Gluži par sviestmaizi nestrādājam

Sintija Čepanone 

Uzņēmēji par izvēlēto jomu – ēdināšanu pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās – runā nelabprāt, taču atzīst: nekāds ienesīgais bizness tas nav. «Tas vienkārši ir mans lauciņš,» saka SIA «Ambrozija» valdes locekle Daiga Tiltiņa.

To, ka uzņēmēji, kas apņēmušies nodrošināt ēdināšanu skolā, balansē uz entuziasma robežas, viņi nenoliedz, taču tajā pašā laikā norāda: nu gluži par sviestmaizi jau nestrādājam. Ēdinātājiem vislielāko «robu» iegriežot tieši maksa par virtuves telpu īri. «Maksa par īri skolās ir ļoti augsta. Maksājam teju tikpat, cik firmas citviet pilsētā,» vērtē SIA «Juro IK» – Spīdolas ģimnāzijas un 1. ģimnāzijas, kā arī divu rajona skolu ēdināšanas uzņēmuma – komercdirektore Ilze Krastenberga. Plus maksa par elektrību, kanalizāciju, sīkie remonti, atalgojums darbiniekiem un citi izdevumi. Taču kopumā jau situācija neesot tik dramatiska un šis tas paliekot arī attīstībai. «Prieks, ka arī skolēni atzīst – barojam labi. Jūtam atdevi,» tā I.Krastenberga, piebilstot, ka ar atalgojumu apmierināti ir arī darbinieki. Turklāt viņiem pa prātam ir arī darba grafiks, kad vasaras mēneši ir brīvi. Savukārt D.Tiltiņa, kuras uzņēmums ēdināšanu nodrošina 4. pamatskolā, norāda, ka pašlaik darbiniekiem spēj nodrošināt vien minimālo algu, turklāt ik dienu arī pati tirgo skolas bufetē. «Nu nemāku es tā: maz darba, daudz naudas. Man sanāk otrādi. Bet es negrasos padoties.»
«Ēdināšanas sfēra neapšaubāmi ir ļoti sarežģīta, jo aiz uzņēmēja stāv bērns, bērna vecāki, tāpēc atbildības nasta ir milzīga. Turklāt par 1,60 latiem, cik vecāki dienā maksā par bērna ēdināšanu, uzņēmējam mazajiem jānodrošina trīs pilnvērtīgas ēdienreizes, kā arī jāsedz citi izdevumi,» IK «Kanto» īpašniece Dace Cine prāto, ka tas izdodas, pateicoties pavāru pieredzei un zināšanām. Viņa izvēlējusies ēdināšanu nodrošināt pirmsskolas izglītības iestādēs, norādot, ka tai neapšaubāmi ir sava specifika. Piemēram, vecāki maksā tikai par to dienu, kad mazais ir bērnudārzā, taču to, cik bērnu katrā dienā apmeklēs pirmsskolas izglītības iestādi, lai varētu izrēķināt nepieciešamo porciju skaitu, paredzēt ir grūti. «Tādēļ brokastis gatavojam pēc vidējā bērnu skaita iestādē. Pusdienu porciju daudzumu gan jau varam izrēķināt,» teic D.Cine. Viņa atklāj, ka piemēram, «Lācītī» pēc saraksta ir 151 bērns, taču apmeklējums mainās, un vidēji dienā jāpabaro apmēram 130 pirmsskolas vecuma bērni. Ar to tiek galā divas pavāres un viens virtuves strādnieks.
Ēdinātāji atzīst, ka ēdienkartei jābūt daudzveidīgai – turklāt ne tikai produktu, bet arī cenu ziņā. Tā, lai bērni veselīgi varētu paēst arī zem lata. I.Krastenberga novērojusi, ka ēšanas paradumi gadu laikā skolēniem tomēr ir mainījušies, turklāt tie atšķiras pat blakus skolās. «Atceros, kad tikko uzsākām darbu 1. ģimnāzijā, skolēni zupas neēda vispār. Bet tagad jau esam spiesti iegādāties papildu zupas šķīvjus,» gandarīta ir SIA «Juro IK» komercdirektore, taču pauž nožēlu par to, ka lielākoties skolas ēdinātāji ir tie, kas bērniem māca veselīga uztura principus. Par to vajag runāt ģimenē.