Cīņai ar sīkajām zādzībām veikalos veic grozījumus likumā
Grozījumi likumā «Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību» papildina to ar jaunu pantu, kas skaidri definē pabeigtas svešas kustamas mantas nolaupīšanu. Likumprojekta autori cer, ka grozījumi pilnībā atrisinās patlaban pastāvošās problēmas praksē, proti, tiesībaizsardzības iestāžu dažādo izpratni par to, kad zādzība ir pabeigta un kad tas bijis tikai mēģinājums.
Pašlaik saskaņā ar Krimināllikuma (KL) 180. pantu par krimināli sodāmu atzīstams tāds noziedzīgs nodarījums kā zādzība nelielā apmērā, bet saskaņā ar KL 15. panta sesto daļu par mēģinājumu izdarīt kriminālpārkāpumu persona nav saucama pie kriminālatbildības.
Ņemot vērā, ka tiesībaizsardzības iestāžu vidū nav vienotas izpratnes, kurā brīdī noziedzīgais nodarījums – zādzība no tirdzniecības vietas – ir pabeigts un kad tas palicis tikai mēģinājuma stadijā, personas, kuras izdarījušas zādzību nelielā apmērā, bieži vien nesaņem par to nekādu sodu.
Viedoklis tiesībaizsardzības iestāžu vidū dalās, jo liela daļa vadās pēc Augstākās tiesas (AT) sniegtā skaidrojuma, kas vairs neatbilstot faktiskajai situācijai valstī. AT plēnuma 2001. gada 14. decembra lēmumā teikts, ka svešas mantas nolaupīšana zādzības, laupīšanas, krāpšanas vai piesavināšanās veidā ir pabeigts noziedzīgs nodarījums ar to brīdi, kad vainīgais mantu prettiesiski ieguvis savā valdījumā, rodot brīvu iespēju ar to rīkoties pēc sava ieskata.
Grozījumi papildina likumu ar pantu, kas nosaka, ka «svešas kustamas mantas nolaupīšana uzskatāma par pabeigtu noziedzīgu nodarījumu ar brīdi, kad persona to prettiesiski ieguvusi, neatkarīgi no tā, vai viņai bijusi iespēja rīkoties ar to kā ar savu».