Izstāde gan acīm, gan sirdij
Izstādē apskatāmi 30 Jelgavas Mākslinieku biedrības biedru darbi, bet jāsaka, ka ne visi biedrības mākslinieki ir jelgavnieki. Vienā telpā sadzīvo gleznas, fotogrāfijas, zīmējumi, stikla darbi, keramikas darbi, tekstils, kolāžas, hologrāfijas, grāmatu ievākojumi.
Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris Brancis norāda: «Krāsu izjūta, ritmika, radošums – tas piemīt visiem māksliniekiem, tomēr allaž viņu darbos parādās arī kāds štrihs, kāda iepriekšējos gados nav bijis.» Šoreiz pārsteidz, piemēram, Ulda Rogas portrets, kam dots nosaukums «Vīrietis ar kroni». Tajā atainots vīrietis gados ar putnu ligzdu uz galvas, turklāt paša vīrieša vaibsti stipri atgādina pašu mākslinieku. «Tas nebija domāts kā pašportrets, bet, to zīmējot, skatījos uz savu atspulgu spogulī,» teic mākslinieks, atklājot, ka šis darbs patiesībā ir dziļi filozofisks. «To var tulkot dažādi. Piemēram, cilvēkam ar putniem piemīt zināms dullums. Tāpat ligzdu var asociēt ar ērkšķu kroni, kas simbolizē mokas, ko vīrietis cieš. Tāpat var paspēlēties ar kroņa krāsu – tas varētu būt apzeltīts,» viņš stāsta. M.Brancis piebilst, ka gleznot portretus U.Roga iemācījies pašmācības ceļā, turklāt savos portretos mākslinieks ieliek humoru un ironiju.
Neierasta varētu šķist arī mākslinieces Andas Buškevicas lielformāta ainava «Pie Zoltnera». Par savu darbu māksliniece saka: «Pēdējā laikā esmu aizrāvusies tieši ar lielformāta darbiem, bet tas māksliniekam ir arī izaicinājums. Šis formāts ļauj atvēzēties, plašii klāt krāsu, spēlēties ar krāsu. Šopavasar es daudz braukāju pa Latviju un vēroju dabu. Šis skats Tērvetes novadā mani īpaši uzrunāja – sniegs jau nokusis, koki vēl kaili, un ir tas skaistais krāsainais Latvijas pelēkums.» Māksliniece atzīst, ka pēc uzdrošināšanās sākt strādāt ar lielformāta darbiem ir grūti atgriezties pie maza formāta.
Interesanti un abstrakti ir arī Mārītes un Aleksandra Djačenko darbi. Aleksandrs izstādei piedāvājis četrus darbus ar vienu nosaukumu – «Dārzs uz galda». «Tās ir četras interpretācijas par vienu tēmu. Ženēvas Starptautiskā keramikas akadēmija reizi divos gados rīko konkursu. Tas notiks arī šogad, un tā tēma ir «Dārzs uz galda». Darbus veidoju ar nolūku sūtīt uz konkursu, tomēr beigās pārdomāju – nesūtīšu,» stāsta mākslinieks. Viņa darbi veidoti no māla, šamota, akmens masas. Visos ir saskatāms galds, uz kura vai no kura kaut kas aug – trīs gadījumos tas ir koks, bet ceturtajā – drīzāk zāle.
Tāpat jelgavniekiem ir iespēja apskatīt Kates Seržānes triptihu «Jūras ķermeņi» – tie ir trīs lielformāta zīmējumi, kuriem katra izmērs ir 2x1,5 metri. Viena no iecienītākajām K.Seržānes tēmām ir zivis un ūdens, un arī šis darbs nav izņēmums. «Man ļoti patīk ziemā pastaigāties gar jūru. Un kad jūra skalojas un ūdenī ir tās risas... šī skata ietekmē radušies šie darbi,» atklāj māksliniece. Viņa atzīst, ka savu izmēru dēļ šie zīmējumi biežāk stāv mājās rullī, jo tie jāizstāda visi trīs kopā un ne visās izstāžu telpās tas ir iespējams. Tieši tāpēc triptihs biežāk bijis aplūkojams izstādēs ārpus Latvijas robežām.
Interesantus darbus hologrāfijas tehnikā izstādē piedāvā māksliniece Inese Mīlberga no Talsiem, kura ir Jelgavas Mākslinieku biedrības biedre. Aktuālas tēmas savos darbos atspoguļo Petra Derkins – viņas kolāžām doti nosaukumi «Čekas maisi» un «Ceļa remonts». «Petra ir šveiciete, kura pirms gadiem četriem ieprecējās Latvijā, Apguldē. Pēc specialitātes viņa ir restauratore,» atklāj M.Brancis. Netipiski ir Ilizanes Grīnbergas darbi – grāmatu ievākojumi un ietvars franču laikmetīgās mākslas pārstāves ORLAN mākslas katalogam. Tas atgādina adatu spilventiņu. «Šī māksliniece iecienījusi dažādas performances, pat roku graizīšanu. Ilizanei tas ļoti nepatika, bet viņas pašas darba rezultāts ir interesants,» vērtē Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs. Bet visatšķirīgākais no visiem ir Jāņa Leimaņa darbs «Spēle» – smilšu kaudzē izvietoti vairāki keramikas vilciņi. «Jānis nesen absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas keramiķu maģistrantūru. Galva viņam strādā visādos virzienos, bet viņš ir estēts,» mākslinieku vērtē M.Brancis. Izstādē apskatāma arī J.Leimaņa trauku sērija, kas tapusi, māksliniekam esot praksē Portugālē un izmantojot 3D printēšanu. Jāpiebilst, ka J.Leimanis Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā pasniedz 3D modelēšanu un Arduino programmēšanu.
Jelgavas Mākslinieku biedrības mākslinieku jaunākie darbi jelgavnieku vērtējumam būs pieejami līdz 2. jūnijam.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»