Brīvlaikā dubultojies notriekto velosipēdistu skaits

Nopietnākais pēdējā laika negadījums piedzīvots 2. jūlijā, kad Lielās un Pasta ielas krustojumā automašīna uzbrauca uzreiz diviem velosipēdistiem – meitenei un zēnam, kuri dzimuši 2005. gadā. Abi ielu šķērsoja, kad luksoforā dega sarkanā gaisma. Cietušie nogādāti slimnīcā. Arī jūnijā notriekti divi jaunieši, kad viņi ar velosipēdu šķērsoja ielu pie sarkanās gaismas. Policijas statistika apliecina, ka brīvlaika sākums bijis īpaši satraucošs – jūnijā, salīdzinot ar maiju, reģistrēti uz pusi vairāk satiksmes negadījumu, kuros iesaistīti velosipēdisti. Pēc pieredzētā policija atkārtoti aicināja vecākus pārrunāt ar bērniem jautājumus, kas saistīti ar ceļu satiksmes drošību. Būtiskākie no tiem – neļaut bērnam braukt ar velosipēdu pa pilsētu, kamēr nav iegūta velosipēdista apliecība; stingri ievērot ceļu satiksmes noteikumus; kur vien iespējams, braukšanai izvēlēties veloceliņu, nevis ielu; kaut arī noteikumi pieļauj braukšus, labāk krustojumu šķērsot, velosipēdu stumjot; vienmēr ar acu kontaktu pārliecināties, vai autovadītājs ir jūs pamanījis; velopasažieriem līdz septiņiem gadiem un velobraucējiem līdz 12 gadiem ķivere ir obligāta.

Visbiežāk – bez tiesībām

Šā gada sešos mēnešos Valsts policija Jelgavā kopumā sastādījusi 267 administratīvā pārkāpuma protokolus velosipēdistiem, un, kā atzīst A.Eglīte, lielākā daļa no tiem ir par braukšanu bez velosipēdista apliecības. Tāpat riteņbraucēji sodīti par ielas šķērsošanu pie sarkanās gaismas, par atstarotāju un lukturu neesamību, kā arī braukšanu alkohola reibumā.

Policija neslēpj, ka tai trūkst resursu, lai skrupulozi kontrolētu velosipēdistus, jo «katram jau policistu klāt nepieliksi». Arī viens no strīdīgākajiem jautājumiem – ar kādu ātrumu velosipēdists šķērso krustojumus un gājēju pārejas – mūsu pilsētā pagaidām nav aktualizēts. A.Eglīte atzīst, ka neatceras gadījumu, kad policija Jelgavā ar fotoradaru būtu mērījusi velosipēdistu braukšanas ātrumu, taču satiksmes noteikumi paredz, ka velosipēdistiem ir atļauts šķērsot regulējamas un neregulējamas gājēju pārejas braukšus ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu – apmēram 4–5 kilometri stundā –, un netraucējot gājējiem. Pirms brauktuves šķērsošanas jāsamazina ātrums un jāpārliecinās par drošību. Taču realitātē bieži vien velosipēdists pie krustojuma uzrodas no nekurienes un tas, ar kādu ātrumu viņš brauc, nav izkontrolējams.

Vēl pagājušajā gadā, veicot nelielu eksperimentu ar pārnēsājamo fotoradaru, TV raidījums «Zebra» noskaidroja, cik ātri Rīgā pārvietojas velosipēdisti. Secinājums: gājēju pāreju, kas ar velosipēdu jāpārbrauc gājēja ātrumā, riteņbraucēji šķērsoja ar ātrumu 21–25 kilometri stundā…

Sods neizglābs bērna dzīvību

Taču, kā akcentē policija, ja runā par bērniem un jauniešiem, tad neviens administratīvais sods negarantē mazā velosipēdista pasargāšanu no nelaimes. «Vienīgais pareizais ceļš ir bērnu un jauniešu izglītošana jeb preventīvais darbs. Un tam jāsākas ģimenē – vecākiem pirmām kārtām vajadzētu pajautāt pašiem sev, kad pēdējo reizi ar bērnu pārrunāti ceļu satiksmes drošības jautājumi,» uzsver A.Eglīte.

Gan Valsts policija, gan Jelgavas Pašvaldības policija, gan Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) regulāri rīko izglītojošus un informatīvus pasākumus skolās par drošību uz ceļa, taču, ja šajā darbā neiesaistās arī ģimene, bērnam par to atgādinot ikdienā, tad rezultātu sasniegt ir ļoti grūti. Apgūtais ātri aizmirstas, bet jaunā velosipēdista pārliecība par savām spējām tikai aug – austiņas ausīs, mūzika skan, apkārt notiekošo nedzird, galvu – ne pa labi, ne pa kreisi, un tad vēl doma: paspēšu pārbraukt pirms mašīnas… Bet nepaspēj…

Veloapmācību pilsētā trūkst

Velosipēdista apliecību, nokārtojot eksāmenu, var iegūt no 10 gadu vecuma. Tas iespējams CSDD nodaļās, kā arī atsevišķās skolās. Mācīties var gan CSDD mājaslapā, kur izveidota atsevišķa sadaļa bērniem ar plašu materiālu klāstu arī topošajiem velosipēdistiem, gan arī izmantojot mācību grāmatu «Jaunajam velosipēdistam». Taču, kā atzīst vecāki, Jelgavā trūkst iespēju bērniem apmeklēt nodarbības, kurās pirms eksāmena profesionāļa vadībā varētu mācīties. Šāda iespēja esot atsevišķās skolās mācību gada laikā, taču, kā norāda ne viens vien skolēns, mācību gada laikā reti izdodas šādas nodarbības apmeklēt, jo tās sakrīt ar citiem pulciņiem.

Pavasara brīvlaikā pirmo reizi šādu iniciatīvu uzņēmās Jelgavas bērnu bibliotēka «Zinītis», bērniem nedēļas garumā rīkojot nodarbības, kas noslēdzās ar veloeksāmenu. Interese bija milzīga – grupa tika nokomplektēta pāris stundu laikā –, un, redzot lielo atsaucību, bibliotēka šo iniciatīvu turpina arī vasaras brīvlaikā. Jūlija pirmajā nedēļā bibliotēkā mācījās 29 bērni, nākamā grupa darbu sāks augustā, bet arī tā jau ir pilnībā nokomplektēta. Bibliotēka ir gatava šo aktivitāti turpināt arī nākamā mācību gada brīvlaikos. «Tas apliecina, ka pieprasījums ir, bet piedāvājuma nav. CSDD ir izveidojusi fantastisku metodisko materiālu, kuru bērniem vien atliek pasniegt, bet diemžēl trūkst cilvēku, kas to uzņemtos darīt,» spriež «Zinīša» vadītāja Baiba Karčevska, piebilstot, ka būtiskākais, ko novērtē gan bērni, gan viņu vecāki, ir tas, ka nodarbībās zināšanas netiek iekaltas, bet katru situāciju izrunā, apspriež, lai bērns to spētu izprast. «Ir vecāki, kuri atzīst, ka sausu muti jau izrunājuši, bet bērns to nedzird, tādēļ labāk esot, ja izpratni par ceļu satiksmes drošību sniedz kāds no malas,» piebilst B.Karčevska.

Mammas grib, lai mācās pat bērni ar tiesībām

«Mums bija vairāki gadījumi, kad vecāki nodarbībām vēlējās pieteikt bērnus, kuri CSDD jau ir nokārtojuši eksāmenu un ieguvuši velosipēda vadītāja apliecību. Viņi šo vēlmi argumentēja pavisam vienkārši: bērns iemācījās pareizās atbildes, nokārtoja eksāmenu, bet izpratne par drošību uz ceļa esot nepietiekama. Arī mēs to izjūtam savās nodarbībās – ja nedēļas sākumā bērnam izpratnes visbiežāk nav, tad pēc nedēļu ilgām nodarbībām situācija mainās,» spriež B.Karčevska.

«Viņš jau gribētu pats uz Pasta salu aizbraukt, bet, kamēr nav tiesību, es saku striktu «nē». Tieši tāpēc arī puiku pieteicu veloapmācībām – drošībai ir jābūt pirmajā vietā,» saka Alla. Arī Ludmila atzīst, ka pagaidām 10 gadu vecā mazmeita ar riteni brauc tikai pie omes laukos: «Kamēr nav tiesību un bērns nezina satiksmes noteikumus, pilsētas ielās nav ko darīt. Pa vasarām viņa dzīvo laukos, un tad jau ir vienkāršāk, bet es domāju, ka, arī atgriežoties pilsētā, vecāki viņu vienu vismaz pagaidām ar riteni uz ielas nelaidīs.»

 «Es pat nepieļauju tādu domu, ka bērni bez tiesībām varētu braukt pa pilsētu! Esmu meiteņu tante, tāpēc atbildība ir divtik liela – abas pie mums dzīvo tikai vasaras mēnešos, pārējā laikā viņas ir Īrijā, kur arī dzimušas. Tiklīdz uzzināju par šādu iespēju, nedomājot meitenes pieteicu nodarbībām, jo ar riteni braukt viņām gribas, arī es pati braucu, bet bez saprašanas un tiesībām to nedrīkst ļaut,» saka Eva.

Ne bez grēka…

Tomēr ne visu mazo jelgavnieku vecāki ir tik apzinīgi. Dienā, kad «Zinītī» bērniem bija jākārto veloeksāmens, pie bibliotēkas durvīm stāvēja ne viens vien velosipēds. Un arī daži bērni atzina, ka pa pilsētu brauc bez tiesībām un saprašanas par ceļu satiksmes noteikumiem. «Man vecāki jau pasen ar riteni ļauj braukt uz treniņiem no RAF masīva uz centru. Es cenšos būt ļoti uzmanīgs,» vēl pirms tiesību iegūšanas atzina 13 gadu vecs jaunietis.

Negadījumu statistika apliecina, ka ceļu satiksmes noteikumus neievēro ne vien tie, kuri tos nezina, bet arī jaunieši, kuri jau ir ieguvuši velosipēdista apliecību. Arī 2. jūlijā notriektajiem jauniešiem tā bija. Tāpēc policija vēlreiz aicina vecākus negaidīt, līdz notiek nelaime, bet regulāri pārrunāt ar savu bērnu drošību uz ceļa, viņa braukšanas kultūru un pārliecināties, ka bērns izprot, kādas var būt pārgalvības sekas.

Ceļu satiksmes negadījumi šogad Jelgavā, kuros iesaistīti velosipēdisti

Janvāris – 0    

Februāris – 1  

Marts – 0   

Aprīlis – 3 

Maijs – 3   

Jūnijs – 6

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»