Artūra pirmais dzīvoklis
21.02.2008.
«O, es patiesi biju ļoti priecīgs, kad uzzināju, ka pašvaldība man piešķirs dzīvokli, turklāt vēl Pārlielupē! Es taču mācījos 6. vidusskolā, man te visapkārt draugi, arī dzīvoklis ir lielisks – šī man nav sveša vide,» saka 22 gadus vecais Artūrs Topecs.
Kristīne Langenfelde
«O, es patiesi biju ļoti priecīgs, kad uzzināju, ka pašvaldība man piešķirs dzīvokli, turklāt vēl Pārlielupē! Es taču mācījos 6. vidusskolā, man te visapkārt draugi, arī dzīvoklis ir lielisks – šī man nav sveša vide,» saka 22 gadus vecais Artūrs Topecs.
Artūrs ir viens no sešiem bāreņiem, kuram pašvaldības Dzīvokļu komisija piešķīrusi vienu no labiekārtotiem vienistabas dzīvokļiem, ko pagājušā gada nogalē pašvaldība nopirka brīvajā tirgū.
«Protams, es apzinos, ka tā ir arī papildu atbildība. Līdz šim kopā ar māsu dzīvojām pie vecmāmiņas, bet tagad man būs pašam savs dzīvoklis, par kura uzturēšanu būs arī jārūpējas. Es ceru, ka veiksmīgi tikšu ar to galā,» spriež Artūrs, kuram zināmu patstāvību dzīve jau iemācījusi. Artūrs ir karavīrs un strādā profesionālajā dienestā. Katru rītu viņš mēro ceļu no Jelgavas uz Ādažiem, kur armijā viņa pienākums ir granātnieka palīgs.
«Es jau kopš bērnības vienmēr esmu gribējis būt patstāvīgāks. Jau 12 gadu vecumā iesaistījos jaunsardzē, kad palika 18, kļuvu par ārrindnieku zemessardzē, bet, kad pienāca laiks iet dienēt, man prātā neienāca, ka varētu nosimulēt. Nodienēju, iepatikās un paliku profesionālajā dienestā. Armija noteikti iemāca patstāvību – man nebūs problēmu pašam sevi aprūpēt un, cerams, arī dzīvokli uzturēt,» saka Artūrs, piebilstot, ka jau aprēķinājis, kas viņam jaunajam dzīvoklim nepieciešams. «Neko grandiozu, bet nelielu remontiņu vajadzēs – gan jau draugi palīdzēs, pašam arī šādas tādas iemaņas ir, un viens divi būs gatavs. Arī pirmās mēbeles no vecmāmiņas atvedīšu – lielas prasības sākumam man nav: laba gulta, skapis un ledusskapis. Iesākumam pietiks,» spriež Artūrs.
Vecmāmiņa viņu un māsu esot stigri uzraudzījusi, tāpēc Artūrs domā, ka tas noteikti nāks par labu patstāvīgas dzīves sākšanai. «Es noteikti novērtēju šādu pašvaldības atbalstu.»
Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Irēna Škutāne skaidro, ka pagājušajā nedēļā Dzīvokļu komisija lēma izīrēt visus sešus jauniegādātos pašvaldības dzīvokļus bāreņiem, kas bija reģistrēti pašvaldības dzīvokļu rindā. «Likums nosaka, ka pašvaldībai kā sociālā palīdzība ir jāierāda dzīvojamā platība bāreņiem. Šie dzīvokļi ir pašvaldības īpašums, kas tiek izīrēts bez privatizēšanas iespējām,» paskaidro I.Škutāne.
Dzīvokļu komisija šajā pašā reizē lēma arī virzīt skatīšanai domes sēdē jautājumu par dzīvokļa piešķiršanu Kuguliņu ģimenei – deviņu bērnu ģimene palika bez dzīvokļa, kad viņu mājā izcēlās ugunsgrēks. «Pašvaldība šai ģimenei jau bija radusi iespēju izīrēt trīsistabu dzīvokli, taču, saprotot, ka tik kuplai ģimenei tas ir par šauru, pašvaldība kopā ar sešiem vienistabas dzīvokļiem pagājušā gada nogalē iegādājās arī vienu četristabu dzīvokli, kas varētu būt piemērotāks 11 cilvēku ģimenei,» skaidro I.Škutāne.
Par dzīvokļa piešķiršanu Kuguliņu ģimenei šodien lemj dome.
«O, es patiesi biju ļoti priecīgs, kad uzzināju, ka pašvaldība man piešķirs dzīvokli, turklāt vēl Pārlielupē! Es taču mācījos 6. vidusskolā, man te visapkārt draugi, arī dzīvoklis ir lielisks – šī man nav sveša vide,» saka 22 gadus vecais Artūrs Topecs.
Artūrs ir viens no sešiem bāreņiem, kuram pašvaldības Dzīvokļu komisija piešķīrusi vienu no labiekārtotiem vienistabas dzīvokļiem, ko pagājušā gada nogalē pašvaldība nopirka brīvajā tirgū.
«Protams, es apzinos, ka tā ir arī papildu atbildība. Līdz šim kopā ar māsu dzīvojām pie vecmāmiņas, bet tagad man būs pašam savs dzīvoklis, par kura uzturēšanu būs arī jārūpējas. Es ceru, ka veiksmīgi tikšu ar to galā,» spriež Artūrs, kuram zināmu patstāvību dzīve jau iemācījusi. Artūrs ir karavīrs un strādā profesionālajā dienestā. Katru rītu viņš mēro ceļu no Jelgavas uz Ādažiem, kur armijā viņa pienākums ir granātnieka palīgs.
«Es jau kopš bērnības vienmēr esmu gribējis būt patstāvīgāks. Jau 12 gadu vecumā iesaistījos jaunsardzē, kad palika 18, kļuvu par ārrindnieku zemessardzē, bet, kad pienāca laiks iet dienēt, man prātā neienāca, ka varētu nosimulēt. Nodienēju, iepatikās un paliku profesionālajā dienestā. Armija noteikti iemāca patstāvību – man nebūs problēmu pašam sevi aprūpēt un, cerams, arī dzīvokli uzturēt,» saka Artūrs, piebilstot, ka jau aprēķinājis, kas viņam jaunajam dzīvoklim nepieciešams. «Neko grandiozu, bet nelielu remontiņu vajadzēs – gan jau draugi palīdzēs, pašam arī šādas tādas iemaņas ir, un viens divi būs gatavs. Arī pirmās mēbeles no vecmāmiņas atvedīšu – lielas prasības sākumam man nav: laba gulta, skapis un ledusskapis. Iesākumam pietiks,» spriež Artūrs.
Vecmāmiņa viņu un māsu esot stigri uzraudzījusi, tāpēc Artūrs domā, ka tas noteikti nāks par labu patstāvīgas dzīves sākšanai. «Es noteikti novērtēju šādu pašvaldības atbalstu.»
Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Irēna Škutāne skaidro, ka pagājušajā nedēļā Dzīvokļu komisija lēma izīrēt visus sešus jauniegādātos pašvaldības dzīvokļus bāreņiem, kas bija reģistrēti pašvaldības dzīvokļu rindā. «Likums nosaka, ka pašvaldībai kā sociālā palīdzība ir jāierāda dzīvojamā platība bāreņiem. Šie dzīvokļi ir pašvaldības īpašums, kas tiek izīrēts bez privatizēšanas iespējām,» paskaidro I.Škutāne.
Dzīvokļu komisija šajā pašā reizē lēma arī virzīt skatīšanai domes sēdē jautājumu par dzīvokļa piešķiršanu Kuguliņu ģimenei – deviņu bērnu ģimene palika bez dzīvokļa, kad viņu mājā izcēlās ugunsgrēks. «Pašvaldība šai ģimenei jau bija radusi iespēju izīrēt trīsistabu dzīvokli, taču, saprotot, ka tik kuplai ģimenei tas ir par šauru, pašvaldība kopā ar sešiem vienistabas dzīvokļiem pagājušā gada nogalē iegādājās arī vienu četristabu dzīvokli, kas varētu būt piemērotāks 11 cilvēku ģimenei,» skaidro I.Škutāne.
Par dzīvokļa piešķiršanu Kuguliņu ģimenei šodien lemj dome.