«Ceļā izbaudu mirkli, kas Rīgā paskrien garām»

Šķiet, nevar būt spēcīgākas motivācijas ik dienas mērot vairākus kilometru desmitus, kā sajūtas, ka darbs ir sirdslieta. Tieši tā paveicies tirdzniecības centra «Valdeka» direktorei Velgai Romānei. Viņa dzīvo Rīgā, bet strādā Jelgavā.

Vasarā būs trīs gadi, kopš rīdziniece V.Romāne piekrita izaicinājumam pierādīt sevi jaunā amatā. «Kad attīstīja centru, bija vajadzīgs profesionāls cilvēks. Pirms desmit gadiem no šāda piedāvājuma būtu atteikusies, bet tagad tas likās pievilcīgs. Kāpēc gan nepamēģināt ko jaunu, kāpēc gan ne Jelgavā?» ar smaidu atceras Velga. Un viņa savu izvēli nenožēlo. Gluži otrādi - darbs patīk, nav pelēkās rutīnas, toties ir īpašs gandarījums, kad sasniegts vēlamais rezultāts.

V.Romānes darba diena parasti sākas pulksten deviņos, bet beidzas 18. Posmu Rīga - Jelgava un atpakaļ «Valdekas» direktore pie stūres vieglajam auto, nepārsniedzot atļauto ātrumu, mēro aptuveni 35 minūtēs. Tiesa, tagad gan ceļā pavadītais laiks kļuvis par kādām piecām minūtēm ilgāks, jo uzstādīti luksofori. «Vairs nav ātrās braukšanas maģistrāles. Jāpiebremzē.»

Jāsaka gan, ka tādu Rīgas pievienoto vērtību kā sastrēgumus V.Romānei nav jāpārbauda uz saviem nerviem, jo viņa dzīvo Pārdaugavā, netālu no «Spices». Savukārt uz lielceļa rīta un vakara stundās lielāki korķi ir pretējā virzienā, jo vairums tomēr no Jelgavas brauc uz Rīgu, nevis otrādi.

«Noteikti labāk braucu strādāt uz Jelgavu nekā uz Rīgas centru. Reizumis tur ir norunāta tikšanās ar kādu kompāniju. Tad vajadzīga pat stunda, lai sasniegtu galamērķi,» teic V.Romāne.

Uz jautājumu, vai pārbraucieni nav vējā izmests laiks, Velga atbild ar pārliecinošu: «Nē!» Viņa iemācījusies pa ceļam atpūsties. «Tā ir atslodze. Pēc noskaņojuma - klausos radio, labu mūziku vai arī izbaudu klusumu, pārdomāju dažādas lietas. Ne par ko nenervozēju, kā tas būtu Rīgā, kur ir daudz agresīvu braucēju. Turklāt ceļš mainās. Vēroju, kas notiek dabā. Piefiksēju, kad lapas plaukst, cik skaisti izskatās apsniguši koki. Man patīk izjust gadalaikus, tvert mirkli, kas Rīgā paskrien garām. Arī vakarā nogurums nav liels.»

Kā vienīgo mīnusu V.Romāne min vietumis nesakārtoto ceļa segumu.

«Mani pārsteidz rīdzinieku attieksme, ka tikai galvaspilsētā viss notiek, bet pārējā Latvija ir lauki,» saka Velga. «Tas ir no seniem laikiem mantots viedoklis. Bet domāšana mainīsies. Cilvēki jau sāk nopietni izvērtēt, kur izdevīgāk strādāt. Un Jelgavā var nopelnīt tieši tāpat kā Rīgā.»