Iespējams, sociālā rehabilitācija kļūs pieejamāka

Lai pēc iespējas lielākam iedzīvotāju skaitam būtu iespēja saņemt valsts atmaksātu sociālo rehabilitāciju, tapis projekts, kas paredz optimizēt šī pakalpojuma pieejamību. Būtiskākās izmaiņas paredz, ka rehabilitācijas kurss turpmāk ilgs 14 dienas, nevis 21, kā tas ir pašlaik.

Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne akcentē, ka projekts tapis, lai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu – iespēju iziet kursu rehabilitācijas centrā – padarītu pieejamāku pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam. «Uzturēšanās laiku rehabilitācijas centrā no 21 vienas dienas plānots samazināt līdz 14 dienām un nepieciešamās procedūras veikt intensīvāk,» R.Stūrāne gan norāda, ka šīs plānotās izmaiņas vēl jāapstiprina Ministru kabinetam.

Spriežot pēc situācijas, kāda izveidojusies Jelgavas Sociālo lietu pārvaldē, tās vadītāja gaidāmās izmaiņas vērtē kā ļoti nepieciešamas. «Jāņem vērā, ka pašlaik rindā uz sociālo rehabilitāciju cilvēkiem jāgaida apmēram divi gadi, taču, par teju trešo daļu samazinot viena cilvēka uzturēšanās laiku rehabilitācijas centrā, šo pakalpojumu varētu saņemt vairāk cilvēku,» norāda R.Stūrāne.

Jāpiebilst, ka sociālā rehabilitācija ir iespēja cilvēkam uzlabot savu sociālo funkcionēšanu. Šāda rehabilitācija pienākas trīs personu grupām – represētajiem (vienu reizi trīs gados); Černobiļas avāriju seku likvidatoriem (vienu reizi gadā); personām ar funkcionāliem traucējumiem (vienu reizi divos gados). «Pirmām kārtām, lai pretendētu uz šo sociālo rehabilitāciju, kas notiek Sociālās integrācijas centrā Jaundubultos, personai nepieciešams nosūtījums no sava ģimenes ārsta, kurā apliecināts, ka nav kontrindikāciju, saņemot šo pakalpojumu, piemēram, tuberkuloze, smaga infekcija, ādas vai onkoloģiska saslimšana. Tad ar iesniegumu jāvēršas Sociālo lietu pārvaldē, kur, izmantojot īpašu izvērtēšanas metodi, nosaka personas funkcionālo traucējumu pakāpi, informāciju apkopo un nosūtīta Sociālo pakalpojumu pārvaldei, kas izvērtē saņemto dokumentu atbilstību noteiktām tiesību normām un uzņem konkrēto personu rindā uz sociālās rehabilitācijas centru,» R.Stūrāne atgādina, ka šis pakalpojums pilnībā tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem, tāpēc saprotams, ka pieprasījums pēc tā ir ļoti augsts.

Pašlaik rehabilitācijas centrā kurss ilgst 21 dienu. Tas sākās ar vizīti pie speciālista, kurš vēlreiz izvērtē ģimenes ārsta rekomendācijas un nosaka piemērotāko rehabilitācijas kursu. Tajā ietilpst gan fizioterapija, ūdens procedūras, masāža, ārstnieciskā vingrošana un citas manipulācijas – kopumā ne vairāk kā trīs vienā dienā. Interesanti, ka vispieprasītākās bieži vien šajos centros ir deju nodarbības, kas arī ļauj uzlādēt emocijas un iekustināt ķermeni. Tāpat cilvēkam ir iespēja izvēlēties ne tikai viņam piedāvātās procedūras, bet arī tādas, kas nav iekļautas valsts apmaksātās programmas sarakstā un ir maksas pakalpojums, piemēram, zemūdens masāžas vai ārstnieciskais pedikīrs.