Arī mājai vajadzīga kārtīga cepure, kažoks un velteņi
20.03.2008.
Jelgavas sadraudzības pilsētā Šauļos daudzdzīvokļu māju renovācijas un siltumenerģijas taupības pasākumi izvērsušies plašāk. Lielā mērā tas saistīts ar vērā ņemamo valsts atbalsta politiku.
Jelgavas sadraudzības pilsētā Šauļos daudzdzīvokļu māju
renovācijas un siltumenerģijas taupības pasākumi izvērsušies
plašāk. Lielā mērā tas saistīts ar vērā ņemamo valsts atbalsta
politiku.
Pirmā māja Šauļos pilnībā renovēta pirms desmit gadiem par Pasaules Bankas (PB) kredīta līdzekļiem. Otra māja tolaik siltināta daļēji. Pašlaik projekti aizsākti 42 daudzstāvu namos. Iedzīvotāju izpratni par energoefektivitātes projektu nepieciešamību, kā stāsta pašvaldības Nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs Gitis Skurks, veicinājusi pirmo māju pieredze un apkures izmaksu samazinājums. Pirms renovācijas izdevumi par siltumu vidēji sasnieguši 4,5 litus (Ls 0,918) par dzīvojamās platības kvadrātmetru, bet pēc darbu pabeigšanas samazinājušies līdz 1,5 – 2 litiem (Ls 0,306 – 0,408).
Pašvaldībā atzīst, ka arī kaimiņvalstī iedzīvotājus ir grūti pārliecināt par uzlabojumiem. Pāris gadījumos nonācis pat līdz tiesvedībai. Daļēji par PB naudu renovētās mājas sabiedrības vadītājs Mjatrs Vaitkus atceras, ka tolaik teju divus gadus dažu iedzīvotāju priekšā gandrīz uz ceļiem kritis, lai tie dotu piekrišanu. Tagad gan nosacījumi nav tik strikti, vairs nav vajadzīgs simtprocentīgs dzīvokļu īpašnieku atbalsts. Pietiek, ka renovācijai piekrīt 50 procenti un vēl viena dzīvokļa īpašnieks. Ekonomisku apsvērumu dēļ gan vēlams nodrošināt 70 procentu piekrišanu, citādi kredītiestāde pieprasīs apdrošināšanas garantijas, kas nozīmē papildu procentu maksājumus.
Domā par izdevumiem
Sava nozīme bijusi daudzdzīvokļu māju sabiedrību izveidei. Pašlaik sabiedrības ir 450 mājās jeb 52 procentos no 872 daudzdzīvokļu namiem. Pārējās mājās sabiedrības vadītāja vietā rīkojas pašvaldības administrators.
Regulāri tiek organizētas sapulces, uz kurām aicina projektētājus, būvniekus, finansētājus un citus ekspertus, kas sniedz praktiskus ieteikumus. Sava loma bijusi plaši organizētajam pieredzes apmaiņas braucienam uz Paņevežu. Pēc tā aizsākts ne viens vien siltināšanas projekts, ievērojusi Nekustamā īpašuma nodaļas vecākā speciāliste Linute Šablinskiene.
Nenoliedzami, namos, kur izveidota sabiedrība, vairāk domā par izdevumu samazināšanu. Rezultāti labāki ir mājās, kur ir zinošs un saimniecisks sabiedrības vadītājs.
Apkopotie dati liecina, ka sabiedrību ēkās pagājušā gada decembrī par siltumu iedzīvotāji maksājuši vidēji 2,84 litus (Ls 0,579) par kvadrātmetru.
Mājās, kur sabiedrības nav un veikts mazāk uzlabojumu, par siltumu nācies tērēt 3,5 litus (Ls 0,714) par kvadrātmetru. Visekonomiskākais nams joprojām ir par PB līdzekļiem atjaunotais – tajā par kvadrātmetru decembrī bija jāmaksā 1,36 liti (Ls 0,277). Tam ar 1,47 litiem (Ls 0,299) par kvadrātmetru seko piecstāvu māja, kuras siltināšana pabeigta pērn septembrī. Pilsētā joprojām ir arī pavisam siltumnenoturīgas mājas, kur kvadrātmetra apkures izmaksas pārsniedz 5,5 litus (Ls 1,122).
Siltuma ražošanai Šauļos izmanto gāzi, un apkures tarifs mūsu mērvienībās ir 32,354 lati par megavatstundu (tur siltuma patēriņu mēra kilovatstundās, vienas izmaksas ir 15,86 Lietuvas centi).
Kad valsti interesē rezultāts
Pašvaldība sedz māju energoauditu un investīciju piesaistes projektu izdevumus. No pagājušā gada Lietuvā darbojas daudzdzīvokļu māju renovācijas programma. Līdz 2020. gadam kaimiņvalstī paredzēts atjaunot 70 procentus pašreizējā dzīvojamā fonda. Lielākā tā daļa ir privatizēta. Šauļos privātīpašumā ir 97,5 procenti dzīvokļu.
Mājas kompleksas atjaunošanas gadījumā, ja savākts noteikts baļļu skaits (54), valsts sedz pusi no darbu izmaksām. Visvairāk punktu dod sienu siltināšana (16) un logu nomaiņa (15), regulējamu radiatoru uzstādīšana (9). Citas uzlabojumu pozīcijas vērtētas zemāk. Piemēram, par jumta siltināšanu piešķir 5 balles, par pagrabstāva – 7. Veicot daļēju renovāciju, valsts atbalsta apjoms svārstās no 15 līdz 30 procentiem. Pilsētā renovācijas praktiskos procesus virza Lietuvas Vides ministrijas aģentūras nodaļa, pašvaldība vairāk konsultē.
Dziļāka priekšstata labad G.Skurks skaidro, ka Lietuvā pašvaldību rīcībā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nonāk turpat 64 procenti. Pie mums – 75 procenti, bet no šā gada – 80 procenti.
Valsts dotāciju apkures izdevumu segšanai Lietuvā saņem vientuļie pensionāri un maznodrošinātie. M.Vaitkus zina teikt, ka viņa pārvaldītajā mājā ir trīs kundzes, kuru pensija ir ap 400 litiem. Valsts paredzējusi, ka šādu ienākumu gadījumā izdevumi par apkuri nedrīkst pārsniegt ceturto ienākumu daļu, pārējo kompensē. Tā kā izdevumi tiek aprēķināti pēc vidējiem rādītājiem, kompensācija esot lielāka nekā siltuma izmaksas. Tas ļaujot segt arī kredīta izdevumus par mājas renovāciju.
Tāpat valsts maznodrošinātajiem iedzīvotājiem sedz pirmo iemaksu 10 procentu apmērā kredīta ņemšanai. Savukārt pašvaldības izveidotais fonds ar līdzfinansējumu 5 – 15 procentu apmērā atbalsta mazākus remontus. Pieprasījums pēc atbalsta ir liels – šogad no daudzdzīvokļu mājām saņemts jau ap simts pieteikumu.
Pārsniedz gaidīto
Par godu Lietuvas kņazam Vitautam nosauktās ielas 138. nama renovācija pabeigta pagājušā gada septembrī. No sabiedrības vecākā M.Vaitkus uzzinām, ka ēka siltināta ar minerālvati septiņu centimetru biezumā, bet ventilācijas joslai seko apšuvums ar dekoratīvām plātnēm ar akmens šķembu apdari. Izveidota divcauruļu apkures sistēma, radiatori nodrošināti ar regulēšanas iespējām un automātisku siltumpatēriņa uzskaiti, pēc vajadzības nomainīti logi, veikti citi uzlabojumi. Viena dzīvojamās platības kvadrātmetra atjaunošanas izmaksas namā bija 494 liti (Ls 100,77). Vēlākos projektos tās pārsniegušas 600 litus (Ls 122) kvadrātmetrā, bet pēdējā laikā cenas kritušās.
Iedzīvotāji uz 15 gadiem ņēmuši kredītu. Maksimālais aizdevuma termiņš ir 25 gadi. Cilvēki vēlējušies fiksēto procentu likmi, tomēr tas nav izdevies. Sākumā gada likme bijusi 4,4 procenti, nu tā pieaugusi līdz astoņiem. Laikam tāpēc iedzīvotāji centušies ātrāk norēķināties – pašlaik to izdarījuši 60 procenti no 22 dzīvokļu īpašniekiem.
«Agrāk par dzīvokļa apkuri mēnesī maksājām 180 – 200 litus (Ls 36 – 40). Pēc siltināšanas noticis brīnums – pēdējā mēnesī bija jāmaksā vairs tikai 40 liti (Ls 8,16). Lielākais maksājums pēc atjaunošanas bija 60 liti (Ls 12,24). Temperatūra dzīvoklī nekad nav mazāka par 19 grādiem. Labi, ka to paši varam regulēt. Kad saulīte spīd, radiatorus aizgriežam, pietiek ar stāvvadiem,» klāsta renovētās mājas divistabu dzīvokļa saimniece Jeļena Bernutiene.
Sākotnēji bija paredzēts, ka pēc atjaunošanas izdosies ietaupīt 30 procentus apkures izdevumu, bet rezultāti pārsniedza gaidīto – ietaupījums sasniedz 60 procentus. Daži dzīvokļu īpašnieki, kas izteikuši vēlmi savu mitekli pārdot, secinājuši, ka īpašuma vērtība pieaugusi par 30 procentiem.
Pirmā māja Šauļos pilnībā renovēta pirms desmit gadiem par Pasaules Bankas (PB) kredīta līdzekļiem. Otra māja tolaik siltināta daļēji. Pašlaik projekti aizsākti 42 daudzstāvu namos. Iedzīvotāju izpratni par energoefektivitātes projektu nepieciešamību, kā stāsta pašvaldības Nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs Gitis Skurks, veicinājusi pirmo māju pieredze un apkures izmaksu samazinājums. Pirms renovācijas izdevumi par siltumu vidēji sasnieguši 4,5 litus (Ls 0,918) par dzīvojamās platības kvadrātmetru, bet pēc darbu pabeigšanas samazinājušies līdz 1,5 – 2 litiem (Ls 0,306 – 0,408).
Pašvaldībā atzīst, ka arī kaimiņvalstī iedzīvotājus ir grūti pārliecināt par uzlabojumiem. Pāris gadījumos nonācis pat līdz tiesvedībai. Daļēji par PB naudu renovētās mājas sabiedrības vadītājs Mjatrs Vaitkus atceras, ka tolaik teju divus gadus dažu iedzīvotāju priekšā gandrīz uz ceļiem kritis, lai tie dotu piekrišanu. Tagad gan nosacījumi nav tik strikti, vairs nav vajadzīgs simtprocentīgs dzīvokļu īpašnieku atbalsts. Pietiek, ka renovācijai piekrīt 50 procenti un vēl viena dzīvokļa īpašnieks. Ekonomisku apsvērumu dēļ gan vēlams nodrošināt 70 procentu piekrišanu, citādi kredītiestāde pieprasīs apdrošināšanas garantijas, kas nozīmē papildu procentu maksājumus.
Domā par izdevumiem
Sava nozīme bijusi daudzdzīvokļu māju sabiedrību izveidei. Pašlaik sabiedrības ir 450 mājās jeb 52 procentos no 872 daudzdzīvokļu namiem. Pārējās mājās sabiedrības vadītāja vietā rīkojas pašvaldības administrators.
Regulāri tiek organizētas sapulces, uz kurām aicina projektētājus, būvniekus, finansētājus un citus ekspertus, kas sniedz praktiskus ieteikumus. Sava loma bijusi plaši organizētajam pieredzes apmaiņas braucienam uz Paņevežu. Pēc tā aizsākts ne viens vien siltināšanas projekts, ievērojusi Nekustamā īpašuma nodaļas vecākā speciāliste Linute Šablinskiene.
Nenoliedzami, namos, kur izveidota sabiedrība, vairāk domā par izdevumu samazināšanu. Rezultāti labāki ir mājās, kur ir zinošs un saimniecisks sabiedrības vadītājs.
Apkopotie dati liecina, ka sabiedrību ēkās pagājušā gada decembrī par siltumu iedzīvotāji maksājuši vidēji 2,84 litus (Ls 0,579) par kvadrātmetru.
Mājās, kur sabiedrības nav un veikts mazāk uzlabojumu, par siltumu nācies tērēt 3,5 litus (Ls 0,714) par kvadrātmetru. Visekonomiskākais nams joprojām ir par PB līdzekļiem atjaunotais – tajā par kvadrātmetru decembrī bija jāmaksā 1,36 liti (Ls 0,277). Tam ar 1,47 litiem (Ls 0,299) par kvadrātmetru seko piecstāvu māja, kuras siltināšana pabeigta pērn septembrī. Pilsētā joprojām ir arī pavisam siltumnenoturīgas mājas, kur kvadrātmetra apkures izmaksas pārsniedz 5,5 litus (Ls 1,122).
Siltuma ražošanai Šauļos izmanto gāzi, un apkures tarifs mūsu mērvienībās ir 32,354 lati par megavatstundu (tur siltuma patēriņu mēra kilovatstundās, vienas izmaksas ir 15,86 Lietuvas centi).
Kad valsti interesē rezultāts
Pašvaldība sedz māju energoauditu un investīciju piesaistes projektu izdevumus. No pagājušā gada Lietuvā darbojas daudzdzīvokļu māju renovācijas programma. Līdz 2020. gadam kaimiņvalstī paredzēts atjaunot 70 procentus pašreizējā dzīvojamā fonda. Lielākā tā daļa ir privatizēta. Šauļos privātīpašumā ir 97,5 procenti dzīvokļu.
Mājas kompleksas atjaunošanas gadījumā, ja savākts noteikts baļļu skaits (54), valsts sedz pusi no darbu izmaksām. Visvairāk punktu dod sienu siltināšana (16) un logu nomaiņa (15), regulējamu radiatoru uzstādīšana (9). Citas uzlabojumu pozīcijas vērtētas zemāk. Piemēram, par jumta siltināšanu piešķir 5 balles, par pagrabstāva – 7. Veicot daļēju renovāciju, valsts atbalsta apjoms svārstās no 15 līdz 30 procentiem. Pilsētā renovācijas praktiskos procesus virza Lietuvas Vides ministrijas aģentūras nodaļa, pašvaldība vairāk konsultē.
Dziļāka priekšstata labad G.Skurks skaidro, ka Lietuvā pašvaldību rīcībā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nonāk turpat 64 procenti. Pie mums – 75 procenti, bet no šā gada – 80 procenti.
Valsts dotāciju apkures izdevumu segšanai Lietuvā saņem vientuļie pensionāri un maznodrošinātie. M.Vaitkus zina teikt, ka viņa pārvaldītajā mājā ir trīs kundzes, kuru pensija ir ap 400 litiem. Valsts paredzējusi, ka šādu ienākumu gadījumā izdevumi par apkuri nedrīkst pārsniegt ceturto ienākumu daļu, pārējo kompensē. Tā kā izdevumi tiek aprēķināti pēc vidējiem rādītājiem, kompensācija esot lielāka nekā siltuma izmaksas. Tas ļaujot segt arī kredīta izdevumus par mājas renovāciju.
Tāpat valsts maznodrošinātajiem iedzīvotājiem sedz pirmo iemaksu 10 procentu apmērā kredīta ņemšanai. Savukārt pašvaldības izveidotais fonds ar līdzfinansējumu 5 – 15 procentu apmērā atbalsta mazākus remontus. Pieprasījums pēc atbalsta ir liels – šogad no daudzdzīvokļu mājām saņemts jau ap simts pieteikumu.
Pārsniedz gaidīto
Par godu Lietuvas kņazam Vitautam nosauktās ielas 138. nama renovācija pabeigta pagājušā gada septembrī. No sabiedrības vecākā M.Vaitkus uzzinām, ka ēka siltināta ar minerālvati septiņu centimetru biezumā, bet ventilācijas joslai seko apšuvums ar dekoratīvām plātnēm ar akmens šķembu apdari. Izveidota divcauruļu apkures sistēma, radiatori nodrošināti ar regulēšanas iespējām un automātisku siltumpatēriņa uzskaiti, pēc vajadzības nomainīti logi, veikti citi uzlabojumi. Viena dzīvojamās platības kvadrātmetra atjaunošanas izmaksas namā bija 494 liti (Ls 100,77). Vēlākos projektos tās pārsniegušas 600 litus (Ls 122) kvadrātmetrā, bet pēdējā laikā cenas kritušās.
Iedzīvotāji uz 15 gadiem ņēmuši kredītu. Maksimālais aizdevuma termiņš ir 25 gadi. Cilvēki vēlējušies fiksēto procentu likmi, tomēr tas nav izdevies. Sākumā gada likme bijusi 4,4 procenti, nu tā pieaugusi līdz astoņiem. Laikam tāpēc iedzīvotāji centušies ātrāk norēķināties – pašlaik to izdarījuši 60 procenti no 22 dzīvokļu īpašniekiem.
«Agrāk par dzīvokļa apkuri mēnesī maksājām 180 – 200 litus (Ls 36 – 40). Pēc siltināšanas noticis brīnums – pēdējā mēnesī bija jāmaksā vairs tikai 40 liti (Ls 8,16). Lielākais maksājums pēc atjaunošanas bija 60 liti (Ls 12,24). Temperatūra dzīvoklī nekad nav mazāka par 19 grādiem. Labi, ka to paši varam regulēt. Kad saulīte spīd, radiatorus aizgriežam, pietiek ar stāvvadiem,» klāsta renovētās mājas divistabu dzīvokļa saimniece Jeļena Bernutiene.
Sākotnēji bija paredzēts, ka pēc atjaunošanas izdosies ietaupīt 30 procentus apkures izdevumu, bet rezultāti pārsniedza gaidīto – ietaupījums sasniedz 60 procentus. Daži dzīvokļu īpašnieki, kas izteikuši vēlmi savu mitekli pārdot, secinājuši, ka īpašuma vērtība pieaugusi par 30 procentiem.