Grāmatā par dzelzceļa staciju vēsturi stāsta arī par līniju Jelgava–Reņģe

Lai radītu grāmatu, tās autores devās deviņus mēnešus ilgā ekspedīcijā, tostarp apmeklējot arī Jelgavu, fotografējot, uzklausot vietējo iedzīvotāju atmiņu stāstus un izzinot, kas ar šīm celtnēm ir noticis. Grāmatā apkopots unikāls Latvijas arhitektūras un kultūras mantojums – gan ēkas, kas atgādina īstas lauku muižiņas, gan koka celtniecības šedevri, gan būves, kas līdzinās barakām, gan padomju laika industriālās būvniecības piemēri. Tās ir kādreizējās pasažieru staciju ēkas un dzelzceļnieku kazarmas, kuras pašlaik tiek izmantotas pilnīgi citiem mērķiem un kuras iemūžinātas fotogrāfijās un stāstos.

Grāmata aplūko arī, piemēram, kādreizējo dzelzceļa līniju Jelgava–Reņģe un tās stacijas, ar autoru fotogrāfijām ilustrējot kādreizējo vilciena maršrutu, sākot no Jelgavas dzelzceļa stacijas, kas uzbūvēta 1886. gadā, un noslēdzoties Reņģes stacijā Lietuvas pierobežā, kas kopš 2010. gada vairs netiek izmantota. Dzelzceļa līnijas fotogrāfijas papildina apraksts par tās pieturvietām un vēsturi: «Dzelzceļa līnija Jelgava–Reņģe Latvijas kartē savu vietu radusi 1873. gadā. Četrpadsmit pieturvietas, kur deviņās vēl joprojām slejas pirms Otrā pasaules kara celtās stacijas, var lepoties ar arhitekta Pētera Federa projektu Bēnē, vareno divstāvu ķieģeļa ēku Krimūnās, romantisko Apguldi un apslēpto Penkuli ar tās peronu.»

Izdevumu interesenti var iegādāties «Jāņa Rozes», «Valtera un Rapas», kā arī «Globusa» grāmatnīcās, kā arī Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā.

Foto: E.Kursīte