Bermontiādes simtgadē – kaujas rekonstrukcija
«Šo vēsturisko rekonstrukciju rīkojam kā valsts simtgades programmas notikumu, atsaucoties uz šā gada tēmu «Varonības gads». Tāpat ar šo notikumu vēlamies atgādināt par Jelgavas vēsturisko nozīmi Latvijas Brīvības cīņu norisē, jo Jelgavas atbrīvošana 1919. gada 21. novembrī uzskatāma par bermontiādes noslēdzošo posmu,» stāsta Jelgavas pašvaldības iestādes «Kultūra» producents Gundars Caune.
Uzveduma režisors ir Normunds Pucis, kurš režisējis filmas «Segvārds Vientulis» un «Sarkanais mežs», kā arī pagājušajā gadā notikušo Cēsu kauju rekonstrukciju. Visos šajos projektos N.Pucis sadarbojies ar biedrību «Latviešu karavīrs», kas nodarbojas ar dažādu vēstures periodu cīņu rekonstrukcijām un piedalīsies arī Jelgavas kaujas uzvedumā. Tāpat tajā varēs redzēt Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra aktierus un aktierus no Igaunijas, dalībnieku skaitam sasniedzot aptuveni 80 cilvēku,» informē G.Caune.
Jelgavas atbrīvošana no Bermonta karaspēka norisinājās 1919. gadā no 15. līdz 21. novembrim, bet kaujas uzvedumā tiks attēlots šī notikuma beigu posms un viena kaujas aina pie Jelgavas pils, stāsta biedrības «Latviešu karavīrs» vadītājs Normunds Jērums. «Plānojot šo rekonstrukciju, apmeklējām Jelgavas pili un izvērtējām apstākļus, lai varētu imitēt kauju. Plānu vienmēr veidojam, pētot vēsturiskos notikumus, un šoreiz rekonstrukcijā izmantosim pils apkārtni,» skaidro viņš. Biedrība ar cīņu rekonstrukcijām nodarbojas jau vairāk nekā 10 gadu, šajā laikā izveidojot personīgu krājumu gan ar autentiskiem dažādu laika posmu cīņu tērpiem, gan ekipējumu un kara tehniku, tostarp bruņumašīnām un motocikliem. Tas viss būs redzams arī 23. novembrī.
Rekonstrukcijas režisors N.Pucis atklāj, ka, izstrādājot Jelgavas kaujas rekonstrukciju, izmantota iepriekšējos projektos gūtā pieredze, tomēr 23. novembrī gaidāmais uzvedums piedāvās arī daudz jauna, galvenokārt ņemot vērā atrašanās vietas – Jelgavas pils – sniegtās iespējas. «Viens no galvenajiem elementiem, ko izmantojām arī Cēsu kaujās, ir uzveduma skaņu pavadījums, lai pastiprinātu klātbūtnes efektu gan skatītājiem, gan cīņas dalībniekiem. Skaņu dizainu var uzskatīt par visa pasākuma rāmi. Jelgavas kaujas rekonstrukcijā tajā būs apvienots stāstījums no karavīra skatpunkta – tāda kā dienasgrāmata, ko ierunājis Valmieras Drāmas teātra aktieris Ģirts Rāviņš, kā arī skaņu dažādie efekti un muzikālais pavadījums,» stāsta režisors, turpinot: «Jelgavā īpašs ir tas, ka scenogrāfijai kā fonu izmantojam pili. Logi, vārti, fasāde, pils parks – viss iekļauts rekonstrukcijā, radot maksimāli interesantu un autentisku cīņas uzvedumu.»
N.Pucis skaidro, ka, veidojot kaujas rekonstrukciju, svarīgi bija ievērot vēsturisko precizitāti, taču vienlaikus parādīt to skatītājiem interesantā formā. Lai nodrošinātu šādu balansu, projektā piedalās arī vēstures doktors Jānis Šiliņš, kurš ir uzveduma scenārija līdzautors un Neatkarības kara notikumu pārzinātājs. Vēsturnieks kā scenārija līdzautors piedalījies arī Cēsu kauju rekonstrukcijā.
Šobrīd turpinās plānošanas process, kā arī mēģinājumi grupu komandieriem, kuri vadīs cīņā karavīrus. Kā informē N.Jērums, cīņā parādīto karaspēku attiecība būs aptuveni viens pret trim, vairākumu veidojot tieši latviešu pusē esošajiem karavīriem. «Spēku attiecībā varbūt neesam tik vēsturiski precīzi, jo reālajās cīņās vāciešu bija vairāk, bet, plānojot šo kaujas uzvedumu, ņēmām vērā arī to, lai tas būtu skatāmāks un baudāmāks skatītājiem. Plānojam, ka Jelgavā redzamā cīņa ilgs aptuveni 30 minūtes,» skaidro viņš, uzsverot, ka veiksmīgā sadarbība, kas vairāku projektu garumā veidojusies ar režisoru N.Puci, ir būtisks ieguvums rekonstruktoriem, jo īpaši veidotā scenogrāfija un skaņu dizains būtiski papildina kauju uzvedumus.
Jelgavas atbrīvošanas kaujas rekonstrukcijā tiks izmantoti autentiski Neatkarības kara ieroči – šautenes, ložmetēji, lielgabali un vācu bruņumašīna –, kā arī viens no četriem lielgabaliem, kas veidots speciāli filmai «Dvēseļu putenis» un pēc filmēšanas nonācis biedrības «Latviešu karavīrs» rīcībā. Uzvedums tiks papildināts ar dažādiem specefektiem, izmantojot pirotehniku un skaņu, lai imitētu reālus šāvienus un sprādzienus. Darbības zona pie pils dienvidu vārtiem būs norobežota, un skatītāji kaujas norisi visērtāk varēs vērot no pils parka. Jāpiebilst, ka pasākums ir bez maksas.
«Gan ar šīs kaujas, gan citu vēsturisku cīņu rekonstrukciju vēlamies sabiedrībai un īpaši jauniešiem stāstīt par vēsturiskajiem notikumiem, veicinot patriotisko audzināšanu. Šādi pasākumi parāda, ka latvieši ir bijuši spēcīgi cīnītāji visos laikos,» uzsver N.Jērums.
Visa pasākuma laikā – no pulksten 12 līdz 16 – vēsturisko kauju ieroči, bruņojums un sadzīves priekšmeti būs pieejami apskatei. Pasākuma apmeklētāji tos varēs salīdzināt ar mūsdienu tehniku, jo stāvlaukumā Pilssalas ielā 1, iepretim Pasta salai, būs iespēja iepazīties arī ar mūsdienu militāro tehniku, ieročiem un ekipējumu, ko demonstrēs NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa Latvijā. Tāpat pasākuma laikā pils saliņā notiks sadziedāšanās kopā ar grupām «Baltie lāči» un «Urbix». Mūziķi izpildīs gan populāras, gan mazāk dzirdētas karavīru dziesmas. Apmeklētājiem būs iespēja baudīt Zemessardzes lauku virtuvi.
Pasākumu rīko Jelgavas pašvaldība, iestāde «Kultūra» un biedrība «Latviešu karavīrs» sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra aktieriem un Kultūras ministriju. Kaujas rekonstrukcijas uzvedums «Bermontiādes pēdējā kauja – Jelgavas atbrīvošanai 100» ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums un daļa no plašās bermontiādes simtgadei veltītas notikumu programmas Jelgavā.
Foto: Latvijas valsts simtgades birojs