Dienestiem palīgā saucējus izdodas atrast

«Ja, saņemot izsaukumu, izdzirdām neparastāku adresi, lūdzam cilvēku precizēt, kur tā ir. Tā kā šoferi jau ir gana pieredzējuši, parasti viņi ceļu uz izsaukuma vietu māk atrast, turklāt arī cilvēki mums izsteidzas pretim uz ceļa, tādējādi nekādu nopietnu aizķeršanos arī dārziņu rajonos piedzīvojoši neesam,» stāsta Jelgavas Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijas Medicīniskās daļas vadītāja Jeļena Čudina. Viņa gan norāda – ja pilsētā noteikts, ka ātrajai palīdzībai uz izsaukuma vietu jāierodas 15 minūšu laikā, tad pie cilvēkiem, kas pārcēlušies uz dzīvi augļudārzu teritorijās, ceļš var būt ilgāks. «Tur tomēr ceļi bieži ir ļoti šauri, turklāt sazaroti tādā labirintā, ka viena nepareiza nogriešanās var radīt kavēšanos. Taču parasti tā nav ilga. Neatceros, ka mums tur būtu kādas problēmas,» tā J.Čudina.
Līdzīgu viedokli pauž arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes komandieris Aldis Feldmanis, kas neatceras gadījumu, kad ugunsdzēsēji nebūtu mācējuši atrast ceļu uz ugunsgrēka vietu. Tiesa, viņš atmiņā atsauc pāris gadu senu gadījumu, kad, braucot uz ugunsgrēku kādā augļudārzu rajonā, ugunsdzēsējiem gadījies iekļūt grāvī. «Šajos rajonos lielākā problēma ir šaurie ceļi. Tā reiz pa nakti, braucot uz izsaukumu, uz viena no šiem celiņiem mēģinājām apbraukt malā novietoto automašīnu, taču ceļš bija par šauru un mūsu mašīna iebrauca grāvī. Nekas traģisks gan nenotika – auto dabūjām ārā, arī palīdzību cilvēkiem sniedzām, taču, ja vien iespējams, lūdzam cilvēkiem šajos rajonos mašīnas novietot tā, lai citi tām var tikt garām – ugunsdzēsēju palīdzība taču tiek lūgta, kad svarīga ir katra sekunde,» tā A.Feldmanis.