Gan saražots, gan realizēts vairāk alkohola

20.02.2008.
16 komersanti, kuriem pērn bijušas izsniegtas atļaujas alkoholisko dzērienu ražošanai, 2007.gadā saražojuši 82,5 miljonus litru alkoholisko dzērienu, kas ir par 7% vairāk nekā 2006.gadā, kad valstī saražoti 76,8 miljonus litru alkohola.

16 komersanti, kuriem pērn bijušas izsniegtas atļaujas alkoholisko dzērienu ražošanai, 2007.gadā saražojuši 82,5 miljonus litru alkoholisko dzērienu, kas ir par 7% vairāk nekā 2006.gadā, kad valstī saražoti 76,8 miljonus litru alkohola.

Ražošanas apjomu kāpumu pērn veicinājis stabilais pieprasījums pēc dzērieniem, pārskatā par alkohola aprites tendencēm, secinājusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvalde.

Savukārt alkoholisko dzērienu realizācijas apjomi, izņemot alu, salīdzinājumā ar 2006.gadu pērn palielinājušies par 21%. Valstī realizācijai nodoti 74 miljoni litru alkoholisko dzērienu.

Latvijā ražotā produkcija veido 53% no kopumā valstī realizētā apjoma, norāda VID.

Latvijā ražoto alkoholisko dzērienu, izņemot alu, sortimentā 2007.gadā dominējis degvīns, kas saražots 59% apjomā no visiem saražotajiem dzērieniem. Lai arī divas trešdaļas no saražotā degvīna apjoma tiek izvestas no Latvijas, galvenokārt uz ASV un Kanādu, degvīns no valstī ražoto dzērienu sortimenta ir vispopulārākais dzērienu veids arī Latvijas patērētājiem.

15% saražotā alkohola sortimentā bijuši alkoholiskie kokteiļi, kuru īpatsvars īpaši pieaug vasaras mēnešos, un starp vietējā ražojuma dzērieniem šī ir otra populārākā dzērienu grupa Latvijas patērētājiem.

VID secinājis, ka Latvijā ražotie vīni un citi raudzētie dzērieni ieņēmuši stabilu vietu - no 7% līdz 9% Latvijā ražoto dzērienu sortimentā. To ražošanas apjomi pēdējos gadus būtiski nemainās, vienīgi raudzēto dzērienu - pamatā sidru - patēriņš vasaras mēnešos būtiski palielinās salīdzinājumā ar pārējiem gada mēnešiem.

Raudzētie dzērieni ir otra lielākā alkoholisko dzērienu grupa, kas tiek izvesta no Latvijas - 2007.gada laikā uz citām ES dalībvalstīm izvesti 48% no saražoto raudzēto dzērienu apjoma.

No Latvijā ražotā alkohola vietējā tirgū realizēti 47% jeb 38,7 miljoni litru, bet uz citām valstīm - pamatā uz Kanādu un ASV - eksportēti 30% jeb 25 miljoni litru. Savukārt uz ES dalībvalstīm - galvenokārt Lietuvu, Kipru un Igauniju - izvesti 20% jeb 16,5 miljoni litru saražoto dzērienu.

2007.gadā akcīzes preču noliktavās Latvijā kopumā no ES dalībvalstīm un trešajām valstīm ievesti 64,2 miljoni litru alkoholisko dzērienu, no kuriem 55% jeb 35,3 miljoni litru izlaisti brīvā apgrozījumā patēriņam Latvijā. Tas ir par 31% vairāk nekā brīvā apgrozījumā patēriņam izlaists 2006.gadā.

Alkohola apritē iesaistīto komersantu dati liecina, ka 2007.gadā ievesto alkoholisko dzērienu sortimentā lielāks pieaugums vērojams stipro dzērienu grupās. Ja 2006.gadā vidējais ievesto alkoholisko dzērienu stiprums bija 19,6 tilpumprocenti, tad 2007.gadā tas sasniedza 20 tilpumprocentus, norāda VID.

Ievesto un importēto alkoholisko dzērienu struktūrā 2007.gadā dominē dabīgi raudzētie dzērieni - dabīgie vīni, kas aizņem 29% no ievesto dzērienu apjoma, pārējie raudzētie dzērieni veido 13%, bet dzirkstošie vīni - 10% no ievestajiem dzērieniem.

Tomēr lielākais pieaugums salīdzinājumā ar 2006.gadu vērojams degvīna un citu stipro jeb "spirtoto" dzērienu grupās, proti, konjaks, brendijs, viskijs, rums un uzlējumi. No tiem par 47% vairāk ievests un importēts degvīns un par 41% - alkoholiskie kokteiļi. VID skaidro, ka tas saistīts ar pieprasījuma izmaņām par labu stiprajam alkoholam.

Ievesto alkoholisko dzērienu sortimentā "spirtotie" dzērieni kopumā veidojuši 47% sortimenta.

2007.gadā akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem un alu iekasēts

100,4 miljonu latu apmērā, kas ir par 18 miljoniem jeb par 22% vairāk nekā 2006.gadā.

Tā kā akcīzes nodokļa likmes alkoholam nav mainītas un nav arī veiktas būtiskas izmaiņas alkohola apriti reglamentējošos normatīvajos aktos, VID secina, ka nodokļa ieņēmumu pieaugums skaidrojams ar alkohola realizācijas apjomu kāpumu salīdzinājumā ar 2006.gadu, kā arī ar valsts uzraudzības institūciju pastiprināto uzraudzības darbu.

www.LETA.lv