«Diriģēšana tomēr ir vīriešu darbs»
21.02.2008.
«Darbus koncertam nemeklēju, tie pie manis atnāca paši, un tiem šajā reizē piemīt rituālu gars,» tā par savu jubilejas koncertu un reizē kora «Spīgo» solokoncertu, uz kuru visi tiek aicināti 29. februārī pulksten 20 Svētās Annas baznīcā, teic diriģente komponiste Līga Celma.
Ritma Gaidamoviča
«Darbus koncertam nemeklēju, tie pie manis atnāca paši, un tiem šajā reizē piemīt rituālu gars,» tā par savu jubilejas koncertu un reizē kora «Spīgo» solokoncertu, uz kuru visi tiek aicināti 29. februārī pulksten 20 Svētās Annas baznīcā, teic diriģente komponiste Līga Celma.
«Lai arī šis ir mans jubilejas koncerts un kora «Spīgo» solokoncerts, patiesībā mana dzimšanas diena ir tikai jūnijā, taču tad nav iespējams neko sarīkot, jo ir eksāmenu, izlaidumu laiks, turklāt notiek intensīva gatavošanās Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem. Mūsu grafikā šis bija vienīgais brīvais mēnesis, kurā varam uzstāties un parādīt savu sniegumu mājiniekiem. Varu teikt, ka šī būs mana iekšējā jubileja un reizē atskaites punkts, pēc kura mēs ar kori varētu doties tālāk,» tā diriģente.
Koncerts performance «Trejādi rituāli»
Komponiste stāsta, ka pasākums «Trejādi rituāli» iecerēts vērienīgs. Tajā tiks izpildīti trīs lieli darbi. Tas arī īpašs ar to, ka pirmo reizi sevī ietver gan koncertu, gan performanci, jo koris ne tikai dziedās, bet būs arī kustībā. Liela nozīme tajā būs gaismu operatoram, kas izgaismos baznīcu un reizē papildinās mūziku un meiteņu dziedājumu, kā arī četriem puišiem ar mežragiem, ērģelēm un solistam.
Kā pirmais visiem klausītājiem vērtēšanā tiks nodots angļu komponista Boba Čilkota darbs «Mazā džeza mesa». «Tajā paveras interesants skatījums uz tradicionālo liturģisko mesu – vokāli instrumentālu reliģiska satura skaņdarbu, kuru viņš uzrakstījis džeza manierē. Pats autors ir izpildījis ļoti daudz vieglo – izklaides – mūziku, un šī mesa ir svingā, tāpēc mēs to tā arī izpildīsim – ar bungu un basģitāras piedalīšanos. Šī būs neliela atkāpe no klasiskās mesas, līdz ar to interesanta gan mums, gan, domājams, arī skatītājiem,» stāsta L.Celma.
Otrā daļa ir komponistes radīts jaundarbs, kas rakstīts tieši šim koncertam un ir veltījums viņas diriģētajam korim «Spīgo». Tā nosaukums – «Vedību rits». «Šis darbs sastāvēs no divām daļām. Pirmā būs simboliska vīrišķā daļa, otra – sievišķā, jo nav iespējama harmonija bez vīrieša un sievietes. Ņemot vērā, ka komponisti visu dara pēdējā brīdī, pirmā daļa pabeigta un darbs uzsākts tikai iepriekšējā nedēļā. Ieceres mums ir efektīgas – lai parādītu vīrišķo būtību, iesaistītas tiks arī nūjas. Sievišķā daļa tapusi nedaudz agrāk, tāpēc varu teikt, ka tā jau mums ir apgūta,» tā L.Celma.
Trešā koncerta daļa jeb rituāls ir lietuviešu komponista Broņa Kutāviča skaņdarbs «Pēdējais pagānu rituāls», kas ir pirmatskaņojums Latvijā. «Neliela vēstures stunda simbolu veidā, kur pagānu dievības pretnostatītas kristietībai, un to simbolizēs iesaistītās ērģeles. Darbs balstīts uz tautas intonācijām. Darbā notis sarakstītas riņķveidā, tas tāpēc, lai koris stāvētu ap skatītājiem un varētu parādīt rituālisko būtību, tāpēc arī mūsu skatītāji būs apņemti ar skaņu no visām pusēm. Zinām, ka tas nav vienkārši, taču mēs centīsimies apvietot gan dziedāšanu, gan kustēšanos,» stāsta diriģente. Viņa piebilst, ka koncertā piedalīsies arī viesmākslinieki: mežragi Arvīds Valatkevičs, Kalvis Etkins, Artūrs Šulcs, Guntis Kronītis, ērģelniece Larisa Carjkova un soprāns Marta Mieze.
Koncerts piepildīs
sakrālo telpu
Uz jautājumu, kāpēc tāds rituālisks koncerts notiks tieši baznīcā, māksliniece stāsta, ka apzinās – baznīcas telpa ir svēta, gadu simtus nesusi sakrālo jēgu, bet nekādā ziņā koncerts nav dumpis vai izaicinājums, kā daudziem varētu šķist. «Manuprāt, šie rituāli ir saistīti arī ar baznīcas rituāliem, viss garīgais ceļš ir vienots – gan pagāniskajā tradīcijā, gan kristietīgajā. Tāpēc es ļoti ceru, ka cilvēki, kas nāks klausīties mūsu koncertu, neuztvers to kā kaut kāda veida dumpošanos pret kristietību vai reliģiju, un tas sakrālo telpu izmantos pilnībā un paspilgtinās to, kas tajā ir un ko tā sevī nes,» spriež komponiste.
Diriģente arī atzīst, ka lielais dubultsvētku koncerts noteikti nav viņas individuālais sasniegums, bet gan arī viņas vecāku darba auglis, jo kori «Spīgo» viņa vada kopā ar mammu Lieni Celmu, kas ir otra kora diriģente.
Komponēšana
pretēji diriģēšanai
Māksliniece ir ne tikai kora diriģente, bet arī komponiste, kuras pūrā ir ļoti daudz pašas komponētu dziesmu, taču savam korim tādi nopietnāki darbi esot tikai trīs.
Taujājot, kas Līgas sirdij tuvāks, viņa to skaidro ar sava horoskopa dvīņa dabu: tie esot pilnīgi pretēji procesi. Komponēšana ir uz iekšu vērsta darbība, taču diriģēšana – uz āru. Bet pamazām jūtot, ka diriģēšana paliekot arvien grūtāka, jo enerģija visu laiku tiek dota laukā, tās paliek mazāk, līdz ar to process kļūst grūtāks. «Es tomēr uzskatu, ka diriģēšana ir vīriešu profesija. Esmu dziedājusi pie diriģenta Māra Sirmā – ja viņš kaut ko pateica, tam vārdam jau bija pavisam cits spēks tikai tāpēc vien, ka viņš ir vīrietis. Tas, protams, neizslēdz, ka sievietes to var darīt. Viņas jau to dara, arī es! Savukārt komponēšana ir savu jūtu, pārdomu, iekšējās pasaules izpaušana – viss, kas tevī ir, kaut kādā veidā tiek izlikts uz āru. Tāpēc, iespējams, labāk man tīk tieši komponēšana, bet arī tas prasa daudz laika un darba,» tā L.Celma.
Plānots ierakstīt jaunu CD
Jautāta par nākotnes plāniem, diriģente stāsta, ka aprīlī jāstartē Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku skatē, tāpēc cītīgi tiek apgūts repertuārs. Maija beigās ir doma braukt uz Pērnavu, lai piedalītos starptautiskā koru konkursā, savukārt jūlijā jau jāpiedalās Dziesmu svētkos. «Bet, runājot par kārtīgu atskaites punktu, korim ir vēlme ierakstīt savu CD, jo iepriekšējais albums vairs neatbilst kora šā brīža varēšanai un repertuāram. Iepriekšējā dzirdamas bērnu un jauniešu dziesmas, kas arī ir ļoti labas, taču šobrīd jau meitenes izpilda pietiekami sarežģītus skaņdarbus. Dažbrīd pat viņas saucu par pusprofesionālēm,» teic diriģente.
Uz jautājumu, kas komponistei ir mūzika, viņa atzīst, ka tas ir viens no saskarsmes jeb mediju veidiem, kā cilvēks var izpausties. Turpinot par iedvesmu, komponiste atklāj, ka tā viņas darbiem galvenokārt tiek smelta no literatūras. «Manos darbos parādās sižeti no literāriem darbiem. Zinu, ka citi komponisti savus darbus uztver ļoti vizuāli, taču es – literāri. Protams, arī no izklaides pasākumiem un mūzikas, kā arī savu kolēģu lielajiem darbiem,» domīgi teic L.Celma.
Zināms, ka katram māksliniekam ir brīži, kad viņš jūt – vairs nevar. Diriģente teic, ka «izspiesta citrona» situācijā paldies jāsaka mammai, jo viņa ir tā, kas prot uzkurināt gan kora meitenes, gan Līgu. Viņas enerģija esot apbrīnojama.
«Darbus koncertam nemeklēju, tie pie manis atnāca paši, un tiem šajā reizē piemīt rituālu gars,» tā par savu jubilejas koncertu un reizē kora «Spīgo» solokoncertu, uz kuru visi tiek aicināti 29. februārī pulksten 20 Svētās Annas baznīcā, teic diriģente komponiste Līga Celma.
«Lai arī šis ir mans jubilejas koncerts un kora «Spīgo» solokoncerts, patiesībā mana dzimšanas diena ir tikai jūnijā, taču tad nav iespējams neko sarīkot, jo ir eksāmenu, izlaidumu laiks, turklāt notiek intensīva gatavošanās Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem. Mūsu grafikā šis bija vienīgais brīvais mēnesis, kurā varam uzstāties un parādīt savu sniegumu mājiniekiem. Varu teikt, ka šī būs mana iekšējā jubileja un reizē atskaites punkts, pēc kura mēs ar kori varētu doties tālāk,» tā diriģente.
Koncerts performance «Trejādi rituāli»
Komponiste stāsta, ka pasākums «Trejādi rituāli» iecerēts vērienīgs. Tajā tiks izpildīti trīs lieli darbi. Tas arī īpašs ar to, ka pirmo reizi sevī ietver gan koncertu, gan performanci, jo koris ne tikai dziedās, bet būs arī kustībā. Liela nozīme tajā būs gaismu operatoram, kas izgaismos baznīcu un reizē papildinās mūziku un meiteņu dziedājumu, kā arī četriem puišiem ar mežragiem, ērģelēm un solistam.
Kā pirmais visiem klausītājiem vērtēšanā tiks nodots angļu komponista Boba Čilkota darbs «Mazā džeza mesa». «Tajā paveras interesants skatījums uz tradicionālo liturģisko mesu – vokāli instrumentālu reliģiska satura skaņdarbu, kuru viņš uzrakstījis džeza manierē. Pats autors ir izpildījis ļoti daudz vieglo – izklaides – mūziku, un šī mesa ir svingā, tāpēc mēs to tā arī izpildīsim – ar bungu un basģitāras piedalīšanos. Šī būs neliela atkāpe no klasiskās mesas, līdz ar to interesanta gan mums, gan, domājams, arī skatītājiem,» stāsta L.Celma.
Otrā daļa ir komponistes radīts jaundarbs, kas rakstīts tieši šim koncertam un ir veltījums viņas diriģētajam korim «Spīgo». Tā nosaukums – «Vedību rits». «Šis darbs sastāvēs no divām daļām. Pirmā būs simboliska vīrišķā daļa, otra – sievišķā, jo nav iespējama harmonija bez vīrieša un sievietes. Ņemot vērā, ka komponisti visu dara pēdējā brīdī, pirmā daļa pabeigta un darbs uzsākts tikai iepriekšējā nedēļā. Ieceres mums ir efektīgas – lai parādītu vīrišķo būtību, iesaistītas tiks arī nūjas. Sievišķā daļa tapusi nedaudz agrāk, tāpēc varu teikt, ka tā jau mums ir apgūta,» tā L.Celma.
Trešā koncerta daļa jeb rituāls ir lietuviešu komponista Broņa Kutāviča skaņdarbs «Pēdējais pagānu rituāls», kas ir pirmatskaņojums Latvijā. «Neliela vēstures stunda simbolu veidā, kur pagānu dievības pretnostatītas kristietībai, un to simbolizēs iesaistītās ērģeles. Darbs balstīts uz tautas intonācijām. Darbā notis sarakstītas riņķveidā, tas tāpēc, lai koris stāvētu ap skatītājiem un varētu parādīt rituālisko būtību, tāpēc arī mūsu skatītāji būs apņemti ar skaņu no visām pusēm. Zinām, ka tas nav vienkārši, taču mēs centīsimies apvietot gan dziedāšanu, gan kustēšanos,» stāsta diriģente. Viņa piebilst, ka koncertā piedalīsies arī viesmākslinieki: mežragi Arvīds Valatkevičs, Kalvis Etkins, Artūrs Šulcs, Guntis Kronītis, ērģelniece Larisa Carjkova un soprāns Marta Mieze.
Koncerts piepildīs
sakrālo telpu
Uz jautājumu, kāpēc tāds rituālisks koncerts notiks tieši baznīcā, māksliniece stāsta, ka apzinās – baznīcas telpa ir svēta, gadu simtus nesusi sakrālo jēgu, bet nekādā ziņā koncerts nav dumpis vai izaicinājums, kā daudziem varētu šķist. «Manuprāt, šie rituāli ir saistīti arī ar baznīcas rituāliem, viss garīgais ceļš ir vienots – gan pagāniskajā tradīcijā, gan kristietīgajā. Tāpēc es ļoti ceru, ka cilvēki, kas nāks klausīties mūsu koncertu, neuztvers to kā kaut kāda veida dumpošanos pret kristietību vai reliģiju, un tas sakrālo telpu izmantos pilnībā un paspilgtinās to, kas tajā ir un ko tā sevī nes,» spriež komponiste.
Diriģente arī atzīst, ka lielais dubultsvētku koncerts noteikti nav viņas individuālais sasniegums, bet gan arī viņas vecāku darba auglis, jo kori «Spīgo» viņa vada kopā ar mammu Lieni Celmu, kas ir otra kora diriģente.
Komponēšana
pretēji diriģēšanai
Māksliniece ir ne tikai kora diriģente, bet arī komponiste, kuras pūrā ir ļoti daudz pašas komponētu dziesmu, taču savam korim tādi nopietnāki darbi esot tikai trīs.
Taujājot, kas Līgas sirdij tuvāks, viņa to skaidro ar sava horoskopa dvīņa dabu: tie esot pilnīgi pretēji procesi. Komponēšana ir uz iekšu vērsta darbība, taču diriģēšana – uz āru. Bet pamazām jūtot, ka diriģēšana paliekot arvien grūtāka, jo enerģija visu laiku tiek dota laukā, tās paliek mazāk, līdz ar to process kļūst grūtāks. «Es tomēr uzskatu, ka diriģēšana ir vīriešu profesija. Esmu dziedājusi pie diriģenta Māra Sirmā – ja viņš kaut ko pateica, tam vārdam jau bija pavisam cits spēks tikai tāpēc vien, ka viņš ir vīrietis. Tas, protams, neizslēdz, ka sievietes to var darīt. Viņas jau to dara, arī es! Savukārt komponēšana ir savu jūtu, pārdomu, iekšējās pasaules izpaušana – viss, kas tevī ir, kaut kādā veidā tiek izlikts uz āru. Tāpēc, iespējams, labāk man tīk tieši komponēšana, bet arī tas prasa daudz laika un darba,» tā L.Celma.
Plānots ierakstīt jaunu CD
Jautāta par nākotnes plāniem, diriģente stāsta, ka aprīlī jāstartē Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku skatē, tāpēc cītīgi tiek apgūts repertuārs. Maija beigās ir doma braukt uz Pērnavu, lai piedalītos starptautiskā koru konkursā, savukārt jūlijā jau jāpiedalās Dziesmu svētkos. «Bet, runājot par kārtīgu atskaites punktu, korim ir vēlme ierakstīt savu CD, jo iepriekšējais albums vairs neatbilst kora šā brīža varēšanai un repertuāram. Iepriekšējā dzirdamas bērnu un jauniešu dziesmas, kas arī ir ļoti labas, taču šobrīd jau meitenes izpilda pietiekami sarežģītus skaņdarbus. Dažbrīd pat viņas saucu par pusprofesionālēm,» teic diriģente.
Uz jautājumu, kas komponistei ir mūzika, viņa atzīst, ka tas ir viens no saskarsmes jeb mediju veidiem, kā cilvēks var izpausties. Turpinot par iedvesmu, komponiste atklāj, ka tā viņas darbiem galvenokārt tiek smelta no literatūras. «Manos darbos parādās sižeti no literāriem darbiem. Zinu, ka citi komponisti savus darbus uztver ļoti vizuāli, taču es – literāri. Protams, arī no izklaides pasākumiem un mūzikas, kā arī savu kolēģu lielajiem darbiem,» domīgi teic L.Celma.
Zināms, ka katram māksliniekam ir brīži, kad viņš jūt – vairs nevar. Diriģente teic, ka «izspiesta citrona» situācijā paldies jāsaka mammai, jo viņa ir tā, kas prot uzkurināt gan kora meitenes, gan Līgu. Viņas enerģija esot apbrīnojama.