Godina Jelgavas un Francijas kopējo vēsturi
«Es apbrīnoju, cik brīnišķīgi esat spējuši restaurēt šo iespaidīgo pili. Mani pārsteidz tas, ko, iespējams, daudzi nemaz neapzinās – latviešu nemaz nav tik daudz, tāpēc vēl vairāk ir novērtējams, ka ikdienā izvēlaties kvalitāti, nevis kvantitāti,» Jelgavas pilī uzsvēra viņa augstība princese Ingrīda de Frankopana. Par godu augstajai viešņai LLU rektore Irina Pilvere rīkoja pieņemšanu. «Tikšanās bija lieliska, mūs uzņēma ļoti silti. Mani iepriecināja arī mākslas vēsturnieka stāstījums par Jelgavas pilsētas un pils vēsturi,» uzsvēra Ingrīda de Frankopana.
Pasākumā oficiālu sveicienu no Burbonu Karaliskās dinastijas institūta prezidenta, viņa augstības prinča Čārlza Emanuela de Baufremonta, nolasīja institūta pārstāvji. Viesi no Francijas pateicās par vēsturiskās celtnes – Jelgavas pils – saglabāšanu, kā arī Francijai tik nozīmīgo vēsturisko personību godināšanu.
Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš savā uzrunā uzsvēra Latvijas un Francijas kopīgā vēstures posma nozīmi jaunu kontaktu un sadarbības radīšanā mūsdienās, akcentējot veiksmīgo Jelgavas un Francijas pilsētas Rueil-Malmezonas sadarbību. «Protams, ka visu vēsturisko saikņu stiprināšana un izzināšana mums dod spēku nākotnei. Tas, ka tāda personība kā Luijs XVIII ir atradis savu patvērumu Jelgavā, tikai apliecina, ka mēs esam bijuši klāt vēsturiskos Eiropas notikumos un būsim arī turpmāk,» uzsvēra A.Rāviņš, piebilstot, ka tik augstu viesu uzņemšana pilsētā nostiprina Jelgavas vārdu un šobrīd ļoti nozīmīgo pilsētas statusu starptautiskā vidē, kā tas jau ir bijis vēsturiski.
Savukārt LLU Starptautiskā sadarbības centra vadītājs Voldemārs Bariss, uzrunājot viesus, uzsvēra Jelgavas pils unikālo pozīciju Latvijas vēsturisko celtņu vidū. «Mēs varam lepoties ar to, ka šajā pilī ir dzīvojis Luijs XVIII, jo Latvijā nav daudz tādu vietu, kur ir dzīvojuši karaļi.»
Jāpiebilst, ka Burbonu Karaliskās dinastijas institūts ir kultūras organizācija Francijā, kas dibināta 1973. gadā, un tā uzdevums ir atgādināt svarīgākos franču vēstures notikumus, Francijas karaļu un īpaši Burbonu nama vēsturi, kā arī popularizēt franču vēsturiskās tradīcijas un mantojumu. Ar piemiņas plāksnēm, kas šodien atklātas pie Jelgavas pils fasādes, pieminēti laika periodi no 1798. līdz 1801. gadam un no 1805. līdz 1807. gadam, kad Jelgavas pilī savu laiku emigrācijā pavadīja Burbonu dinastijas pārstāvis Luijs XVIII, kā arī viņa atbalstītājs abats Edgevorts no Firmountas. Savulaik abas Eiropā nozīmīgās personības daļu no savas dzīves pavadījušas Jelgavas pilī, tādējādi veidojot kopīgus Latvijas un Francijas vēstures notikumus.
Pirmo reizi nākamais Francijas karalis Luijs XVIII Jelgavā (Mītavā) ieradās 1798. gadā, kad Lielās franču revolūcijas laikā 23 gadus bija spiests pavadīt emigrācijā. Toreizējais Krievijas imperators Pāvils I viņam piešķīra dzīvošanai Jelgavas pili, kurā līdz ar karali apmetās 200 personas – emigrējušais ministru kabinets, galms, gvarde un apkalpotāji. Jelgavā karalis uzturējās līdz 1801. gada janvārim. Vēlāk viņš ar nākamā Krievijas imperatora Aleksandra I atbalstu atgriezās Jelgavā 1805. gadā un uzturējās pilī līdz 1807. gadam. Revolūcijas dēļ viņš nejutās drošs par savām izredzēm mantot troni. Tikai 1814. gadā Luijs XVIII kopā ar sabiedroto karaspēku iegāja Parīzē un ieguva Francijas troni.
Līdz ar karali kā Francijas karaliskajai ģimenei tuvu stāvoša persona Jelgavā 18. gadsimta beigās ieradās arī abats Edgevorts no Firmountas. Par svarīgāko uzdevumu abats uzskatīja atbalstīt karali un rūpēties par slimajiem un ievainotajiem Jelgavas pilī, kuras vienā daļā bija izvietots kara hospitālis. 1807. gadā abats saslima un nomira. Viņu apglabāja Jelgavas katoļu kapos, un Luijs XVIII veltīja viņam kapličā piemiņas plāksni, kas līdz mūsdienām nav saglabājusies.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»