Dzīvokļa apsardzes atbildība – nosacīta
25.07.2008.
Izrādās, ka līdzīga situācija ir arī ar privāto apsardzi, ko saviem mitekļiem var izvēlēties ikviens iedzīvotājs. Arī tā savam darbam garantiju var sniegt visai nosacītu.
Zane Auziņa
Izrādās, ka līdzīga situācija ir arī ar privāto apsardzi, ko saviem mitekļiem var izvēlēties ikviens iedzīvotājs. Arī tā savam darbam garantiju var sniegt visai nosacītu.
Latvijā kopumā izsniegtas apmēram 300 licences darbībai apsardzes jomā, bet saskaņā ar uzziņu dienesta 1188 datiem Jelgavā darbojas septiņas apsardzes sabiedrības un vēl viena rajonā. Policija ir paziņojusi, ka valsts sociālekonomiskās situācijas dēļ strauji aug ekonomiska rakstura noziegumi, kā arī zādzību skaits, tādēļ šķiet loģisks apsardzes sabiedrību paziņojums par to, ka pēdējo gadu laikā klientu vidū aizvien vairāk esot privātpersonas, kas signalizāciju izvēlas sava dzīvokļa vai mājas apsargāšanai – līdzīga tendence vērojama arī Jelgavā. Turklāt Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieka Ulda Markusa sacītais, ka viņš pēdējo gadu laikā neatceras nevienu gadījumu, kad Jelgavā vai rajonā būtu apzagts ar signalizāciju aprīkots dzīvoklis, vedina domāt, ka apsardze patiesi ir efektīvs, turklāt ne pārāk dārgs veids cīņai ar zagļiem – mēnesī tas izmaksā vidēji 15 – 25 latus plus vienreizēja maksa par signalizācijas uzstādīšanu. Tiesa, iedziļinoties tās noteikumos, domas var sanākt arī mainīt.
Proti, pat paši apsardzes sabiedrību pārstāvji, lai arī nebeidz reklamēt savu pakalpojumu lielo vērtību, nenoliedz, ka kaut ko nosargāt nav viņu uzdevums un, ja gadījumā zādzība tomēr notikusi, tad kaut kāda runa par zaudējumu atlīdzināšanu ir drīzāk izņēmums, nevis ikdienas gadījums.
Tā SIA «Baltic Security service» valdes loceklis Vladimirs Jegorovs atzīst, ka viņa darbinieki ar raķetēm nelido un, ja zaglis māk visu mantību no mājas vai veikala iznest 45 sekundēs, tad viņš nejūtas vainīgs par notikušo. Šajā gadījumā nevar būt ne runas par zaudējumu atlīdzināšanu. Pieminot arī aizmāršīgos klientus, kas signalizāciju vienkārši aizmirst ieslēgt, viņš uzsver, ka esot arī gadījumi, kad apsardzei vainīgos tomēr izdodas ja ne noķert, tad vismaz aizbaidīt gan.
Līdzīgu viedokli pauž arī apvienības «Apsardze» Rīgas un teritoriālo nodaļu pārvaldes Zemgales starprajonu nodaļas vadītājs Bogdans Kohanovskis, kurš gan piebilst, ka arī zagļi kļūstot aizvien gudrāki, tādēļ apsardzei tos notvert esot sarežģītāk. Tiesa, arī mūsdienu apsardzes ierīces esot tādas, kuras spēj sniegt augstu drošības sajūtu. «Tas ir mīts, ka apsardzi nevarētu ierīkot mājā, kurā dzīvo, piemēram, mājdzīvnieki – kustības sensori ir dažādi. Ja kādreiz mums tiešām nācās raidīt prom klientus, kam ir suns vai kaķis, tad tagad tas vairs nav šķērslis. Signalizāciju var uzstādīt praktiski jebkur,» savu pakalpojumu reklamē B.Kohanovskis, uzsverot, ka šogad vien viņa darbinieki esot novērsuši 17 zādzības mēģinājumus. Tiesa, tas nenozīmē, ka 17 zagļi arī būtu aizturēti, tāpat kā netiek stāstīts, cik dzīvokļus ar signalizāciju tomēr izdevies apzagt.
Izrādās, ka līdzīga situācija ir arī ar privāto apsardzi, ko saviem mitekļiem var izvēlēties ikviens iedzīvotājs. Arī tā savam darbam garantiju var sniegt visai nosacītu.
Latvijā kopumā izsniegtas apmēram 300 licences darbībai apsardzes jomā, bet saskaņā ar uzziņu dienesta 1188 datiem Jelgavā darbojas septiņas apsardzes sabiedrības un vēl viena rajonā. Policija ir paziņojusi, ka valsts sociālekonomiskās situācijas dēļ strauji aug ekonomiska rakstura noziegumi, kā arī zādzību skaits, tādēļ šķiet loģisks apsardzes sabiedrību paziņojums par to, ka pēdējo gadu laikā klientu vidū aizvien vairāk esot privātpersonas, kas signalizāciju izvēlas sava dzīvokļa vai mājas apsargāšanai – līdzīga tendence vērojama arī Jelgavā. Turklāt Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieka Ulda Markusa sacītais, ka viņš pēdējo gadu laikā neatceras nevienu gadījumu, kad Jelgavā vai rajonā būtu apzagts ar signalizāciju aprīkots dzīvoklis, vedina domāt, ka apsardze patiesi ir efektīvs, turklāt ne pārāk dārgs veids cīņai ar zagļiem – mēnesī tas izmaksā vidēji 15 – 25 latus plus vienreizēja maksa par signalizācijas uzstādīšanu. Tiesa, iedziļinoties tās noteikumos, domas var sanākt arī mainīt.
Proti, pat paši apsardzes sabiedrību pārstāvji, lai arī nebeidz reklamēt savu pakalpojumu lielo vērtību, nenoliedz, ka kaut ko nosargāt nav viņu uzdevums un, ja gadījumā zādzība tomēr notikusi, tad kaut kāda runa par zaudējumu atlīdzināšanu ir drīzāk izņēmums, nevis ikdienas gadījums.
Tā SIA «Baltic Security service» valdes loceklis Vladimirs Jegorovs atzīst, ka viņa darbinieki ar raķetēm nelido un, ja zaglis māk visu mantību no mājas vai veikala iznest 45 sekundēs, tad viņš nejūtas vainīgs par notikušo. Šajā gadījumā nevar būt ne runas par zaudējumu atlīdzināšanu. Pieminot arī aizmāršīgos klientus, kas signalizāciju vienkārši aizmirst ieslēgt, viņš uzsver, ka esot arī gadījumi, kad apsardzei vainīgos tomēr izdodas ja ne noķert, tad vismaz aizbaidīt gan.
Līdzīgu viedokli pauž arī apvienības «Apsardze» Rīgas un teritoriālo nodaļu pārvaldes Zemgales starprajonu nodaļas vadītājs Bogdans Kohanovskis, kurš gan piebilst, ka arī zagļi kļūstot aizvien gudrāki, tādēļ apsardzei tos notvert esot sarežģītāk. Tiesa, arī mūsdienu apsardzes ierīces esot tādas, kuras spēj sniegt augstu drošības sajūtu. «Tas ir mīts, ka apsardzi nevarētu ierīkot mājā, kurā dzīvo, piemēram, mājdzīvnieki – kustības sensori ir dažādi. Ja kādreiz mums tiešām nācās raidīt prom klientus, kam ir suns vai kaķis, tad tagad tas vairs nav šķērslis. Signalizāciju var uzstādīt praktiski jebkur,» savu pakalpojumu reklamē B.Kohanovskis, uzsverot, ka šogad vien viņa darbinieki esot novērsuši 17 zādzības mēģinājumus. Tiesa, tas nenozīmē, ka 17 zagļi arī būtu aizturēti, tāpat kā netiek stāstīts, cik dzīvokļus ar signalizāciju tomēr izdevies apzagt.