Iemūrē kapsulu tipogrāfijas jaunās ražotnes pamatos
Līdzās jau esošajai ražotnei top apmēram tikpat liela ēka, kurā atradīsies administratīvais bloks un iespiešanas cehs, bet, reorganizējot ražošanas procesu uzņēmumā, esošajās telpās tiks izveidots pēcapstrādes cehs. «Doma par nepieciešamību paplašināties mums radās jau pirms diviem trim gadiem, jo, pirmkārt, esošajās telpās kļuvis par šauru, un, otrkārt, ir jādomā, kā gribam strādāt 21. gadsimtā. Un mēs to vēlamies darīt daudz jaudīgāk, dubultojot saražotās produkcijas apjomu gadā, un ar jaunām iekārtām un tehnoloģijām,» liekot kapsulā vēstījumu un citas šo laiku raksturojošas lietas, piemēram, monētas, pildspalvu, naudu, skrūves un bukletu par uzņēmumu, norādīja «Jelgavas tipogrāfijas» valdes priekšsēdētājs Māris Matrevics. Šobrīd pieprasījums pēc tipogrāfijā saražotās produkcijas ir lielāks nekā esošo ražošanas ēku kapacitāte – 2018. gadā Jelgavas tipogrāfija saražoja piecus miljonus grāmatu. «Grāmatu izdošanai ir sezonāls raksturs. Gada pirmā puse parasti ir mierīgāka, bet otrajā pusē pieprasījums aug – tas ir saistīts ar mācību grāmatu izdošanu, starptautisko grāmatu izstāžu norises kalendāru un arī Ziemassvētkiem. Bet mēs šobrīd fiziski nevaram saražot tik daudz, cik būtu pieprasījums,» stāsta tipogrāfijas valdes loceklis Juris Sīlis.
Jaunā ražošanas ēka būs 5200 kvadrātmetrus liela un tiks savienota ar jau esošo tipogrāfijas administrācijas un ražošanas ēku, kas ir 5000 kvadrātmetrus liela. Ēku būvē SIA «Bildberg» no Ozolnieku novada, un būvdarbus plānots pabeigt nākamā gada rudenī. «Šis ir aptuveni trīs gadu investīciju plāns, kas paredz ne vien jaunas ražošanas ēkas uzbūvēšanu, bet arī jaunu iekārtu un tehnoloģiju ieviešanu. Netiek domāts par kādu ekskluzīvu iekārtu iegādi, bet vairāk par ražošanas procesa modernizāciju – jaunākās paaudzes iespiedmašīnu iegādi un digitālajām tehnoloģijām,» skaidro J.Sīlis, atklājot, ka ražošanas attīstīšanā ieguldītās investīcijas trīs gadu laikā varētu sasniegt piecus miljonus eiro. Tāpat uzņēmums līdz ar ražošanas apjoma dubultošanu plāno izveidot jaunas darba vietas – pērn uzņēmumā bija 143 darbinieki, bet trīs gadu laikā strādājošo skaits varētu pieaugt par 40–50 cilvēkiem.
Lielāko daļu produkcijas tipogrāfija eksportē, un galvenais eksporta tirgus tai ir Eiropas Savienība. Jelgavā iespiestās grāmatas tiek eksportētas uz tādām valstīm kā Vācija, Francija, Islande, Somija, Norvēģija, Zviedrija un citām. «Patiesībā līdz šim mums ir pietrūcis drosmes meklēt sadarbības partnerus tālāk par Eiropas Savienības robežām, lai gan, piemēram, ASV varētu būt ļoti interesants tirgus un pie mums pat ir viesojušies divi amerikāņi, kuri Jelgavā iespieda testa eksemplāru. Pēc manām aplēsēm, mums aizvest savu produkciju ar autotransportu līdz Spānijai vai Portugālei izmaksu ziņā ir apmēram tikpat cik aizvest to līdz ostai un nosūtīt uz ASV, » norāda J.Sīlis. Viņš arī atklāj, ka sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru ticies ar Apvienoto Arābu Emirātu pārstāvjiem, tomēr, lai arī cik ieinteresēti viņi nebūtu un cik pozitīvi neizteiktos par uzņēmuma prezentāciju, šajā valstī nav spēcīgu grāmatu lasīšanas tradīciju, un tā nevarētu kļūt par nozīmīgu eksporta tirgu. «Tas, ko mēs varam piedāvāt eksporta tirgū, ir kvalitāte un 53 dažādi sējumu veidi, kā arī specifiski un interesanti sējumu risinājumi,» piebilst J.Sīlis.
Jāpiebilst, ka tipogrāfija pirmo ēku Langervaldes ielā uzbūvēja 2005. gadā – tur tika ierīkots pēcapstrādes cehs, kamēr loksnes tika drukātas uzņēmuma telpās Raiņa ielā. Dažu gadu laikā uzņēmums uz Langervaldes ielu pārcēlās pavisam, uzbūvējot arī drukas cehu, administratīvo bloku un noliktavu.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»