Īstā ideja īstajā brīdī

31.07.2008.
Uzņēmība, spēja riskēt, prasme komunicēt kā ar partneriem, tā darbiniekiem – tās ir tikai dažas rakstura īpašības, kurām, pēc Spīdolas ģimnāzijas ekonomikas skolotājas Intas Jorniņas domām, jāpiemīt uzņēmējam. Un, izrādās, mācību firmas ir lielisks veids, kā skolēnam pārliecināties par savām biznesmeņa spējām.
Sintija Čepanone

Uzņēmība, spēja riskēt, prasme komunicēt kā ar partneriem, tā darbiniekiem – tās ir tikai dažas rakstura īpašības, kurām, pēc Spīdolas ģimnāzijas ekonomikas skolotājas Intas Jorniņas domām, jāpiemīt uzņēmējam. Un, izrādās, mācību firmas ir lielisks veids, kā skolēnam pārliecināties par savām biznesmeņa spējām.


Pašlaik Junior Achievement Latvija (JAL) Skolēnu mācību firmu programmā iesaistījušās divas Jelgavas izglītības iestādes – Spīdolas ģimnāzija un 6. vidusskola –, un šo skolu ekonomikas skolotājas, novērtējot to, ko jaunieši iegūst, dibinot mācību firmu, atzīst, ka sadarbība ar JAL noteikti turpināsies arī nākamajā mācību gadā.

Iespēja pārbaudīt
savas spējas
«Nav noslēpums, ka daudziem jauniešiem priekšstats par uzņēmējdarbību ir visai mānīgs – daudz naudas, daudz brīva laika un maz darba. Taču, 11. klasē nodibinot mācību firmu, viņi gūst vispusīgāku skatījumu par to, cik liels laika un līdzekļu ieguldījums patiesībā nepieciešams, lai būtu veiksmīgs biznesā,» I.Jorniņa atzīst, ka nereti tieši tam ir izšķirošā nozīme, lai apjaustu savas biznesmeņa dotības un izvērtētu savu piemērotību uzņēmējdarbībai. Līdzīgu viedokli pauž arī Jelgavas 6. vidusskolas ekonomikas skolotāja Viktorija Ivanova. Turklāt, veiksmīgi piedaloties programmā «Skolēnu mācību firma», jaunieši saņem arī JAL sertifikātu, kas sniedz priekšrocības, uzsākot studijas Latvijas augstskolās.
Pirmās skolēnu mācību firmas mūsu valstī dibinātas deviņdesmito gadu sākumā, bet Jelgavas Spīdolas ģimnāzija šajā aktivitātē iesaistījusies 1994. gadā. Šajā laikā skolā dibinātas krietni vairāk nekā 150 firmu – šāda iespēja ir kā 7. – 8. klases bērniem, tā arī vidusskolēniem, kas mācīties izvēlējušies komercklasē. «Skolēnu mācību firmas tiek dibinātas, uzsākot mācīties 11. klasē, un mācību gada beigās tiek likvidētas. Tās drīkst darboties 4 – 10 mēnešus,» tā I.Jorniņa. Un tā ir lieliska iespēja praktiski apgūt pilnīgi visu uzņēmējdarbības ciklu, sākot no idejas radīšanas, tās īstenošanas, ražojot un pārdodot preces vai pakalpojumus un gūstot peļņu, līdz pat firmas likvidācijai. «Protams, reālajā biznesā tas viss ir citādāk, taču mācību firmas neapšaubāmi sniedz priekšstatu par grāmatvedību, mārketingu un daudzām citām lietām, bez kurām nav iedomājama uzņēmējdarbība,» tā I.Jorniņa. Jāpiebilst, ka Spīdolas ģimnāzijā ik mācību gadu vidēji tiek nodibinātas 10 – 15 mācību firmas vidusskolas klasēs un aptuveni tik pat pamatskolas klasēs. Katrā apvienojas 2 – 5 skolēni.
Savukārt 6. vidusskolā mācību firmas ienāca ap 2000. gadu, kad pēc V.Ivanovas iniciatīvas aktīvākie un radošākie skolēni nodibināja savus pirmos uzņēmumus. «Tolaik mūsu skolā jau bija avīze, taču es ierosināju tās izdošanai radīt biznesa plānu un pēc tam to arī īstenot, protams, tādējādi nopelnot. Starp citu – viens no puišiem, kas iesaistījās šīs idejas realizēšanā, tagad jau ir veiksmīgs uzņēmējs un darbojas līdzīgā jomā,» stāsta V.Ivanova, akcentējot, ka firmu dibināšana 6. vidusskolā nebūt nav obligāta – šajā procesā var iesaistīties ikviens vidusskolēns, ja vien viņam ir ideja un vēlme pārbaudīt savus spēkus, ticību ne tikai savai idejai, bet arī sev. Pārvarēt sevi. Pirms diviem gadiem šajā skolā darbojās četras firmiņas, uzņēmējdarbības procesā kopumā iesaistot desmit vidussskolēnus, savukārt aizvadītajā mācību gadā – divas, kurās darbojās pieci jaunieši.

Ar talantu vien nepietiek
Taujāta par skolēnu biznesa ideju oriģinalitāti, V.Ivanova atzīst, ka dzīvotspējīgu ideju atrast nav viegli – vairakkārt tirgotas gan svecītes, gan mobilo telefonu aksesuāri, gan citi nieciņi, un dažkārt biznesa idejas atkārtojas. Taču bijušas arī īpaši oriģinālas. «Pirms vairākiem gadiem kādas mūsu skolas mācību firmas ideja bija izgatavot un tirgot koka rotaļlietas, kas veikala plauktos reāli parādījās krietni vēlāk. Šīm rotaļlietām bija ļoti labs noiets, taču jaunieši īsti neticēja saviem spēkiem. Kad prece «aizgāja», viņi palielināja cenu, taču pavisam nedaudz pietrūka, lai varētu iekarot tirgu,» spriež 6. vidusskolas ekonomikas skolotāja, vēlreiz uzsverot, ka uzņēmējdarbībā ir svarīgi ticēt saviem spēkiem.
Arī I.Jorniņa novērojusi, ka laiku pa laikam idejas atgriežas. Tiesa gan – arī viena un tā pati ideja dažādos laikos dažādu autoru izpildījumā var gan sagādāt patīkamu pārsteigumu, gan nest vilšanos. «Teju katru gadu mūsu skolā ir firmiņas, kas nodarbojas ar bižutēriju. Vienu gadu, piemēram, ar auskaru ražošanu un pārdošanu var nopelnīt, citu gadu – ne. Viss atkarīgs ne tikai no talanta tos izveidot, bet arī spējas realizēt. Galvenais, lai īstā ideja tiktu realizēta īstajā brīdī,» I.Jorniņa uzteic kādu skolēnu mācību firmu, kas izvēlējās ražot griķu sēnalu spilventiņus. «Tolaik aptiekā tāds maksāja apmēram 15 latu, taču bērni griķu sēnalas no kāda zemnieka dabūja par brīvu, un vienīgās izmaksas bija tik, cik pašūt spilvendrāniņas. Viņi vienkārši uzminēja ideju,» atceras ekonomikas skolotāja, piebilstot, ka svarīgi ir darīt to, kas patīk un kas padodas.

Mācās arī konkurēt
Uz jautājumu, vai arī starp skolēnu mācību firmām pastāv konkurence, abas ekonomikas skolotājas atbild apstiprinoši. Tā itin skaidri parādās tradicionālajos mācību firmu tirdziņos, kuros skolēni drīkst realizēt sava uzņēmuma produkciju. Gan I.Jorniņa, gan V.Ivanova pārliecinātas, ka konkurence kā vienas, tā vairāku skolu jauno uzņēmēju vidū ir ne tikai neizbēgama, bet arī nepieciešama, tā neļauj «izkrist» no aprites. «Konkurence veicina attīstību – nereti ir tā, ka tirdziņā satiekas vairākas firmas, kas piedāvā līdzīgu produkciju, un skolēni ir spiesti domāt, rīkoties tā, lai pircējs kāroto iegādātos tieši no viņa uzņēmuma. Sava firma jāprot prezentēt,» tā 6. vidusskolas ekonomikas skolotāja, norādot, ka mūsdienu sīvās konkurences apstākļos arī mācību firmu vadītājiem tā ir laba skola.