Bez noputējuša grāmatu plaukta
31.01.2008.
Bērnu bibliotēkas «Zinītis» jaunā vadītāja Baiba Lukaševiča savu darba dienu var sākt ar prieku, jo viņa atradusi arodu, kas šķiet interesants. Reizēm jāiejūtas bērna ādā, ir iespējas realizēt savas idejas un, galvenais, mainījies priekšstats par tradicionālo bibliotēku.
Daiga Laukšteina
Bērnu bibliotēkas «Zinītis» jaunā vadītāja Baiba Lukaševiča savu darba dienu var sākt ar prieku, jo viņa atradusi arodu, kas šķiet interesants. Reizēm jāiejūtas bērna ādā, ir iespējas realizēt savas idejas un, galvenais, mainījies priekšstats par tradicionālo bibliotēku.
Pabeidz iesākto! Tāds ir janvāra pēdējās ceturtdienas pēcpusdienas bērnu tematiskā pasākuma nosaukums. B.Lukaševiča tam gatavojas jau no paša rīta. Tiek veidoti zīmējumi, kas mazajiem ķipariem būs jāizkrāso. Uz baltām lapām vietu rod kāds no Margaritas Stārastes ilustratīvi bagātīgo grāmatu varoņiem. Bērniem būs jāliek lietā iztēle un jāpiezīmē klāt vide, kurā tad konkrētais pasaku tēls darbojas. «Viņiem ļoti patīk zīmēt,» novērojusi Baiba. «Zinīša» vadītāja arī atrod piemērotu multfilmu – «Piedzīvojumi dārzeņu valstībā» – un sagatavo vēl dažas domāšanu rosinošas spēles. «Parasti cenšos piemeklēt pamācošas filmiņas, no kā bērni var gūt to labāko. Šoreiz viņi varēs mācīties saliedētību.»
Bibliotēkas iet līdzi
laikam
«Zinītī» B.Lukaševiča darbojas kopš pērnā oktobra. Pirms tam vairāk nekā gadu viņa strādāja Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā. Pa šo laiku jaunietes priekšstats par grāmatu krātuvi apmetis kūleni. «Agrāk likās, ka bibliotēkās strādā tikai vecas tantes ar lielām brillēm. Un grāmatu fonds – vecs, noputējis. Bet tā nav! Bibliotēkas iet līdzi laikam. Ir ļoti daudz jaunu grāmatu gan krievu, gan latviešu valodā, tāpat – jauni pakalpojumi.»
Baiba arī piemin projektu «Trešais tēva dēls», kas vērsts, lai beidzot lauztu stereotipu par bibliotēku kā noputējušu grāmatu krātuvi. Projekta finālā bibliotēkas vēl pamatīgāk kalpos par informācijas, zināšanu ieguves un inovāciju centru ar bezmaksas interneta lietošanu, mūsdienīgiem datoriem, īpaši apmācītiem darbiniekiem. Starp citu, arī pagājušajā nedēļā dažas «Zinīša» darbinieces kursos apguva iemaņas darbā ar jaunu datorprogrammu.
Nav stingra,
bet klausīt vajag
«Kad atnācu šurp strādāt, mans mērķis bija pievērst uzmanību mazajiem bērniem – pirmsskolas vecuma un 1. – 4. klašu audzēkņiem. Līdz šim bibliotēkā vairāk tika domāts par lielākiem bērniem,» stāsta Baiba. Viņa ar kolēģēm pat uzfrišināja vienu telpu, lai tā būtu pielāgota vismazākajiem lasītājiem. Līdzās bērnu aizmirstajām un darbinieku sarūpētajām rotaļlietām lepni izslējusies Pepija Garzeķe. Šī un vēl citas «Zinīša» iemītnieces – lelles – ir bibliotekāres Baibas Knāviņas roku darbs.
Tā telpa bibliotēkas darbiniecēm ir īpaši mīļa. Tieši tajā parasti notiek neformālā sapulce. «Mums ir izveidojusies tradīcija. No rītiem, kad atnākam, dzeram tēju un apspriežam dienas darbus, problēmas, ja tādas radušās,» paskaidro Baiba. Viņasprāt, tas ir lielisks veids, kā sākt dienu – aprunājoties. «Arī tad, ja gadās kādi strīdi, mans risinājums allaž ir mēģināt visu izrunāt, rast kompromisu. Nezinu, kā citādi rīkoties. Neesmu no tām stingrajām priekšniecēm. Kad sāku strādāt, pateicu, ka nebūšu nekāda stingrā, bet tas nenozīmē, ka mani nevajag klausīt. Protams, katram ir savs pacietības mērs, bet pārsvarā visas problēmas mēģinu risināt ar labu, sarunu ceļā. Domāju, ka esam te pratušas sadzīvot.»
Nāk arī
pieaugušie
B.Lukaševičas ikdienas pienākumu listē ietilpst bibliotēkas menedžments, organizatora funkcijas un arī ne tik interesantais «papīru darbs». Tieši janvāris ir statistikas un pārskatu rakstīšanas laiks. Viss mēnesis pagājis vienos skaitļos. Jāsavelk kopā pērnā gada rādītāji.
Daudz labprātāk Baiba ģenerē dažādas idejas, un, ja tās izdodas īstenot, darbs ir kā medusmaize. Arī pašlaik meitenes domās virmo iecere sarīkot devīto klašu vai vidusskolēnu izglītojošas spēles par Eiropas Savienību. Tā akcentējot, ka arī vecāko klašu skolēni nav un arī turpmāk netiks atstāti novārtā.
Starp citu, kaut «Zinītis» ir bērnu bibliotēka, tajā iegriežas arī dāmas gados un studenti. Reģistrēto lasītāju vidū ir vismaz 400 pieaugušo. Arī viņiem atrodamas attiecīgas grāmatas un citi informācijas avoti.
Laiks «Pabeigt iesākto»!
Ir pulksten trīs dienā, un pa «Zinīša» durvīm lepni iesoļo viens mazais lasītājs pēc otra. Visjaunākie nāk ar mammām, citi – ar brāļiem, māsām. Un rosība var sākties! Baiba visiem ierāda darāmo, palīdz, ja kas neskaidrs. «Ar bērniem strādāt ir citādāk nekā ar pieaugušajiem. Bērni ir patiesāki. Ja ir prieks, atnākot uz pasākumu, viņi to atklāti parādīs. Savukārt, ja nepatiks, arī nenoslēps. Tur nav liekulības,» kādā brīvākā brīdī piebilst Baiba.
No malas vērojot, šķiet, kur nu vēl lietderīgāk bērnam pavadīt kādu pēcpusdienu! Bet ar visu to, ka informācija par pasākumu allaž ir internetā, vietējos medijos, ceļo no mutes mutē, apmeklētāju nemaz nav tik daudz. «Jā, viņu varēja būt vairāk. Varbūt mazajiem vēl ir tāds pats priekšstats par bibliotēku, kāds man reiz bija. Mūsdienās arī bērni ir ļoti noslogoti. Viņiem parasti līdztekus mācībām ir dažādi pulciņi un sporta nodarbības,» spriež Baiba.
Diemžēl katru gadu lasītāju skaits samazinās. «Nezinu, tā ir zemā dzimstība vai interneta pieejamība mājās. Vēl jau atnāk mamma, kas piereģistrējusi pamatskolēnu, bet paņem arī kādu bilžu grāmatu no pirmsskolas vecuma fonda. Tas nozīmē – ģimenes lielas, piereģistrēts viens, bet lasa visi,» saka «Zinīša» vadītāja, tūlīt piebilstot: «Katrā ziņā esam priecīgi par katru jaunu lasītāju. Labprāt ikvienu uzņemam, iepazīstinām ar bibliotēku, pakalpojumiem. Katrs jauns lasītājs ir ļoti gaidīts!»
Bet bērni turpina līksmi čalot, zīmēt, krāsot un mieloties ar konfektēm.
Bērnu bibliotēkas «Zinītis» jaunā vadītāja Baiba Lukaševiča savu darba dienu var sākt ar prieku, jo viņa atradusi arodu, kas šķiet interesants. Reizēm jāiejūtas bērna ādā, ir iespējas realizēt savas idejas un, galvenais, mainījies priekšstats par tradicionālo bibliotēku.
Pabeidz iesākto! Tāds ir janvāra pēdējās ceturtdienas pēcpusdienas bērnu tematiskā pasākuma nosaukums. B.Lukaševiča tam gatavojas jau no paša rīta. Tiek veidoti zīmējumi, kas mazajiem ķipariem būs jāizkrāso. Uz baltām lapām vietu rod kāds no Margaritas Stārastes ilustratīvi bagātīgo grāmatu varoņiem. Bērniem būs jāliek lietā iztēle un jāpiezīmē klāt vide, kurā tad konkrētais pasaku tēls darbojas. «Viņiem ļoti patīk zīmēt,» novērojusi Baiba. «Zinīša» vadītāja arī atrod piemērotu multfilmu – «Piedzīvojumi dārzeņu valstībā» – un sagatavo vēl dažas domāšanu rosinošas spēles. «Parasti cenšos piemeklēt pamācošas filmiņas, no kā bērni var gūt to labāko. Šoreiz viņi varēs mācīties saliedētību.»
Bibliotēkas iet līdzi
laikam
«Zinītī» B.Lukaševiča darbojas kopš pērnā oktobra. Pirms tam vairāk nekā gadu viņa strādāja Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā. Pa šo laiku jaunietes priekšstats par grāmatu krātuvi apmetis kūleni. «Agrāk likās, ka bibliotēkās strādā tikai vecas tantes ar lielām brillēm. Un grāmatu fonds – vecs, noputējis. Bet tā nav! Bibliotēkas iet līdzi laikam. Ir ļoti daudz jaunu grāmatu gan krievu, gan latviešu valodā, tāpat – jauni pakalpojumi.»
Baiba arī piemin projektu «Trešais tēva dēls», kas vērsts, lai beidzot lauztu stereotipu par bibliotēku kā noputējušu grāmatu krātuvi. Projekta finālā bibliotēkas vēl pamatīgāk kalpos par informācijas, zināšanu ieguves un inovāciju centru ar bezmaksas interneta lietošanu, mūsdienīgiem datoriem, īpaši apmācītiem darbiniekiem. Starp citu, arī pagājušajā nedēļā dažas «Zinīša» darbinieces kursos apguva iemaņas darbā ar jaunu datorprogrammu.
Nav stingra,
bet klausīt vajag
«Kad atnācu šurp strādāt, mans mērķis bija pievērst uzmanību mazajiem bērniem – pirmsskolas vecuma un 1. – 4. klašu audzēkņiem. Līdz šim bibliotēkā vairāk tika domāts par lielākiem bērniem,» stāsta Baiba. Viņa ar kolēģēm pat uzfrišināja vienu telpu, lai tā būtu pielāgota vismazākajiem lasītājiem. Līdzās bērnu aizmirstajām un darbinieku sarūpētajām rotaļlietām lepni izslējusies Pepija Garzeķe. Šī un vēl citas «Zinīša» iemītnieces – lelles – ir bibliotekāres Baibas Knāviņas roku darbs.
Tā telpa bibliotēkas darbiniecēm ir īpaši mīļa. Tieši tajā parasti notiek neformālā sapulce. «Mums ir izveidojusies tradīcija. No rītiem, kad atnākam, dzeram tēju un apspriežam dienas darbus, problēmas, ja tādas radušās,» paskaidro Baiba. Viņasprāt, tas ir lielisks veids, kā sākt dienu – aprunājoties. «Arī tad, ja gadās kādi strīdi, mans risinājums allaž ir mēģināt visu izrunāt, rast kompromisu. Nezinu, kā citādi rīkoties. Neesmu no tām stingrajām priekšniecēm. Kad sāku strādāt, pateicu, ka nebūšu nekāda stingrā, bet tas nenozīmē, ka mani nevajag klausīt. Protams, katram ir savs pacietības mērs, bet pārsvarā visas problēmas mēģinu risināt ar labu, sarunu ceļā. Domāju, ka esam te pratušas sadzīvot.»
Nāk arī
pieaugušie
B.Lukaševičas ikdienas pienākumu listē ietilpst bibliotēkas menedžments, organizatora funkcijas un arī ne tik interesantais «papīru darbs». Tieši janvāris ir statistikas un pārskatu rakstīšanas laiks. Viss mēnesis pagājis vienos skaitļos. Jāsavelk kopā pērnā gada rādītāji.
Daudz labprātāk Baiba ģenerē dažādas idejas, un, ja tās izdodas īstenot, darbs ir kā medusmaize. Arī pašlaik meitenes domās virmo iecere sarīkot devīto klašu vai vidusskolēnu izglītojošas spēles par Eiropas Savienību. Tā akcentējot, ka arī vecāko klašu skolēni nav un arī turpmāk netiks atstāti novārtā.
Starp citu, kaut «Zinītis» ir bērnu bibliotēka, tajā iegriežas arī dāmas gados un studenti. Reģistrēto lasītāju vidū ir vismaz 400 pieaugušo. Arī viņiem atrodamas attiecīgas grāmatas un citi informācijas avoti.
Laiks «Pabeigt iesākto»!
Ir pulksten trīs dienā, un pa «Zinīša» durvīm lepni iesoļo viens mazais lasītājs pēc otra. Visjaunākie nāk ar mammām, citi – ar brāļiem, māsām. Un rosība var sākties! Baiba visiem ierāda darāmo, palīdz, ja kas neskaidrs. «Ar bērniem strādāt ir citādāk nekā ar pieaugušajiem. Bērni ir patiesāki. Ja ir prieks, atnākot uz pasākumu, viņi to atklāti parādīs. Savukārt, ja nepatiks, arī nenoslēps. Tur nav liekulības,» kādā brīvākā brīdī piebilst Baiba.
No malas vērojot, šķiet, kur nu vēl lietderīgāk bērnam pavadīt kādu pēcpusdienu! Bet ar visu to, ka informācija par pasākumu allaž ir internetā, vietējos medijos, ceļo no mutes mutē, apmeklētāju nemaz nav tik daudz. «Jā, viņu varēja būt vairāk. Varbūt mazajiem vēl ir tāds pats priekšstats par bibliotēku, kāds man reiz bija. Mūsdienās arī bērni ir ļoti noslogoti. Viņiem parasti līdztekus mācībām ir dažādi pulciņi un sporta nodarbības,» spriež Baiba.
Diemžēl katru gadu lasītāju skaits samazinās. «Nezinu, tā ir zemā dzimstība vai interneta pieejamība mājās. Vēl jau atnāk mamma, kas piereģistrējusi pamatskolēnu, bet paņem arī kādu bilžu grāmatu no pirmsskolas vecuma fonda. Tas nozīmē – ģimenes lielas, piereģistrēts viens, bet lasa visi,» saka «Zinīša» vadītāja, tūlīt piebilstot: «Katrā ziņā esam priecīgi par katru jaunu lasītāju. Labprāt ikvienu uzņemam, iepazīstinām ar bibliotēku, pakalpojumiem. Katrs jauns lasītājs ir ļoti gaidīts!»
Bet bērni turpina līksmi čalot, zīmēt, krāsot un mieloties ar konfektēm.