Gada koncerts – "Nakts lūgšana"
Latvijas Nacionālajā operā 5. martā svinīgi tika pasniegtas Lielās mūzikas balvas astoņās nominācijās.
Nominācijā "Gada debija" balvu saņēma diriģents Andris Poga. Šajā nominācijā izvirzīti bija arī dziedātājs Armands Siliņš un "Sinfonietta Rīga" stīgu kvartets.
Nominācijā "Gada jaundarbs" balvu saņēma Juris Karlsons par darbu "Vakarblāzma". Šajā nominācijā bija izvirzīts arī Ērika Ešenvalda "Augļu koks ir Jāzeps" un Santas Ratnieces "Sirds bezdelīgas".
Lielā mūzikas balva nominācijā "Par izcilu individuālu sniegumu Latvijā" tika pasniegta čellistei Kristīnei Blaumanei.
Nominācijā "Par izcilu darbu ansamblī" balvu saņēma Ieva Ezeriete no Latvijas Radio kora, bija izvirzīti arī Latvijas Nacionālās operas koris, kā arī Māris Briežkalns.
Savukārt nominācijā "Par izcilu un daudzveidīgu koncertdarbību gada garumā" Lielā mūzikas balva tika valsts kamerorķestrim "Sinfonietta Rīga".
Nominācijā "Gada uzvedums" Lielo mūzikas balvu saņēma Ešenvalda "Augļu koks ir Jāzeps", kas iestudēts Latvijas Nacionālajā operā.
Lielā mūzikas balva nominācijā "Gada koncerts" tika piešķirta Latvijas Radio kora un vokālās grupas "Cosmos" koncertam "Nakts lūgšana" Rīgas Domā pagājušā gada 12.decembrī.
Balvu par mūža ieguldījumu saņēma muzikologs un komponists Oļģerts Grāvītis.
Pirmoreiz balvas pastāvēšanas vēsturē laureāti tika paziņoti balvas pasniegšanas ceremonijā.
2007.gadā radikāli tika nomainīta žūrija, tās sastāvā iekļaujot tikai muzikologus, un arī turpmāk katru gadu Lielās mūzikas balvas žūrija tiks atjaunota, ievērojot principu, ka tajā nedarbojas praktizējoši mūziķi, kuri paši varētu pretendēt uz balvu. Sākot ar šo gadu, žūrijas darbā ir parādījies būtisks jauninājums - balvas ir izvirzītas nominācijās, nominanti jau zināmi publikai, savukārt uzvarētāji tiek noskaidroti žūrijas sēdē ceremonijas dienā, stundu pirms koncerta.
Lielā Mūzikas balva šogad tika pasniegta jau 15.reizi. Pasākums notika ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu, kas šim pasākumam piešķīris 30 000 latu.
Šogad laureātu naudas balvas apmērs ir 1000 latu pirms nodokļu nomaksas un Armanda Jēkabsona sudrabā veidota statuete, kurā atainots stilizēts sievietes tēls. To ietver ažūrā veidotas smalkas līnijas, kas atspoguļo mūzikas instrumentu fragmentu kontūras. Figūras silueta pieliektā galva, pēc mākslinieka ieceres, simbolizē pietāti pret laureāta ieguldījumu Latvijas mūzikā.