Iedzīvotāji neliek šķēršļus Ziemeļu apvedceļa izbūvei
31.01.2008.
«Ziemeļu apvedceļš ir sen zināms un gaidīts projekts. Kā jelgavnieks skaidri apzinos tā nozīmi pilsētas attīstībā, tāpēc izpratu pašvaldības nepieciešamību iegādāties manu īpašumu, lai izbūvētu Ziemeļu apvedceļu,» tā savu piekrišanu pārdot domei māju un zemi Vēja ceļā 1 komentē Gunārs Kucins.
Kristīne Langenfelde
«Ziemeļu apvedceļš ir sen zināms un gaidīts projekts. Kā jelgavnieks skaidri apzinos tā nozīmi pilsētas attīstībā, tāpēc izpratu pašvaldības nepieciešamību iegādāties manu īpašumu, lai izbūvētu Ziemeļu apvedceļu,» tā savu piekrišanu pārdot domei māju un zemi Vēja ceļā 1 komentē Gunārs Kucins.
Pagājušajā nedēļā dome lēma iegādāties divus nekustamos īpašumus, kas atrodas plānotā Ziemeļu apvedceļa izbūves teritorijā. Viens no īpašumiem Vēja ceļā 1 iegādāts par 75 000 latu, bet otrs Meiju ceļā 53 – par
125 000 latu. Abas tās ir privātmājas ar zemi.
Jāpiebilst, ka šī pirkuma summa pat ir nedaudz augstāka par vidējo tirgus cenu šādiem nekustamajiem īpašumiem, jo pašvaldība apzinājās, ka iedzīvotājiem savu iekopto māju atstāšana neapšaubāmi radīs neērtības.
G.Kucins atzīst, ka ar panākto vienošanos ir apmierināts un tas ļaus viņam iegādāties jaunu nekustamo īpašumu pilsētā. «Šobrīd vēl meklēju labākos variantus, bet skaidrs, ka Jelgavu nepametīšu,» tā G.Kucins.
Jāuzsver, ka, neraugoties uz domes lēmumu pirkt īpašumus, līdzšinējie saimnieki tos varēs izmantot līdz gada beigām, tāpēc viņiem būs iespēja nesteidzīgi meklēt jaunas mājas.
Jelgavas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks skaidro, ka, plānojot Ziemeļu apvedceļa izbūvi, pašvaldība ļoti skrupulozi raudzījusies, lai sagādātu pēc iespējas mazāk neērtību iedzīvotājiem. «Taču izvairīties no trīs ēku nojaukšanas nespējām. Tās ir jau abas minētās, kā arī māja Dobeles šosejā 44. Arī ar tās īpašniekiem jau panākta konceptuāla vienošanās – vienam īpašniekam tiks piešķirta zeme kompensācijai par viņa ēkas daļas nojaukšanu, taču trīs dzīvokļu saimniekiem paredzēts ierādīt jaunu dzīvojamo platību,» skaidro V.Ļevčenoks.
Lai arī daudziem Ziemeļu apvedceļa izbūve saistās ar perspektīvā plānoto Ziemeļu tiltu pār Driksu un Lielupi, V.Ļevčenoks uzsver, ka šobrīd gan galvenais uzsvars ir uz satiksmes organizēšanas sakārtošanu Atmodas, Satiksmes ielas un Meiju ceļa apkaimē. «Patlaban par piesaistītiem Eiropas Savienības līdzekļiem skaidri zinām, ka varēsim izbūvēt Atmodas ielas turpinājumu no Dobeles šosejas līdz Lapskalna ielai. Tas būs neatsverams ieguvums kā šo masīvu iedzīvotājiem, tā pilsētas attīstībai kopumā, jo, piemēram, lidlauka 300 hektārus plašā teritorija investoriem šķiet nepievilcīga galvenokārt nesakārtotās infrastruktūras dēļ,» skaidro V.Ļevčenoks.
Paredzēts, ka jau šogad notiks apvedceļa projektēšanas darbi, bet reāla būvniecība varētu sākties nākamgad.
V.Ļevčenoks neslēpj, ka perspektīvā šis jaunais apvedceļš varētu būt labs ieguldījums arī plānotā Ziemeļu tilta izbūvei. «Protams, tilta būvniecības galvenie šķēršļi ir ne vien tā grandiozās izmaksas, bet arī dabas liegums, kas atrodas tieši tajā vietā, kuru šķērsot varētu tilts, tāpēc būs nopietni jāanalizē, vai un kā šādu ieceri vispār īstenot. Taču iespējams, ka kompromiss varētu būt tilta izbūve ne vien uz augstiem balstiem, bet arī pilnībā to noslēdzot tādā kā tunelī,» par nākotnes perspektīvām spriež V.Ļevčenoks.
«Ziemeļu apvedceļš ir sen zināms un gaidīts projekts. Kā jelgavnieks skaidri apzinos tā nozīmi pilsētas attīstībā, tāpēc izpratu pašvaldības nepieciešamību iegādāties manu īpašumu, lai izbūvētu Ziemeļu apvedceļu,» tā savu piekrišanu pārdot domei māju un zemi Vēja ceļā 1 komentē Gunārs Kucins.
Pagājušajā nedēļā dome lēma iegādāties divus nekustamos īpašumus, kas atrodas plānotā Ziemeļu apvedceļa izbūves teritorijā. Viens no īpašumiem Vēja ceļā 1 iegādāts par 75 000 latu, bet otrs Meiju ceļā 53 – par
125 000 latu. Abas tās ir privātmājas ar zemi.
Jāpiebilst, ka šī pirkuma summa pat ir nedaudz augstāka par vidējo tirgus cenu šādiem nekustamajiem īpašumiem, jo pašvaldība apzinājās, ka iedzīvotājiem savu iekopto māju atstāšana neapšaubāmi radīs neērtības.
G.Kucins atzīst, ka ar panākto vienošanos ir apmierināts un tas ļaus viņam iegādāties jaunu nekustamo īpašumu pilsētā. «Šobrīd vēl meklēju labākos variantus, bet skaidrs, ka Jelgavu nepametīšu,» tā G.Kucins.
Jāuzsver, ka, neraugoties uz domes lēmumu pirkt īpašumus, līdzšinējie saimnieki tos varēs izmantot līdz gada beigām, tāpēc viņiem būs iespēja nesteidzīgi meklēt jaunas mājas.
Jelgavas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks skaidro, ka, plānojot Ziemeļu apvedceļa izbūvi, pašvaldība ļoti skrupulozi raudzījusies, lai sagādātu pēc iespējas mazāk neērtību iedzīvotājiem. «Taču izvairīties no trīs ēku nojaukšanas nespējām. Tās ir jau abas minētās, kā arī māja Dobeles šosejā 44. Arī ar tās īpašniekiem jau panākta konceptuāla vienošanās – vienam īpašniekam tiks piešķirta zeme kompensācijai par viņa ēkas daļas nojaukšanu, taču trīs dzīvokļu saimniekiem paredzēts ierādīt jaunu dzīvojamo platību,» skaidro V.Ļevčenoks.
Lai arī daudziem Ziemeļu apvedceļa izbūve saistās ar perspektīvā plānoto Ziemeļu tiltu pār Driksu un Lielupi, V.Ļevčenoks uzsver, ka šobrīd gan galvenais uzsvars ir uz satiksmes organizēšanas sakārtošanu Atmodas, Satiksmes ielas un Meiju ceļa apkaimē. «Patlaban par piesaistītiem Eiropas Savienības līdzekļiem skaidri zinām, ka varēsim izbūvēt Atmodas ielas turpinājumu no Dobeles šosejas līdz Lapskalna ielai. Tas būs neatsverams ieguvums kā šo masīvu iedzīvotājiem, tā pilsētas attīstībai kopumā, jo, piemēram, lidlauka 300 hektārus plašā teritorija investoriem šķiet nepievilcīga galvenokārt nesakārtotās infrastruktūras dēļ,» skaidro V.Ļevčenoks.
Paredzēts, ka jau šogad notiks apvedceļa projektēšanas darbi, bet reāla būvniecība varētu sākties nākamgad.
V.Ļevčenoks neslēpj, ka perspektīvā šis jaunais apvedceļš varētu būt labs ieguldījums arī plānotā Ziemeļu tilta izbūvei. «Protams, tilta būvniecības galvenie šķēršļi ir ne vien tā grandiozās izmaksas, bet arī dabas liegums, kas atrodas tieši tajā vietā, kuru šķērsot varētu tilts, tāpēc būs nopietni jāanalizē, vai un kā šādu ieceri vispār īstenot. Taču iespējams, ka kompromiss varētu būt tilta izbūve ne vien uz augstiem balstiem, bet arī pilnībā to noslēdzot tādā kā tunelī,» par nākotnes perspektīvām spriež V.Ļevčenoks.