Bezvīzu režīms – ne gluži bez režīma
22.05.2008.
Pagājušajā nedēļā Jelgavā vizītē ieradās ASV vēstniecības Latvijā vēstnieka vietnieks Stjuarts Seldovics, kurš tikās gan ar Jelgavas mēru Andri Rāviņu, gan Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) vadību, kā arī ar čigānu un ebreju kultūras biedrību pārstāvjiem. Pēc pavadītas dienas mūsu pilsētā S.Seldovicu uz sarunu aicināja «Jelgavas Vēstnesis».
Kristīne Langenfelde
Pagājušajā nedēļā Jelgavā vizītē ieradās ASV vēstniecības Latvijā vēstnieka vietnieks Stjuarts Seldovics, kurš tikās gan ar Jelgavas mēru Andri Rāviņu, gan Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) vadību, kā arī ar čigānu un ebreju kultūras biedrību pārstāvjiem. Pēc pavadītas dienas mūsu pilsētā S.Seldovicu uz sarunu aicināja «Jelgavas Vēstnesis».
ASV vēstniecība ir uzsākusi tādu kā kampaņu, apmeklējot Latvijas pilsētas, jo, kā saka pats vēstnieka vietnieks, lai arī Rīga ir brīnišķīga pilsēta, tā vēl nav visa Latvija.
«Ja varēsim – palīdzēsim»
Pirmo reizi ierodoties Jelgavā, S.Seldovics atzīst, ka iespaidi ir patīkami. «Es saprotu, ka pilsēta ir spēcīgi cietusi kara laikā, taču tas, kas palicis, ir labi saglabāts. Var just, ka pilsētā ir kārtīgi saimnieki,» spriež S.Seldovics, piebilstot, ka īpaši viņu sajūsminot Jelgavas pils.
ASV vēstniecība LLU ir gatava piedāvāt sadarbību, jo izglītības joma ir viena no primārajām, ko tā atbalsta. «Biju patīkami pārsteigts, ka universitāte jau sadarbojas ar Ilinoisas universitāti Amerikā, taču tas varētu būt tikai sākums, jo esam gatavi piedāvāt arī citas sadarbības formas, ja vien universitātei tas interesētu. Piemēram, varbūt ir kādas speciālas studiju programmas, kurās LLU vēlētos sadarbības partnerus Amerikā,» saka S.Seldovics, atzīstot, ka durvis turpmākām sarunām palikušas atvērtas.
Tāpat arī sarunā ar Jelgavas mēru A.Rāviņu ne tikai izzināta pilsētas vēsture, sociālās problēmas, bet pārrunāti arī ekonomikas jautājumi. «Bija svarīgi saprast, kā pilsēta redz ekonomisko attīstību nākotnē, jo, iespējams, tur varētu būt mūsu sadarbības iespējas,» tā S.Seldovics.
Latvijas tirgu sadalīt grūti
Līdz šim ASV investors, šķiet, tikai reizi tā nopietni skatījies uz mūsu pilsētas pusi – tā bija kāda Amerikas kompānija, kuru interesēja iespēja izmantot mūsu lidlauka teritoriju sava uzņēmuma attīstībai. Uz jautājumu, vai S.Seldovics var minēt arī citus gadījumus, kad ASV investoriem Jelgava būtu šķitusi pievilcīga, viņš atbild diplomātiski. «Godīgi sakot, ASV uz Latviju skatās kā uz kopīgu tirgu, neizceļot vienu vai otru pilsētu. ASV Latvijā ir septītais lielākais investors, mūsu uzņēmēji te ir investējuši 500 miljardus latu dažādās nozarēs – banku sektorā, hoteļos, jaunāko tehnoloģiju nozarē,» uzsver S.Seldovics, piebilstot gan, ka šajā ziņā Latvijai nopietni nākas konkurēt ar citām valstīm.
S.Seldovics arī gatavs dalīties savos spriedumos par to, kādi ir Latvijas plusi un mīnusi, piesaistot investorus. «Investēšanu sarežģītu dara tas, ka Latvijas tirgus ir visai mazs un šeit nav dabas resursu, kas tādējādi zemāku izmaksu dēļ liktu investoriem plūst uz šejieni,» spriež S.Seldovics.
Taujāts, kas tādā gadījumā mūsu valsti dara pievilcīgu investoru acīs un ar ko tad vēl spējam konkurēt, S.Seldovics neslēpj, ka viena no lietām, ko ārvalstu uzņēmēji šeit meklē, ir stabila politiskā un ekonomiskā vide, likumu varas stiprums. «Šeit valda demokrātija, un tas ir būtiski – Latvija ir zeme, kur ASV uzņēmējs jūtas ērti,» saka S.Seldovics.
Viņš arī uzsver, ka pie pozitīvajiem aspektiem nevar neminēt labi sagatavoto darbaspēku. Taču mēs paši nu jau zinām, ka daudzu valstu investori, kas sākotnēji šeit ieradās lētā darbaspēka meklējumos, nu mūsu valsti pamet, lai dotos tālāk uz austrumiem – Latvija vairs nav lētā darbaspēka zeme. «Un tas ir labi – Latvijai arī nav jābūt lētā darbaspēka zemei. Manuprāt, tagad būtu jāstrādā tieši pie tā, lai pierādītu sevi kā valsti, kur var atrast tādus darbiniekus, kas spēj radīt pievienoto vērtību. Investors to novērtēs, jo tas ir lielāks ieguvums nekā lētais darbaspēks,» tā S.Seldovics.
Bez vīzām viegli ceļot tūristiem un uzņēmējiem
Tas, kas Amerikas kontekstā varētu interesēt lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju, neapšaubāmi ir joprojām ilgi gaidītais bezvīzu režīms ar ASV. Pēdējās izskanējušās ziņas vēsta, ka optimistiskākās prognozes to ieviešanas termiņā ir šā gada beigas. Arī sarunā ar «Jelgavas Vēstnesi» S.Seldovics to apstiprina. «Mums katrā ziņā šajā jomā ir panākts progress – ir parakstīts saprašanās memorands par bezvīzu režīma ieviešanu, tagad turpinās darbs, lai to realizētu dzīvē. Es gribētu teikt, ka tiešām optimistiskākās prognozes joprojām ir un paliek šā gada beigas. Galvenokārt pašlaik jāstrādā Amerikas pusei – tā ir virkne likumdošanas jautājumu, kas jāatrisina ASV valdībai, jo Latvijai ar nosacījumu ievērošanu šobrīd veicas ļoti labi,» uzsver S.Seldovics.
Taču tiem, kas bezvīzu režīmu ar ASV iedomājas identisku tam, kā to mēs saprotam, piemēram, ar citām Eiropas valstīm, varbūt nāksies nedaudz vilties, jo gluži tā – sēdies lidmašīnā un brauc – nebūs arī pēc bezvīzu režīma ieviešanas. «Es varētu teikt tā, ka tad, kad tiks ieviests bezvīzu režīms, brīvāk iebraukt ASV varēs tie latvieši, kas turp dosies kā tūristi vai biznesa darījumos. Taču arī tādā gadījumā viņiem būs jāsaņem ceļojuma atļauja – to varēs aizpildīt un nosūtīt elektroniski no sava datora. Tas nozīmē, ka cilvēkam nebūs jādodas uz vēstniecību, lai šo jautājumu atrisinātu – to varēs izdarīt vienkāršoti,» skaidro S.Seldovics, piebilstot, ka līdzīga kārtība ir tajās valstīs, kurās jau šobrīd ar ASV ir bezvīzu režīms.
Tomēr tiem, kas neplānos uz ASV doties tūrisma vai biznesa darīšanās, visticamāk, arī turpmāk būs jādodas uz ASV vēstniecību, lai nokārtotu dokumentāciju iebraukšanai Amerikas Savienotajās Valstīs. «Jā, cilvēkiem, kas pēc bezvīzu režīma ieviešanas vēlēsies vai nu īslaicīgi strādāt Amerikā, vai studēt, vai, piemēram, rīkot koncertus, arī turpmāk formalitātes vajadzēs kārtot vēstniecībā,» piebilst S.Seldovics.
ASV – Latvija – Krievija
ASV prezidenti vairākkārt viesojušies mūsu valstī, tāpat Latvijas prezidenti devušies uz ASV, Latvija atbalsta Amerikas centienus miera uzturēšanā austrumos, un ne reizi vien šīs ciešās saites izraisījušas diskusijas – vai tikai Amerikai nav pārāk liela ietekme Latvijā. Taču pēdējā laikā mūsu valsts politiķiem tiek pārmests pretējais – Latvija par daudz skatās Krievijas virzienā. Vēstnieka vietnieks, komentējot to, gan uzsver, ka vienmēr atbalsta tikai pēc iespējas labākas attiecības divu valstu starpā. «Robežlīgums starp Latviju un Krieviju noteikti ir politisks sasniegums. Tas, ka Latvijas un Krievijas attiecības stabilizējas, ir tikai pozitīvi,» uzsver S.Seldovics, gan piebilstot, ka Latvijas politiķiem būtu jādomā par kādu citu ne mazāk būtisku lietu. «Latvija šobrīd ir tiešā mērā atkarīga no Krievijas dabas resursiem – te gan es uzskatu, ka Latvijai būtu uzmanīgi jāskatās uz atkarību no Krievijas energoresursiem. Protams, ASV šajā gadījumā var vērst Latvijas politiķu uzmanību uz šo situāciju, dot padomus, ja valdībai tie būtu nepieciešami, taču lēmumus tik un tā var pieņemt tikai Latvijas politiķi,» uzsver S.Seldovics.
Jau iepriekš intervijās ASV vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons minējis: «Mēs esam nobažījušies, ka enerģētika var tikt izmantota kā politisks ierocis. Tas, kā esam redzējuši, ir noticis citās valstīs.»
Pagājušajā nedēļā Jelgavā vizītē ieradās ASV vēstniecības Latvijā vēstnieka vietnieks Stjuarts Seldovics, kurš tikās gan ar Jelgavas mēru Andri Rāviņu, gan Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) vadību, kā arī ar čigānu un ebreju kultūras biedrību pārstāvjiem. Pēc pavadītas dienas mūsu pilsētā S.Seldovicu uz sarunu aicināja «Jelgavas Vēstnesis».
ASV vēstniecība ir uzsākusi tādu kā kampaņu, apmeklējot Latvijas pilsētas, jo, kā saka pats vēstnieka vietnieks, lai arī Rīga ir brīnišķīga pilsēta, tā vēl nav visa Latvija.
«Ja varēsim – palīdzēsim»
Pirmo reizi ierodoties Jelgavā, S.Seldovics atzīst, ka iespaidi ir patīkami. «Es saprotu, ka pilsēta ir spēcīgi cietusi kara laikā, taču tas, kas palicis, ir labi saglabāts. Var just, ka pilsētā ir kārtīgi saimnieki,» spriež S.Seldovics, piebilstot, ka īpaši viņu sajūsminot Jelgavas pils.
ASV vēstniecība LLU ir gatava piedāvāt sadarbību, jo izglītības joma ir viena no primārajām, ko tā atbalsta. «Biju patīkami pārsteigts, ka universitāte jau sadarbojas ar Ilinoisas universitāti Amerikā, taču tas varētu būt tikai sākums, jo esam gatavi piedāvāt arī citas sadarbības formas, ja vien universitātei tas interesētu. Piemēram, varbūt ir kādas speciālas studiju programmas, kurās LLU vēlētos sadarbības partnerus Amerikā,» saka S.Seldovics, atzīstot, ka durvis turpmākām sarunām palikušas atvērtas.
Tāpat arī sarunā ar Jelgavas mēru A.Rāviņu ne tikai izzināta pilsētas vēsture, sociālās problēmas, bet pārrunāti arī ekonomikas jautājumi. «Bija svarīgi saprast, kā pilsēta redz ekonomisko attīstību nākotnē, jo, iespējams, tur varētu būt mūsu sadarbības iespējas,» tā S.Seldovics.
Latvijas tirgu sadalīt grūti
Līdz šim ASV investors, šķiet, tikai reizi tā nopietni skatījies uz mūsu pilsētas pusi – tā bija kāda Amerikas kompānija, kuru interesēja iespēja izmantot mūsu lidlauka teritoriju sava uzņēmuma attīstībai. Uz jautājumu, vai S.Seldovics var minēt arī citus gadījumus, kad ASV investoriem Jelgava būtu šķitusi pievilcīga, viņš atbild diplomātiski. «Godīgi sakot, ASV uz Latviju skatās kā uz kopīgu tirgu, neizceļot vienu vai otru pilsētu. ASV Latvijā ir septītais lielākais investors, mūsu uzņēmēji te ir investējuši 500 miljardus latu dažādās nozarēs – banku sektorā, hoteļos, jaunāko tehnoloģiju nozarē,» uzsver S.Seldovics, piebilstot gan, ka šajā ziņā Latvijai nopietni nākas konkurēt ar citām valstīm.
S.Seldovics arī gatavs dalīties savos spriedumos par to, kādi ir Latvijas plusi un mīnusi, piesaistot investorus. «Investēšanu sarežģītu dara tas, ka Latvijas tirgus ir visai mazs un šeit nav dabas resursu, kas tādējādi zemāku izmaksu dēļ liktu investoriem plūst uz šejieni,» spriež S.Seldovics.
Taujāts, kas tādā gadījumā mūsu valsti dara pievilcīgu investoru acīs un ar ko tad vēl spējam konkurēt, S.Seldovics neslēpj, ka viena no lietām, ko ārvalstu uzņēmēji šeit meklē, ir stabila politiskā un ekonomiskā vide, likumu varas stiprums. «Šeit valda demokrātija, un tas ir būtiski – Latvija ir zeme, kur ASV uzņēmējs jūtas ērti,» saka S.Seldovics.
Viņš arī uzsver, ka pie pozitīvajiem aspektiem nevar neminēt labi sagatavoto darbaspēku. Taču mēs paši nu jau zinām, ka daudzu valstu investori, kas sākotnēji šeit ieradās lētā darbaspēka meklējumos, nu mūsu valsti pamet, lai dotos tālāk uz austrumiem – Latvija vairs nav lētā darbaspēka zeme. «Un tas ir labi – Latvijai arī nav jābūt lētā darbaspēka zemei. Manuprāt, tagad būtu jāstrādā tieši pie tā, lai pierādītu sevi kā valsti, kur var atrast tādus darbiniekus, kas spēj radīt pievienoto vērtību. Investors to novērtēs, jo tas ir lielāks ieguvums nekā lētais darbaspēks,» tā S.Seldovics.
Bez vīzām viegli ceļot tūristiem un uzņēmējiem
Tas, kas Amerikas kontekstā varētu interesēt lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju, neapšaubāmi ir joprojām ilgi gaidītais bezvīzu režīms ar ASV. Pēdējās izskanējušās ziņas vēsta, ka optimistiskākās prognozes to ieviešanas termiņā ir šā gada beigas. Arī sarunā ar «Jelgavas Vēstnesi» S.Seldovics to apstiprina. «Mums katrā ziņā šajā jomā ir panākts progress – ir parakstīts saprašanās memorands par bezvīzu režīma ieviešanu, tagad turpinās darbs, lai to realizētu dzīvē. Es gribētu teikt, ka tiešām optimistiskākās prognozes joprojām ir un paliek šā gada beigas. Galvenokārt pašlaik jāstrādā Amerikas pusei – tā ir virkne likumdošanas jautājumu, kas jāatrisina ASV valdībai, jo Latvijai ar nosacījumu ievērošanu šobrīd veicas ļoti labi,» uzsver S.Seldovics.
Taču tiem, kas bezvīzu režīmu ar ASV iedomājas identisku tam, kā to mēs saprotam, piemēram, ar citām Eiropas valstīm, varbūt nāksies nedaudz vilties, jo gluži tā – sēdies lidmašīnā un brauc – nebūs arī pēc bezvīzu režīma ieviešanas. «Es varētu teikt tā, ka tad, kad tiks ieviests bezvīzu režīms, brīvāk iebraukt ASV varēs tie latvieši, kas turp dosies kā tūristi vai biznesa darījumos. Taču arī tādā gadījumā viņiem būs jāsaņem ceļojuma atļauja – to varēs aizpildīt un nosūtīt elektroniski no sava datora. Tas nozīmē, ka cilvēkam nebūs jādodas uz vēstniecību, lai šo jautājumu atrisinātu – to varēs izdarīt vienkāršoti,» skaidro S.Seldovics, piebilstot, ka līdzīga kārtība ir tajās valstīs, kurās jau šobrīd ar ASV ir bezvīzu režīms.
Tomēr tiem, kas neplānos uz ASV doties tūrisma vai biznesa darīšanās, visticamāk, arī turpmāk būs jādodas uz ASV vēstniecību, lai nokārtotu dokumentāciju iebraukšanai Amerikas Savienotajās Valstīs. «Jā, cilvēkiem, kas pēc bezvīzu režīma ieviešanas vēlēsies vai nu īslaicīgi strādāt Amerikā, vai studēt, vai, piemēram, rīkot koncertus, arī turpmāk formalitātes vajadzēs kārtot vēstniecībā,» piebilst S.Seldovics.
ASV – Latvija – Krievija
ASV prezidenti vairākkārt viesojušies mūsu valstī, tāpat Latvijas prezidenti devušies uz ASV, Latvija atbalsta Amerikas centienus miera uzturēšanā austrumos, un ne reizi vien šīs ciešās saites izraisījušas diskusijas – vai tikai Amerikai nav pārāk liela ietekme Latvijā. Taču pēdējā laikā mūsu valsts politiķiem tiek pārmests pretējais – Latvija par daudz skatās Krievijas virzienā. Vēstnieka vietnieks, komentējot to, gan uzsver, ka vienmēr atbalsta tikai pēc iespējas labākas attiecības divu valstu starpā. «Robežlīgums starp Latviju un Krieviju noteikti ir politisks sasniegums. Tas, ka Latvijas un Krievijas attiecības stabilizējas, ir tikai pozitīvi,» uzsver S.Seldovics, gan piebilstot, ka Latvijas politiķiem būtu jādomā par kādu citu ne mazāk būtisku lietu. «Latvija šobrīd ir tiešā mērā atkarīga no Krievijas dabas resursiem – te gan es uzskatu, ka Latvijai būtu uzmanīgi jāskatās uz atkarību no Krievijas energoresursiem. Protams, ASV šajā gadījumā var vērst Latvijas politiķu uzmanību uz šo situāciju, dot padomus, ja valdībai tie būtu nepieciešami, taču lēmumus tik un tā var pieņemt tikai Latvijas politiķi,» uzsver S.Seldovics.
Jau iepriekš intervijās ASV vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons minējis: «Mēs esam nobažījušies, ka enerģētika var tikt izmantota kā politisks ierocis. Tas, kā esam redzējuši, ir noticis citās valstīs.»