Integrācija – gan etniska, gan sociāla, gan reliģiska
24.01.2008.
Vēl pirms 2005. gada integrācija mūsu pilsētā vairāk bija vārds un uz papīra rakstīti labi nodomi, taču kopš tā laika situācija būtiski mainījusies – tapa Sabiedrības integrācijas centrs, teju katru gadu palielinājās nodibināto mazākumtautību kultūras biedrību skaits, rīkoti pasākumi, izstrādāti un attīstīti projekti: tas viss pamazām lika saprast, ka jāsper jauns solis un par integrāciju pilsētā jādomā plašāk.
Kristīne Pētersone
Vēl pirms 2005. gada integrācija mūsu pilsētā vairāk bija vārds un uz papīra rakstīti labi nodomi, taču kopš tā laika situācija būtiski mainījusies – tapa Sabiedrības integrācijas centrs, teju katru gadu palielinājās nodibināto mazākumtautību kultūras biedrību skaits, rīkoti pasākumi, izstrādāti un attīstīti projekti: tas viss pamazām lika saprast, ka jāsper jauns solis un par integrāciju pilsētā jādomā plašāk.
Jau šodien, 24. janvārī, Jelgavas domnieki lems par Sabiedrības integrācijas biroja izveidi, kura funkcijas būs jau krietni plašākas, arī darbinieku loks, kam tās jāīsteno, vairs neaprobežosies tikai ar vienu speciālistu.
Mājvieta kultūras
biedrībām
Kopš 2005. gada, kad darbu uzsāka Sabiedrības integrācijas centrs, tas praktiski nozīmēja, ka pilsētā ir viens speciālists, kurš aktivizē darbu ar mazākumtautību organizācijām. Tā tas viss sākās. «Ko nozīmē vārds «integrācija»? Tā ir spēja izprast un iepazīt atšķirīgo: latvietim – cittautu kultūru un tradīcijas, cittautietim – ļaut saglabāt savu kultūru un identitāti, vienlaikus pieņemot to vidi un kultūru, kurā dzīvo. Taču integrāciju nevar izprast tikai tik šaurā skatījumā – integrācija sabiedrībā un vidē ir nepieciešama arī sociāli atstumtajiem, arī tiem, kas dažādu iemeslu dēļ ir atšķirīgi no sabiedrības vairākuma. Integrācija – tā ir spēja pilnvērtīgi dzīvot un iejusties noteiktā sabiedrībā,» spriež Sabiedrības integrācijas centra vadītāja Rita Vectirāne.
Līdz šim galvenokārt centra uzmanības lokā bija mazākumtautību iedzīvotāji, nacionālās kultūras biedrības. «Jelgava nekad nav bijusi monoetniska pilsēta – jau vēsturiski te dzīvojuši poļi, krievi, ebreji un citu tautību cilvēki, tāpēc ir tikai pašsaprotami, ja šīs tautas spēj līdzās pastāvēt, sadarboties, taču nezaudēt savas etniskās saites,» uzskata R.Vectirāne.
Integrācijas centrs tapa kā mājvieta mazākumtautību kultūras biedrībām. Pilsētā jau bija izveidojušās piecas biedrības, taču nevienai no tām nebija savas mājvietas. Integrācijas centrs tās apvienoja. Un kopš tā laika jau pierasts, ka mazākumtautību biedrības aktīvi iesaistās pilsētas dzīvē, piedalās pasākumos un rīko tos pašas, izstrādā projektus un arī ievieš tos. Taču, attīstot savu darbību, bija skaidrs – pieprasījums ir liels, darāmā daudz, taču trūkst resursu. Tieši tāpēc radās doma par biroja izveidi.
Izvirza trīs jomas
«Funkcijas integrācijas jomā ir augušas dabiski, un tagad šķiet tikai loģiski tās paplašināt arī juridiski,» spriež pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs.
Šodien dome lemj par Sabiedrības integrācijas biroja izveidi, kurā strādātu jau četri speciālisti.
«Tas dotu iespēju aptvert daudz plašāku loku. Proti, pirmkārt, birojs turpinātu labi iesākto darbu ar mazākumtautību biedrībām. Otrkārt, veidotu datu bāzi par nevalstiskajām organizācijām pilsētā kopumā, kas ir ļoti būtiski, jo tādas visaptverošas informācijas pašvaldībai joprojām nav. Kad būtu izveidota šī bāze, darbs turpinātos ar organizācijām, kas vēlas veidot saikni ar pašvaldību: sadarbības iespējas, projektu izstrāde, tāpat informācijas sniegšana organizācijām par viņu iespējām. Savukārt kā trešo jomu varētu minēt reliģiskās organizācijas, par kurām arī informācija pašvaldībai ir skopa, ja vien neņem vērā tradicionālās konfesijas, ar kurām sadarbība ir stabila un ilgstoša. Nereti pašvaldības palīdzību lūdz viena vai otra organizācija, bet, ar ko tā nodarbojas, vai tā ir oficiāli reģistrēta kā reliģiska organizācija, tā arī nav zināms. Tas viss atvieglotu pašvaldības saikni ar nevalstiskajām organizācijām,» tā G.Kurlovičs.
Ar to gan biroja funkcijas vēl neaprobežojas – jau šobrīd izstrādes stadijā ir interneta portāls sic.jelgava.lv, kur informācija par procesiem būs pieejama ne tikai latviešu, bet arī krievu un angļu valodā.
Atgriezeniskā saite
Šo integrācijas jomas attīstību soli pa solim G.Kurlovičs dēvē kā ļoti pozitīvu piemēru, kad laba pašvaldības iniciatīva jau savulaik izveidot centru guvusi atsaucību un tagad, sadarbojoties pašvaldībai un organizācijām, dod arī atgriezenisko saiti. «Mēs jūtam, ka tas ir vajadzīgs. Un kāpēc pašvaldībai nepaiet solīti pretī, ja tas jelgavniekiem ir nepieciešams un tiek novērtēts?» tā G.Kurlovičs.
Ja dome šodien pieņems lēmumu par Sabiedrības integrācijas biroja izveidi, tad tas darbu sāks jau 1. februārī un atradīsies līdzšinējās centra telpās Pulkveža Brieža ielā 26. Līdz ar šo lēmumu tiks veiktas arī izmaiņas domes nolikumā – Sabiedrības integrācijas birojs darbosies kā pašvaldības administrācijas struktūrvienība.
Vēl pirms 2005. gada integrācija mūsu pilsētā vairāk bija vārds un uz papīra rakstīti labi nodomi, taču kopš tā laika situācija būtiski mainījusies – tapa Sabiedrības integrācijas centrs, teju katru gadu palielinājās nodibināto mazākumtautību kultūras biedrību skaits, rīkoti pasākumi, izstrādāti un attīstīti projekti: tas viss pamazām lika saprast, ka jāsper jauns solis un par integrāciju pilsētā jādomā plašāk.
Jau šodien, 24. janvārī, Jelgavas domnieki lems par Sabiedrības integrācijas biroja izveidi, kura funkcijas būs jau krietni plašākas, arī darbinieku loks, kam tās jāīsteno, vairs neaprobežosies tikai ar vienu speciālistu.
Mājvieta kultūras
biedrībām
Kopš 2005. gada, kad darbu uzsāka Sabiedrības integrācijas centrs, tas praktiski nozīmēja, ka pilsētā ir viens speciālists, kurš aktivizē darbu ar mazākumtautību organizācijām. Tā tas viss sākās. «Ko nozīmē vārds «integrācija»? Tā ir spēja izprast un iepazīt atšķirīgo: latvietim – cittautu kultūru un tradīcijas, cittautietim – ļaut saglabāt savu kultūru un identitāti, vienlaikus pieņemot to vidi un kultūru, kurā dzīvo. Taču integrāciju nevar izprast tikai tik šaurā skatījumā – integrācija sabiedrībā un vidē ir nepieciešama arī sociāli atstumtajiem, arī tiem, kas dažādu iemeslu dēļ ir atšķirīgi no sabiedrības vairākuma. Integrācija – tā ir spēja pilnvērtīgi dzīvot un iejusties noteiktā sabiedrībā,» spriež Sabiedrības integrācijas centra vadītāja Rita Vectirāne.
Līdz šim galvenokārt centra uzmanības lokā bija mazākumtautību iedzīvotāji, nacionālās kultūras biedrības. «Jelgava nekad nav bijusi monoetniska pilsēta – jau vēsturiski te dzīvojuši poļi, krievi, ebreji un citu tautību cilvēki, tāpēc ir tikai pašsaprotami, ja šīs tautas spēj līdzās pastāvēt, sadarboties, taču nezaudēt savas etniskās saites,» uzskata R.Vectirāne.
Integrācijas centrs tapa kā mājvieta mazākumtautību kultūras biedrībām. Pilsētā jau bija izveidojušās piecas biedrības, taču nevienai no tām nebija savas mājvietas. Integrācijas centrs tās apvienoja. Un kopš tā laika jau pierasts, ka mazākumtautību biedrības aktīvi iesaistās pilsētas dzīvē, piedalās pasākumos un rīko tos pašas, izstrādā projektus un arī ievieš tos. Taču, attīstot savu darbību, bija skaidrs – pieprasījums ir liels, darāmā daudz, taču trūkst resursu. Tieši tāpēc radās doma par biroja izveidi.
Izvirza trīs jomas
«Funkcijas integrācijas jomā ir augušas dabiski, un tagad šķiet tikai loģiski tās paplašināt arī juridiski,» spriež pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs.
Šodien dome lemj par Sabiedrības integrācijas biroja izveidi, kurā strādātu jau četri speciālisti.
«Tas dotu iespēju aptvert daudz plašāku loku. Proti, pirmkārt, birojs turpinātu labi iesākto darbu ar mazākumtautību biedrībām. Otrkārt, veidotu datu bāzi par nevalstiskajām organizācijām pilsētā kopumā, kas ir ļoti būtiski, jo tādas visaptverošas informācijas pašvaldībai joprojām nav. Kad būtu izveidota šī bāze, darbs turpinātos ar organizācijām, kas vēlas veidot saikni ar pašvaldību: sadarbības iespējas, projektu izstrāde, tāpat informācijas sniegšana organizācijām par viņu iespējām. Savukārt kā trešo jomu varētu minēt reliģiskās organizācijas, par kurām arī informācija pašvaldībai ir skopa, ja vien neņem vērā tradicionālās konfesijas, ar kurām sadarbība ir stabila un ilgstoša. Nereti pašvaldības palīdzību lūdz viena vai otra organizācija, bet, ar ko tā nodarbojas, vai tā ir oficiāli reģistrēta kā reliģiska organizācija, tā arī nav zināms. Tas viss atvieglotu pašvaldības saikni ar nevalstiskajām organizācijām,» tā G.Kurlovičs.
Ar to gan biroja funkcijas vēl neaprobežojas – jau šobrīd izstrādes stadijā ir interneta portāls sic.jelgava.lv, kur informācija par procesiem būs pieejama ne tikai latviešu, bet arī krievu un angļu valodā.
Atgriezeniskā saite
Šo integrācijas jomas attīstību soli pa solim G.Kurlovičs dēvē kā ļoti pozitīvu piemēru, kad laba pašvaldības iniciatīva jau savulaik izveidot centru guvusi atsaucību un tagad, sadarbojoties pašvaldībai un organizācijām, dod arī atgriezenisko saiti. «Mēs jūtam, ka tas ir vajadzīgs. Un kāpēc pašvaldībai nepaiet solīti pretī, ja tas jelgavniekiem ir nepieciešams un tiek novērtēts?» tā G.Kurlovičs.
Ja dome šodien pieņems lēmumu par Sabiedrības integrācijas biroja izveidi, tad tas darbu sāks jau 1. februārī un atradīsies līdzšinējās centra telpās Pulkveža Brieža ielā 26. Līdz ar šo lēmumu tiks veiktas arī izmaiņas domes nolikumā – Sabiedrības integrācijas birojs darbosies kā pašvaldības administrācijas struktūrvienība.