Atceres brīdī piemin 1939. gada represiju upurus un godina «Baltijas ceļu»
«Jūtos saviļņota, jo šeit esmu kopā ar savu tēvu un mazbērniem – atnācām pieminēt tēva vecomāti, kura palika Sibīrijā, un kuras vārds iegravēts uz memoriālās sienas «Ciešanu ceļš»,» atklāj atceres brīža dalībniece Daina Šulca. Viņa stāsta, ka pati gan «Baltijas ceļā» neesot piedalījusies – iemeslu neatminas, taču tas viņai atmiņā palicis kā saviļņojošs un emocionāls brīdis.
Klātesošie bija aicināti nolikt ziedus uz memoriālās sienas «Ciešanu ceļš» un pie piemiņas akmens. «Baltijas valstis ar saviem centieniem atjaunot un nostiprināt neatkarību bija kā zīmīgs akcents visai Eiropai un pasaulei, un mēs šodien redzam, ka šo nozīmīgo «Baltijas ceļa» vienošanās principu izmanto arī citās valstīs. Tas nozīmē, ka mēs, baltieši, parādījām pasaulei, cik dziļa ir mūsu vēlme veidot neatkarīgas valstis,» sacīja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. Bet Latvijas Politiski represēto apvienības valdes loceklis 1949. gada represētais Jānis Ābele uzsvēra: šobrīd mēs esam uz brīvības un neatkarības ceļa, bet brīvība prasa pašpietiekamību un pašorganizētību. Viņš ikvienam vēlēja Latvijas izaugsmi veicināt ar savu darbu un prātu.
Jāatgādina, ka «Baltijas ceļa» trīsdesmitās gadadienas centrālais notikums mūsu pilsētā būs pasākums Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā rīkotais pasākums, kas pulksten 18 sāksies ar muzeja galvenā speciālista Edgara Umbraško priekšlasījumu «Baltijas ceļam 30». Pēc priekšlasījuma pasākuma apmeklētāji aicināti pulcēties muzeja pagalmā, kur būs iekurts ugunskurs, notiks dziesmu un dzejas kompozīcija «Veltījums «Baltijas ceļam»», ikviens varēs piedalīties vienotības jostas sasiešanā. Bet vakara izskaņā klātesošie būs aicināti dalīties atmiņu stāstos.
Vienlaikus Jelgavas pilsētas bibliotēkā un tās filiālēs – Pārlielupes, Miezītes un bērnu bibliotēkā «Zinītis» – līdz 20. septembrim apskatāma izstāde «Baltijas ceļam 30». Bet Sabiedrības integrācijas pārvalde 26. augustā pulksten 17 aicina uz tikšanos ar Latvijas Tautas frontes pirmo priekšsēdētāju Daini Īvānu un vēsturnieku Andri Tomašūnu, kuri runās par «Baltijas ceļu» Latvijas un Jelgavas kontekstā.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»