Atgriežas un prom vairs netaisās
23.06.2008.
«Pietika ar astoņiem mēnešiem, lai saprastu, ka Jelgavā ir labāk, un atgriezos,» spriež Jānis Lange, kas pēc mēģinājuma strādāt privātajā sektorā nupat atgriezies Jelgavā un valsts darbā.
«Pietika ar astoņiem mēnešiem, lai saprastu, ka Jelgavā ir
labāk, un atgriezos,» spriež Jānis Lange, kas pēc mēģinājuma
strādāt privātajā sektorā nupat atgriezies Jelgavā un valsts
darbā.
Iepriekš J.Lange strādāja Jelgavas pašvaldības aģentūrā «Pilsētsaimniecība», kur bija direktora vietnieks un galvenais atbildīgais par pilsētas ielām un ceļiem. Tad pēkšņi, neiedziļinoties detaļās, viņš paziņoja par savu aiziešanu no aģentūras. Arī tagad viņš lāgā nevēlas stāstīt par to, kas bijis iemesls darba maiņai un kas vilinošāks bijis jaunajā piedāvājumā, atklājot vien tik daudz, ka pārmaiņas pēc mēģinājis strādāt privātajā biznesā, kas bijis saistīts ar būvniecību. Taču nu viņš atzīst, ka pieticis ar astoņiem mēnešiem, lai atgrieztos dzimtajā pilsētā: «Tā pa īstam jau prom no Jelgavas nebiju aizgājis – manas mājas tāpat bija te, un katru vakaru no darba Rīgā atgriezos Jelgavā. Bet tagad te atkal ir arī mans darbs, un kaut kur skriet projām nudien netaisos,» stāsta J.Lange, kas nupat kļuvis par VAS «Latvijas valsts ceļi» Centra reģiona Jelgavas nodaļas vadītāju.
Jautāts par to, cik labi viņš sadzīvo ar savu vārdu, J.Lange, daudz nedomājot, atteic, ka ar to jūtas pat ļoti apmierināts. «Jautājis to neesmu, bet šķiet, ka vecāki savulaik man šo vārdu iedeva par godu vectētiņam, kas arī bija Jānis, un, godīgi sakot, man grūti iedomāties vēl labāku vārdu. Bet tas, ka Jānis Jāņos jūtas piemirsts, ir muļķības – vismaz tik tālu, cik tas attiecināms uz mani, – es vienkārši priecīgs svinu līdz ar citiem,» stāsta Jānis. Līdzīgi citiem līgotājiem viņš Jāņu nakti pavada pie ugunskura, dziedot dziesmas, ēdot sieru un neaizmirstot arī par tradicionālo dzērienu – alu. Un to nespēj traucēt arī lietus. Bet, kas dīvainākais, Jānis piefiksējis, ka parasti vietās, kurp viņš dodas līgot, vakaram sākoties, lietus nelīst, bet, ja tas arī kaut kad naktī uzlīst, tad nevienam vairs netraucējot, tāpēc labs noskaņojums svētkos ir vienmēr.
Iepriekš J.Lange strādāja Jelgavas pašvaldības aģentūrā «Pilsētsaimniecība», kur bija direktora vietnieks un galvenais atbildīgais par pilsētas ielām un ceļiem. Tad pēkšņi, neiedziļinoties detaļās, viņš paziņoja par savu aiziešanu no aģentūras. Arī tagad viņš lāgā nevēlas stāstīt par to, kas bijis iemesls darba maiņai un kas vilinošāks bijis jaunajā piedāvājumā, atklājot vien tik daudz, ka pārmaiņas pēc mēģinājis strādāt privātajā biznesā, kas bijis saistīts ar būvniecību. Taču nu viņš atzīst, ka pieticis ar astoņiem mēnešiem, lai atgrieztos dzimtajā pilsētā: «Tā pa īstam jau prom no Jelgavas nebiju aizgājis – manas mājas tāpat bija te, un katru vakaru no darba Rīgā atgriezos Jelgavā. Bet tagad te atkal ir arī mans darbs, un kaut kur skriet projām nudien netaisos,» stāsta J.Lange, kas nupat kļuvis par VAS «Latvijas valsts ceļi» Centra reģiona Jelgavas nodaļas vadītāju.
Jautāts par to, cik labi viņš sadzīvo ar savu vārdu, J.Lange, daudz nedomājot, atteic, ka ar to jūtas pat ļoti apmierināts. «Jautājis to neesmu, bet šķiet, ka vecāki savulaik man šo vārdu iedeva par godu vectētiņam, kas arī bija Jānis, un, godīgi sakot, man grūti iedomāties vēl labāku vārdu. Bet tas, ka Jānis Jāņos jūtas piemirsts, ir muļķības – vismaz tik tālu, cik tas attiecināms uz mani, – es vienkārši priecīgs svinu līdz ar citiem,» stāsta Jānis. Līdzīgi citiem līgotājiem viņš Jāņu nakti pavada pie ugunskura, dziedot dziesmas, ēdot sieru un neaizmirstot arī par tradicionālo dzērienu – alu. Un to nespēj traucēt arī lietus. Bet, kas dīvainākais, Jānis piefiksējis, ka parasti vietās, kurp viņš dodas līgot, vakaram sākoties, lietus nelīst, bet, ja tas arī kaut kad naktī uzlīst, tad nevienam vairs netraucējot, tāpēc labs noskaņojums svētkos ir vienmēr.