Gulbju dīķis attaisno savu nosaukumu

Foto: Ivars Veiliņš

Lai baudītu pievilcīgu dabas ainavu, nav obligāti jāizbrauc ārpus pilsētas. Skaists skats paveras uz Gulbju dīķi līdzās Zvejnieku un Lapskalna ielām. Ūdenstilpne pilnībā attaisno savu nosaukumu, jo tur ikdienā vienlaicīgi var manīt plunčājamies pat sešus gulbjus. Kad putnus apskatīt piebrauc www.jelgavasvestnesis.lv, četri no tiem paceļas spārnos, paliek vien divi.

Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko zina stāstīt, ka liela daļa gulbju no pārziemošanas vietām atgriezās marta sākumā. Daži putni jau paguvuši iekārtot ligzdu, bet mātītes ķērušās pie perēšanas. Daļa gan vēl migrē. Piemēram, jaunākiem gulbjiem par trim gadiem īpaši nav kur steigties. Viņi vēl nevairojas. Tas notiek trīs līdz sešu gadu vecumā.

Interesanti, ka daži gulbji pārziemot nedodas nekur tālu, bet gan paliek Kurzemes pusē, vai kaimiņos - Lietuvā. Citi izvēlas ziemu pārlaist Polijā, Dānijā vai Zviedrijas dienvidrietumos. D.Boiko tika ziņots arī par salizturīgākajiem pārstāvjiem, kuri ceļā uz siltākām zemēm nemaz neposās.

«Šādā ziemā viņi mierīgi arī tepat var izdzīvot. Kopumā vien kādas trīs nedēļas bija saltākas,» teic D.Boiko.

Labi paēdis gulbis bez apstājas var nolidot ap 400 kilometriem. Ceļš uz ziemošanas vietu parasti ir ap 800 kilometriem, kurā putni pavada kādu nedēļu. Tiesa, galamērķi tie varētu sasniegt arī divās trīs dienās, taču speciālists pieļauj, ka viņi nosēžas un izmanto atelpas brīžus.

Par to, ka gulbji mīt nelielajā ūdenstilpnē Jelgavā, nav jābrīnās. Putniem galvenais, lai ir barība un vieta, kur uzbūvēt ligzdu. Par tādu parasti tiek izraudzīta cilvēkam grūti piekļūstama, dubļaina vieta ūdens krātuves tuvumā esošajos augos. Tur putni jūtas drošāk. Savukārt gulbji pārtiek no ūdensaugiem, jaunākie putni - arī no kukaiņiem.