Drīz varēs lidot vēja tunelī

26.06.2008.
Pēc nepilna mēneša Peldu ielā, Lielupes krastā, Zemgales Tehnoloģiskā parka teritorijā, interesenti vēja tunelī varēs izmēģināt ļaušanos brīvajam kritienam un izjust vēja spēku, kas ļauj ķermenim noturēties gaisā.

Anna Afanasjeva

Pēc nepilna mēneša Peldu ielā, Lielupes krastā, Zemgales Tehnoloģiskā parka teritorijā, interesenti vēja tunelī varēs izmēģināt ļaušanos brīvajam kritienam un izjust vēja spēku, kas ļauj ķermenim noturēties gaisā.

Doma par vēja tuneļa būvi Jelgavā radusies līdz ar šī sporta veida popularitātes pieaugumu pasaulē. «Cik trenējoties un pieredzes apmaiņas braucienos esmu redzējis, vēja tuneļi attīstās neatkarīgi no izpletņlēkšanas, lai gan vēsturiski tie radās kā izpletņlēkšanas trenažieri, brīvā kritiena simulatori, kas pūš stipru vēju ar tādu ātrumu, kas vienlīdzīgs cilvēka krišanas ātrumam brīvajā kritienā,» atklāj viens no SIA «Gaisa sporta sertifikācijas centrs» līdzīpašniekiem Reinis Rūtentāls. Pašlaik Amerikā esot vairāk nekā 20, bet Eiropā kādi pieci tuneļi. Reinis pirms 12 gadiem pievērsies izpletņlēkšanai un ieinteresējies par vēja tuneli, tāpēc nonācis Siguldas aerodiumā. Ar Jelgavu viņu saista izpletņlēkšanas treniņi lidlaukā.
Gan pasūtītāji, gan būvnieki izpletņlēcēju sertifikācijas un aktīvās atpūtas centru raksturo kā savā ziņā unikālu konstrukciju un samērā sarežģītu projektu. Kristaps Skalbergs no SIA «Interbūve» atzīstas, ka līdz šim šāda būve nav celta. To veido divas galvenās komponentes – administratīvās ēkas un pats vēja tunelis. Tā kā šis būs stacionārs objekts, būves ir fundamentālas. Tajās – administratīvās telpas, ģērbtuves ar dušām, instruktāžas telpas, konferenču zāle, arī kafejnīca. Naudas izteiksmē centrs izmaksās 2,5 miljonus latu, no tiem ES atbalsta finansējums ir pusotrs miljons latu.
Vēja tunelis kalpos gan kā treniņbāze izpletņlēcējiem, gan cilvēkiem, kas aizraujas ar lidošanu, nedomājot par izpletņlēkšanu. Centra izveidotāji – R.Rūtentāls, Ingus Augstkalns, Ivars Beitāns un Kārlis Markuss – domā iziet ārpus Latvijas mēroga. Arī uz Siguldu, kur izveidots pirmais aerodiums, brauc izpletņlēcēji un tūristi no Lietuvas, Igaunijas un tālākām valstīm. Jaunais objekts būs orientēts kā uz profesionālu sportu, tā uz izklaidi, jo ar sportistiem vien tuneli nevar atpelnīt.

 maz – apmēram 300 aktīvi sportisti. Tas aizņems apmēram desmit procentu no tuneļa noslodzes laika. Papildus tam tuneļa saimnieki plāno organizēt izpletņlēcēju treniņnometnes ar pasaulslavenu sportistu dalību, viņi mācītu šejienes sportistus un citus interesentus.
R.Rūtentāls un I.Augstkalns jau ieguvuši starptautisko «Body Flait» asociācijas sertifikātu. Centrā ir akreditēta apmācības programma. Ikviens interesents šeit varēs iegūt zināšanas un pieredzi, nokārtot eksāmenu un saņemt sertifikātu, lai jebkurā tunelī pasaulē viņu uzņemtu kā sportistu, nevis kā interesentu.
Centram plānots piesaistīt arī gaisa kara spēku struktūras, jo izpletņlēcējiem ir nepieciešami treniņi. Pagājušajā rudenī Pasaules militārajās spēlēs Indijā mūsu komanda pārliecinājusies, ka labāki rezultāti ir tiem, kas vismaz pusi treniņu laika pavadījuši tuneļos.
Taču lielāko daļu vēja tuneļa apmeklētāju varētu veidot ģimenes, aktīvās atpūtas cienītāji un tūristi, kas grib pamēģināt, kā jūtas ķermenis brīvajā kritienā, kad vējš ceļ gaisā. Jautāts par cenām, R.Rūtentāls domā, ka tās būs konkurētspējīgas ar citiem tuneļiem, lai gan būves izmaksas dizaina un tehnoloģiju dēļ bijušas lielākas. Proti, Jelgavas tunelī būs modernāka un sarežģītāka tehnoloģija – vēju nepūtīs vienkārši gaisā, tas cirkulēs pa caurulēm.