajai aktivitātei vajadzētu atgriezties agrākajās sliedēs. Tas gan būs atkarīgs arī no gaidāmajām ceļu nodokļa izmaiņām. Ja tas stipri palielināsies, klienti orientēsies uz metāla nodošanu, rezerves daļu pircēju būs mazāk, lai gan pēdējā joma ir tā, kas auto kapsētām veido pamatienākumus.
Interesē mašīnas,
no kurām nopelnīt
Šīs jomas pārstāvji parasti ņem mašīnas, no kurām kaut ko vēl var nopelnīt. Pārējo īpašniekiem labāk iesaka vest to nodot metāllūžņos, jo arī vairāki šīs nozares uzņēmumi saņēmuši licences mašīnu norakstīšanai. «Pašlaik metāla cenas jūtami augušas. Piemēram, par otro golfu tur var dabūt latus 100 vairāk nekā auto kapsētā. Vasarā, kad cena atkal nokritīsies, būs otrādi. Tad mašīnas vairāk vedīs uz šejieni,» pēc pieredzes lēš R.Holts, piebilstot, ka faktiski auto kapsētā pieņem ikvienu mašīnu, ja tai ir dzinējs un ritošā sistēma.
Pašreizējā situācijā ar mašīnu dzelžiem vien pelnīt esot grūti. «Kaut arī Rīgā auto atdod par velti. Ja pierēķina atvešanu ar evakuatoru, strādnieka daļu par mašīnas izjaukšanu 25 – 60 latu apmērā atkarībā no sarežģītības pakāpes, nekāda izdevīguma nav,» spriež «Romas servisā». Savukārt klienti uzskata, ka savu laiku nokalpojušo auto savākšana varētu būt izdevīgs rūpals – pat no Saldus esot gatavi braukt un paši vest, maksājot 100 latus par mašīnu. Arī «Romas serviss» nesen no Saldus pārvedis mašīnu, kas divus mēnešus tur gaidījusi, kamēr radusies vajadzība uz turieni braukt. Vešana notiek arī no citām pilsētām, kur attiecīgajā brīdī izvietoti sludinājumi, taču tas neesot rādītājs. «Ja redzu, ka no mašīnas varēs nopelnīt, nākam pretī un izjaukšanai domāto mašīnu atvedam par velti. Ja tās saimnieks grib lielāku summu, ierēķinām evakuatora izdevumus. Regulāri piedalījāmies Valsts materiālo rezervju izsolēs, kur nonāk policijas par alkohola lietošanu braucējiem konfiscētās mašīnas. Nu laikam vairs nesadarbosimies, jo izstrādāti jauni nosacījumi. To laikam darījis cilvēks, kas visu laiku sēdējis kabinetā un no praktiskās puses ar šo jomu nav saskāries. Piemēram, «Audi 80» uzlikta 500 latu minimālā cena. Auto kapsēta par 200 latiem tādu auto ņemtu, ja to atvestu uz šejieni. Līdz iepriekšējai izsolei martā bija cita kārtība – katrai mašīnai minimālā cena bija 75 lati. Kurš vairāk izsolīja, tas paņēma. Tā atklājās reālās cenas,» savas nianses atklāj R.Holts. Arī SIA «Enro» valdes locekle Biruta Ribaka piekrīt, ka auto iegāde no policijas laukumiem kļūst neizdevīga, lai gan, sīki visu sašķirojot, atlasot krāsaino metālu, arī mīnusu nav.
Kad piemēros pasaules
praksei, būs sprādziens
Normatīvie akti, kas skar auto kapsētas, pie mums atpaliek no pasaules prakses. Pie mums mašīna obligātā kārtā nav jānodod auto kapsētā. To var izjaukt mājās vai mežā, izliet eļļu grāvī... Ārzemēs, kaut arī mašīna nepiedalās satiksmē, kamēr tā nav nodota auto kapsētā, īpašnieks automātiski saņem ceļu nodokļa rēķinu, kas ir ievērojami lielāks nekā pie mums. Piemēram, Holandē ap 500 eiro gadā par vidējas jaudas auto. Pie mums par mašīnu, kas nepiedalās satiksmē, neviens nespiež nodokli maksāt. Tāpat nevienam īpaši neinteresē, kas notiek ar auto. Tālab Latvijā mašīnu jaukšana pie privātmājām ir ierasta parādība. Ir nelegālie, kam kādas 500 mašīnas sētā stāv, – ievērojuši zinātāji. B.Ribaka domā, ka tas saistīts ar pie mums tik izplatīto filosofiju: likums domāts, lai to pārkāptu.
Uz iebildi, ka kopumā situācija tomēr uzlabojas, jo vraku sētās ir mazāk, auto speciālisti norāda uz metāllūžņu iepirkuma cenām. Lai gan uzpircēji daudz vraku savākuši un reāli dzīvē tie vairs neeksistē, dokumenti vienalga līdz galam nav nokārtoti, tādējādi mašīnas vēl skaitās uzskaitē. Visbiežāk dokumentus sāk kārtot, kad seko uzbrauciens no Valsts ieņēmumu dienesta. Tas attiecināms uz tiem, uz kuru vārda reģistrēts vairāk par sešām mašīnām. «Kad obligātie ceļu nodokļa rēķini sāks pienākt arī pie mums, un šo prasību pēc gadiem diviem plāno ieviest, būs sprādziens,» domā R.Holts un radniecīgu uzņēmumu pārstāvji.
Pašreizējā sistēma, kā atzīst Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Jelgavas rajona nodaļas priekšnieces vietnieks Everts Salenieks, izkropļo patieso ainu par mūsu autoparka stāvokli. CSDD var norakstīt vieglās automašīnas, kam pēc 2004. gada 1. oktobra nav veikta nedz tehniskā apskate, nedz tās bijušas apdrošinātas. Pārējos vieglos auto tiesīgas norakstīt auto kapsētas vai metāllūžņu pieņēmēji. Ārzemēs pēdējiem nav atļauts pieņemt automašīnas. «Piemēram, Holandē uz katras mašīnas jāatstāj uzlīme, kura auto kapsēta to jaukusi. Ja rodas kāda problēma, piemēram, atstāts gāzes balons, nav izņemtas durvju gumijas stikli, izgrieztas drošības siksnas, vainīgajam piemēro sankcijas. Pie mums šajā ziņā vēl ir «bardaks», var brīvi braukt uz metāllūžņu nodošanas punktiem, kur mašīnas sapresē, eļļas iztek... Tur vidi neļauj tā bojāt,» klāsta R.Holts. Tiesa, arī pie mums ir savas prasības. Lai saņemtu licenci, laukumam, uz kura izvieto mašīnas, jābūt asfaltētam vai betonētam, jābūt notekai, kur noplūst ūdeņiem, lai pēc tam tos attīrītu. Arī jaucot mašīnas, jābūt attiecīgiem apstākļiem. Ja viss jāsāk no nulles, lētākais variants pagājušajā gadā izmaksāja vismaz 250 000 latu. Uzstādot vismazākās attīrīšanas iekārtas, jārēķinās ar 50 tūkstošiem latu.
Ārzemēs auto kapsēta par mašīnu utilizāciju saņem kompensācijas, kas sedz daļu izdevumu. Papildus tām maksā par atkritumu savākšanu – ir konteineri durvju gumijām, plastmasas daļām, ir firmas, kas savāc riepas, par vienu maksājot eiro. Pie mums atkritumu izvešana jāsedz pašiem. Līdz galam nav izdomāta visu atkritumu apsaimniekošana, piemēram, bamperus un plastikas daļas, stiklus aprok zemē, bet tie nekad nesadalīsies. «Par savas mašīnas nodošanu ārzemēs jāmaksā arī auto īpašniekam. Holandē cena svārstās ap 200 eiro,» R.Holts atgādina, ka līdz pagājušajam gadam arī pie mums auto kapsētām bija izdevīgi saņemt valsts kompensāciju – 15 latu – par izjauktu mašīnu. Tā gandrīz sedza algu cilvēkam, kas mašīnas jauca. B.Ribaka papildina, ka pašreizējie noteikumi subsīdiju saņēmējiem nav izdevīgi: «Ir tik daudz atskaišu, ka būtu jāpieņem cilvēks, kas to vien darītu.»
Auto kapsētā pieņemto auto īpatsvars atkarīgs no laika apstākļiem. Ziemā un slidenā laikā papildus klāt ir avarējušās mašīnas. SIA «Enro» «ienāk» 20 – 25 mašīnas mēnesī. «Romas servisā» dažkārt gadā uzskaitītas pat 400 nolietotās mašīnas.
Savukārt somu kapitāla metāllūžņu pieņemšanas uzņēmumā «Kuusakoski» mēnesī vieglās mašīnas veido 20 – 25 tonnas metāllūžņu. Trešo daļu no šī apjoma piegādā paši auto īpašnieki, pārējo – mašīnu kapsētas. Lai auto neaizņemtu tik daudz vietas, tos ar ekskavatoru sakrauj kaudzēs. Kad sakrāts zināms daudzums, no uzņēmuma Rīgas filiāles atsūta presi, kas mašīnas sapresē klučos, ko savukārt ved uz Klaipēdu pārstrādei speciālās metāla dzirnavās. Pašreizējo augsto metāla cenu «Kuusakoski» Jelgavas pieņemšanas punkta vadītājs Deniss Popko skaidro ar pieprasījumu pasaules biržā.
Arī tādas nozares pārstāvji kā automašīnu kapsētu saimnieki atzīst, ka dzīve kļūst grūtāka. Cilvēkus vairāk nodarbina iztikšanas problēmas, nevis rezerves daļas savam auto. Pēdējā pusgadā pieprasījums pēc tām jūtami sarucis, kaut arī šodien automašīna nav nekas ekskluzīvs, bet ikdienas nepieciešamība.
Visvairāk tas skar uzņēmumus, kam šī joma ir vienīgais darbības veids. SIA «Romas serviss», kas pirms laika atteicies no servisa pakalpojumiem, lēš, ka līdzšinējo septiņu darbinieku vietā mašīnu izjaukšanai un lietoto rezerves daļu tālākai realizācijai pietiks ar pieciem vai pat četriem cilvēkiem. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Rendijs Holts spriež, ka apsīkums varētu pieturēties gadu pusotru, pēc tam saimnieciskajai aktivitātei vajadzētu atgriezties agrākajās sliedēs. Tas gan būs atkarīgs arī no gaidāmajām ceļu nodokļa izmaiņām. Ja tas stipri palielināsies, klienti orientēsies uz metāla nodošanu, rezerves daļu pircēju būs mazāk, lai gan pēdējā joma ir tā, kas auto kapsētām veido pamatienākumus.
Interesē mašīnas,
no kurām nopelnīt
Šīs jomas pārstāvji parasti ņem mašīnas, no kurām kaut ko vēl var nopelnīt. Pārējo īpašniekiem labāk iesaka vest to nodot metāllūžņos, jo arī vairāki šīs nozares uzņēmumi saņēmuši licences mašīnu norakstīšanai. «Pašlaik metāla cenas jūtami augušas. Piemēram, par otro golfu tur var dabūt latus 100 vairāk nekā auto kapsētā. Vasarā, kad cena atkal nokritīsies, būs otrādi. Tad mašīnas vairāk vedīs uz šejieni,» pēc pieredzes lēš R.Holts, piebilstot, ka faktiski auto kapsētā pieņem ikvienu mašīnu, ja tai ir dzinējs un ritošā sistēma.
Pašreizējā situācijā ar mašīnu dzelžiem vien pelnīt esot grūti. «Kaut arī Rīgā auto atdod par velti. Ja pierēķina atvešanu ar evakuatoru, strādnieka daļu par mašīnas izjaukšanu 25 – 60 latu apmērā atkarībā no sarežģītības pakāpes, nekāda izdevīguma nav,» spriež «Romas servisā». Savukārt klienti uzskata, ka savu laiku nokalpojušo auto savākšana varētu būt izdevīgs rūpals – pat no Saldus esot gatavi braukt un paši vest, maksājot 100 latus par mašīnu. Arī «Romas serviss» nesen no Saldus pārvedis mašīnu, kas divus mēnešus tur gaidījusi, kamēr radusies vajadzība uz turieni braukt. Vešana notiek arī no citām pilsētām, kur attiecīgajā brīdī izvietoti sludinājumi, taču tas neesot rādītājs. «Ja redzu, ka no mašīnas varēs nopelnīt, nākam pretī un izjaukšanai domāto mašīnu atvedam par velti. Ja tās saimnieks grib lielāku summu, ierēķinām evakuatora izdevumus. Regulāri piedalījāmies Valsts materiālo rezervju izsolēs, kur nonāk policijas par alkohola lietošanu braucējiem konfiscētās mašīnas. Nu laikam vairs nesadarbosimies, jo izstrādāti jauni nosacījumi. To laikam darījis cilvēks, kas visu laiku sēdējis kabinetā un no praktiskās puses ar šo jomu nav saskāries. Piemēram, «Audi 80» uzlikta 500 latu minimālā cena. Auto kapsēta par 200 latiem tādu auto ņemtu, ja to atvestu uz šejieni. Līdz iepriekšējai izsolei martā bija cita kārtība – katrai mašīnai minimālā cena bija 75 lati. Kurš vairāk izsolīja, tas paņēma. Tā atklājās reālās cenas,» savas nianses atklāj R.Holts. Arī SIA «Enro» valdes locekle Biruta Ribaka piekrīt, ka auto iegāde no policijas laukumiem kļūst neizdevīga, lai gan, sīki visu sašķirojot, atlasot krāsaino metālu, arī mīnusu nav.
Kad piemēros pasaules
praksei, būs sprādziens
Normatīvie akti, kas skar auto kapsētas, pie mums atpaliek no pasaules prakses. Pie mums mašīna obligātā kārtā nav jānodod auto kapsētā. To var izjaukt mājās vai mežā, izliet eļļu grāvī... Ārzemēs, kaut arī mašīna nepiedalās satiksmē, kamēr tā nav nodota auto kapsētā, īpašnieks automātiski saņem ceļu nodokļa rēķinu, kas ir ievērojami lielāks nekā pie mums. Piemēram, Holandē ap 500 eiro gadā par vidējas jaudas auto. Pie mums par mašīnu, kas nepiedalās satiksmē, neviens nespiež nodokli maksāt. Tāpat nevienam īpaši neinteresē, kas notiek ar auto. Tālab Latvijā mašīnu jaukšana pie privātmājām ir ierasta parādība. Ir nelegālie, kam kādas 500 mašīnas sētā stāv, – ievērojuši zinātāji. B.Ribaka domā, ka tas saistīts ar pie mums tik izplatīto filosofiju: likums domāts, lai to pārkāptu.
Uz iebildi, ka kopumā situācija tomēr uzlabojas, jo vraku sētās ir mazāk, auto speciālisti norāda uz metāllūžņu iepirkuma cenām. Lai gan uzpircēji daudz vraku savākuši un reāli dzīvē tie vairs neeksistē, dokumenti vienalga līdz galam nav nokārtoti, tādējādi mašīnas vēl skaitās uzskaitē. Visbiežāk dokumentus sāk kārtot, kad seko uzbrauciens no Valsts ieņēmumu dienesta. Tas attiecināms uz tiem, uz kuru vārda reģistrēts vairāk par sešām mašīnām. «Kad obligātie ceļu nodokļa rēķini sāks pienākt arī pie mums, un šo prasību pēc gadiem diviem plāno ieviest, būs sprādziens,» domā R.Holts un radniecīgu uzņēmumu pārstāvji.
Pašreizējā sistēma, kā atzīst Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Jelgavas rajona nodaļas priekšnieces vietnieks Everts Salenieks, izkropļo patieso ainu par mūsu autoparka stāvokli. CSDD var norakstīt vieglās automašīnas, kam pēc 2004. gada 1. oktobra nav veikta nedz tehniskā apskate, nedz tās bijušas apdrošinātas. Pārējos vieglos auto tiesīgas norakstīt auto kapsētas vai metāllūžņu pieņēmēji. Ārzemēs pēdējiem nav atļauts pieņemt automašīnas. «Piemēram, Holandē uz katras mašīnas jāatstāj uzlīme, kura auto kapsēta to jaukusi. Ja rodas kāda problēma, piemēram, atstāts gāzes balons, nav izņemtas durvju gumijas stikli, izgrieztas drošības siksnas, vainīgajam piemēro sankcijas. Pie mums šajā ziņā vēl ir «bardaks», var brīvi braukt uz metāllūžņu nodošanas punktiem, kur mašīnas sapresē, eļļas iztek... Tur vidi neļauj tā bojāt,» klāsta R.Holts. Tiesa, arī pie mums ir savas prasības. Lai saņemtu licenci, laukumam, uz kura izvieto mašīnas, jābūt asfaltētam vai betonētam, jābūt notekai, kur noplūst ūdeņiem, lai pēc tam tos attīrītu. Arī jaucot mašīnas, jābūt attiecīgiem apstākļiem. Ja viss jāsāk no nulles, lētākais variants pagājušajā gadā izmaksāja vismaz 250 000 latu. Uzstādot vismazākās attīrīšanas iekārtas, jārēķinās ar 50 tūkstošiem latu.
Ārzemēs auto kapsēta par mašīnu utilizāciju saņem kompensācijas, kas sedz daļu izdevumu. Papildus tām maksā par atkritumu savākšanu – ir konteineri durvju gumijām, plastmasas daļām, ir firmas, kas savāc riepas, par vienu maksājot eiro. Pie mums atkritumu izvešana jāsedz pašiem. Līdz galam nav izdomāta visu atkritumu apsaimniekošana, piemēram, bamperus un plastikas daļas, stiklus aprok zemē, bet tie nekad nesadalīsies. «Par savas mašīnas nodošanu ārzemēs jāmaksā arī auto īpašniekam. Holandē cena svārstās ap 200 eiro,» R.Holts atgādina, ka līdz pagājušajam gadam arī pie mums auto kapsētām bija izdevīgi saņemt valsts kompensāciju – 15 latu – par izjauktu mašīnu. Tā gandrīz sedza algu cilvēkam, kas mašīnas jauca. B.Ribaka papildina, ka pašreizējie noteikumi subsīdiju saņēmējiem nav izdevīgi: «Ir tik daudz atskaišu, ka būtu jāpieņem cilvēks, kas to vien darītu.»
Auto kapsētā pieņemto auto īpatsvars atkarīgs no laika apstākļiem. Ziemā un slidenā laikā papildus klāt ir avarējušās mašīnas. SIA «Enro» «ienāk» 20 – 25 mašīnas mēnesī. «Romas servisā» dažkārt gadā uzskaitītas pat 400 nolietotās mašīnas.
Savukārt somu kapitāla metāllūžņu pieņemšanas uzņēmumā «Kuusakoski» mēnesī vieglās mašīnas veido 20 – 25 tonnas metāllūžņu. Trešo daļu no šī apjoma piegādā paši auto īpašnieki, pārējo – mašīnu kapsētas. Lai auto neaizņemtu tik daudz vietas, tos ar ekskavatoru sakrauj kaudzēs. Kad sakrāts zināms daudzums, no uzņēmuma Rīgas filiāles atsūta presi, kas mašīnas sapresē klučos, ko savukārt ved uz Klaipēdu pārstrādei speciālās metāla dzirnavās. Pašreizējo augsto metāla cenu «Kuusakoski» Jelgavas pieņemšanas punkta vadītājs Deniss Popko skaidro ar pieprasījumu pasaules biržā.