«Atteikšos no dārgām zeķēm, bet ne krāsām un otām»
14.02.2008.
«Viņa ir ļoti enerģiska, apbrīnojami strādīga un ar dabas dotu talantu. Manuprāt, jau no paša sākuma vislabāk viņai padodas grafika, bet arī glezniecībā ar katru gadu top arvien labāki darbi,» tā par Tautas gleznošanas studijas dalībnieci Zigrīdu Cīruli, kuras gleznas no šodienas apskatāmas viņas 65. gadu jubilejas personālizstādē kultūras namā, teic studijas vadītājs Ivars Klapers.
Ritma Gaidamoviča
«Viņa ir ļoti enerģiska, apbrīnojami strādīga un ar dabas dotu talantu. Manuprāt, jau no paša sākuma vislabāk viņai padodas grafika, bet arī glezniecībā ar katru gadu top arvien labāki darbi,» tā par Tautas gleznošanas studijas dalībnieci Zigrīdu Cīruli, kuras gleznas no šodienas apskatāmas viņas 65. gadu jubilejas personālizstādē kultūras namā, teic studijas vadītājs Ivars Klapers.
Aptuveni 50 mākslinieces gleznas vērtēšanai nodotas jau no šodienas, 14. februāra, bet ar mākslinieci interesenti varēs tikties 23. februārī pulksten 14 kultūras nama telpās. Māksliniece sola, ka šajā reizē atnākušos cienāšot ar pašas raudzētu vīnu.
«Aizejot pensijā, piepildīju savu sapni un atradu jaunu nodarbošanos – gleznošanu, un tagad ar visu sirdi un dvēseli esmu tai atdevusies. Tas ir mans lielākais prieks, darot to, varu visu nomest malā un aizmirst par apkārtējo pasauli. Es nenopirkšu dārgas zeķes vai staigāšu lētos apavos, bet, ieejot veikalā, visu naudu iztērēšu papīrā, krāsās, otās, lai tikai varētu darīt savu darbu,» tā par savu aizraušanos stāsta māksliniece.
Ar zīmuli viņa draudzējusies jau no 1. klases, kad mamma mācījusi, kā zīmēt kokus un dažādus priekšmetus. Lielākā dāvana tajā laikā bijis zīmēšanas albums un zīmulis.
Lai arī māksliniece darbojas Tautas gleznošanas studijā, savus darbus viņa rada mājās, Tušķos, kur viņai apkārt ir sava pasaule – ar pašas stādītiem kokiem, puķēm, kas viņu tik ļoti iedvesmo. «Tur man ir visradošākā atmosfēra, ar darba procesā izmētātām krāsām un savu auru. Man ir vajadzīgs klusums, miers, arī radio un televizoram šeit nav vietas. Esmu laimīga, ka šādā vecumā varu pievērsties savam sirds aicinājumam,» tā Z.Cīrule.
Māksliniece īsti nezina, cik daudz gleznu viņas pūrā ir, taču stāsta, ka vairākas jau ir uzdāvinātas, nopirktas vai vienkārši glabājas atvilktnē, jo nepietiek līdzekļu, lai visas ierāmētu.
Uz jautājumu par to, kā māksliniece nonākusi Tautas gleznošanas studijā, viņa stāsta, ka iestāties vēlējusies jau sen, taču bijis mazliet bail, ka izbrāķēs. Bet tad vienu dienu saņēmusies un aizgājusi, un kopš tā brīža pagājuši vairāki gadi. «Nāku, lai mācītos, palabotu savas kļūdas un parunātos ar pārējiem dalībniekiem,» stāsta Z.Cīrule.
Aizpagājušajā gadā māksliniece piedzīvojusi desmit personālizstādes dažādās vietās Latvijā, pērn – tikai vienu. Šī ir viņas pirmā personālizstāde šogad, un tajā apskatāmas lielākoties jaunākās gleznas, kas tapušas iepriekšējā vasarā. Darbi, kas zīmēti ar zīmuli, akvareļu krāsām un pasteļiem – dabas ainavas un dažādi ziedi, zirgi, mātes un tēva portreti. Izstādē redzamas arī pirmās eļļas gleznas, jo māksliniece ar eļļas krāsām strādāt sākusi tikai pērnvasar.
Vai šajā gadā gaidāma vēl kāda izstāde, māksliniece neņemas spriest, jo tas prasot ļoti daudz darba, taču līdz tam vēl vajadzīga atpūta, lai neizdegtu.
«Viņa ir ļoti enerģiska, apbrīnojami strādīga un ar dabas dotu talantu. Manuprāt, jau no paša sākuma vislabāk viņai padodas grafika, bet arī glezniecībā ar katru gadu top arvien labāki darbi,» tā par Tautas gleznošanas studijas dalībnieci Zigrīdu Cīruli, kuras gleznas no šodienas apskatāmas viņas 65. gadu jubilejas personālizstādē kultūras namā, teic studijas vadītājs Ivars Klapers.
Aptuveni 50 mākslinieces gleznas vērtēšanai nodotas jau no šodienas, 14. februāra, bet ar mākslinieci interesenti varēs tikties 23. februārī pulksten 14 kultūras nama telpās. Māksliniece sola, ka šajā reizē atnākušos cienāšot ar pašas raudzētu vīnu.
«Aizejot pensijā, piepildīju savu sapni un atradu jaunu nodarbošanos – gleznošanu, un tagad ar visu sirdi un dvēseli esmu tai atdevusies. Tas ir mans lielākais prieks, darot to, varu visu nomest malā un aizmirst par apkārtējo pasauli. Es nenopirkšu dārgas zeķes vai staigāšu lētos apavos, bet, ieejot veikalā, visu naudu iztērēšu papīrā, krāsās, otās, lai tikai varētu darīt savu darbu,» tā par savu aizraušanos stāsta māksliniece.
Ar zīmuli viņa draudzējusies jau no 1. klases, kad mamma mācījusi, kā zīmēt kokus un dažādus priekšmetus. Lielākā dāvana tajā laikā bijis zīmēšanas albums un zīmulis.
Lai arī māksliniece darbojas Tautas gleznošanas studijā, savus darbus viņa rada mājās, Tušķos, kur viņai apkārt ir sava pasaule – ar pašas stādītiem kokiem, puķēm, kas viņu tik ļoti iedvesmo. «Tur man ir visradošākā atmosfēra, ar darba procesā izmētātām krāsām un savu auru. Man ir vajadzīgs klusums, miers, arī radio un televizoram šeit nav vietas. Esmu laimīga, ka šādā vecumā varu pievērsties savam sirds aicinājumam,» tā Z.Cīrule.
Māksliniece īsti nezina, cik daudz gleznu viņas pūrā ir, taču stāsta, ka vairākas jau ir uzdāvinātas, nopirktas vai vienkārši glabājas atvilktnē, jo nepietiek līdzekļu, lai visas ierāmētu.
Uz jautājumu par to, kā māksliniece nonākusi Tautas gleznošanas studijā, viņa stāsta, ka iestāties vēlējusies jau sen, taču bijis mazliet bail, ka izbrāķēs. Bet tad vienu dienu saņēmusies un aizgājusi, un kopš tā brīža pagājuši vairāki gadi. «Nāku, lai mācītos, palabotu savas kļūdas un parunātos ar pārējiem dalībniekiem,» stāsta Z.Cīrule.
Aizpagājušajā gadā māksliniece piedzīvojusi desmit personālizstādes dažādās vietās Latvijā, pērn – tikai vienu. Šī ir viņas pirmā personālizstāde šogad, un tajā apskatāmas lielākoties jaunākās gleznas, kas tapušas iepriekšējā vasarā. Darbi, kas zīmēti ar zīmuli, akvareļu krāsām un pasteļiem – dabas ainavas un dažādi ziedi, zirgi, mātes un tēva portreti. Izstādē redzamas arī pirmās eļļas gleznas, jo māksliniece ar eļļas krāsām strādāt sākusi tikai pērnvasar.
Vai šajā gadā gaidāma vēl kāda izstāde, māksliniece neņemas spriest, jo tas prasot ļoti daudz darba, taču līdz tam vēl vajadzīga atpūta, lai neizdegtu.