Izdod grāmatu par jelgavnieci tēlnieci Rasu Kalniņu-Grīnbergu

Viens no grāmatas stūrakmeņiem – tēlnieces stāstītājas talants, kas šajā albumā atklāj mākslinieces dzīves gājumu, savijušos ar latviešu tautas likteni 20. gadsimta otrajā pusē. Grāmatas otrajā daļā tēlnieces daiļrade atklājas darbu reprodukcijās un to rašanās vēsturē.

R.Kalniņa-Grīnberga dzimusi Dobelē, bet lielu daļu sava mūža, kopš 1963. gada, dzīvojusi un strādājusi Jelgavā. 1956. gadā beigusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu, pēc tam gadu mācījusies Igaunijas Mākslas institūtā. 1962. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu ar diplomdarbu «Pavasaris». No 1960. gada piedalās izstādēs, bet par personālizstādēm kļūst tikai dažas – 1987. un 2016. gadā «Atgriešanās» Dobelē, kā arī 2017. gadā «Atskatoties» Jelgavā. Viens no nozīmīgākajiem tēlnieces darbiem ir skulptūra «Māte ābele» Ančupānu kalnu memoriālā, bet tēlnieces mīļākais darbs ir «Caune» jeb «Cauņonkuls» – vecāsmātes brālis Žanis Caune Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris un 1905. gada klusais cīnītājs. Abu darbu reprodukcijas ir iekļautas grāmatā līdzās visu ievērojamāko R.Kalniņas-Grīnbergas darbu attēliem.

M.Brancis uzsver, ka tēlnieces stiprās puses ir figurālās kompozīcijas un portreti, atklājot modeļa personību un garīgo pasauli (gleznotāja Maija Tabaka, grafiķe Lolita Zikmane, keramiķe Rita Einberga un citas). Bet R.Kalniņas-Grīnbergas tuvinieki atklāj trīs mākslinieces mīlestības – tēlniecība, blēņustāsti un grāmatas.

Grāmatas dizainu un reprodukcijas veidojis R.Kalniņas-Grīnbergas dēls Māris Grīnbergs. Tekstu angļu valodā tulkojis Kārlis Streips. Grāmata tapusi sadarbībā ar Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju un Dobeles novadpētniecības muzeju. Izdošanu atbalstījusi Jelgavas pilsētas dome, Jelgavas pašvaldības Kultūras padome, Jelgavas pilsētas pašvaldību biedrību un nodibinājumu atbalsta programmas komisija.

Foto: publicitātes un no «Jelgavas Vēstneša» arhīva