Jaunu liftu vai jumtu?
14.02.2008.
Liftam, tāpat kā jebkurai citai precei, ir derīguma termiņš. Izrādās, ka tie ir 25 gadi, taču Jelgavā liela daļa liftu jau kalpo 35. Pirmie uzstādīti tālajā 1973. gadā, un, tikai pateicoties to rūpīgai apkopei, lifti joprojām darbojas: ielāps uz ielāpa, bet pagaidām tie spēj pildīt savas funkcijas. Cik vēl ilgi, to neņemas spriest pat profesionāļi.
Kristīne Langenfelde
Liftam, tāpat kā jebkurai citai precei, ir derīguma termiņš. Izrādās, ka tie ir 25 gadi, taču Jelgavā liela daļa liftu jau kalpo 35. Pirmie uzstādīti tālajā 1973. gadā, un, tikai pateicoties to rūpīgai apkopei, lifti joprojām darbojas: ielāps uz ielāpa, bet pagaidām tie spēj pildīt savas funkcijas. Cik vēl ilgi, to neņemas spriest pat profesionāļi.
Taču viens ir skaidrs: pienāks diena, kad pirmais lifts izies no ierindas un to atjaunot vairs nebūs iespējams, un tad nāksies iegādāties un montēt jaunu. Iespējams, ka iedzīvotāji, kas dzīvo mājās ar liftu, to ikdienā nemaz neapzinās, taču viņi uzņemas papildu finansiālās saistības – Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes tehniskais direktors Uldis Lazdiņš atklāj, ka gadījumā, ja nāktos mājā mainīt liftu, tas izmaksātu tikpat, cik visas ēkas jumta nomaiņa. Tie ir desmitiem tūkstošu latu, kas būtu jāatrod no iedzīvotāju maciņiem. Taču pagaidām, par laimi, vēl izlīdzamies ar remontiem. «Man pat negribas domāt, kas notiktu, ja kādā mājā būtu jāmaina viss lifts. Viennozīmīgi – tā nav prioritāte. Lielai daļai daudzdzīvokļu māju ir neskaitāmas svarīgākas lietas – jumts, siltināšana, kāpņu telpas un tā tālāk, tāpēc izšķirties, ka pienācis laiks novirzīt naudu jauna lifta iegādei, varētu būt ļoti smags,» spriež U.Lazdiņš.
Lai cik arī dīvaini kādam šķistu, Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde līdz šim neatceras, ka būtu saņēmusi sūdzības par kādu no Jelgavas liftiem. «Tiešām, mums sūdzību netrūkst – jumts caurs, stāvvadi veci, kāpņu telpas neremontētas: viss, ko vien var iedomāties, bet par liftiem cilvēki tiešām nav sūdzējušies. Tas, visticamāk, ir apkalpojošo firmu nopelns, jo viņi strādā operatīvi un ar lielu atbildības izjūtu. Tā teikt – dara, ko var, lai paildzinātu liftu mūžu. No otras puses, arī iedzīvotāji, iespējams, saprot, ka lifts nekalpos mūžīgi un samierinās ar pagaidām vienīgo iespēju uzturēt esošos liftus braukšanas kārtībā: mājām ir pārāk daudz citu vajadzību, lai dienas kārtības pašā priekšgalā izvirzītu liftu,» spriež U.Lazdiņš.
Kopumā Nekustamā īpašuma pārvalde apsaimnieko 57 mājas ar liftiem – 23 Pārlielupē, bet 34 šaipus upei. Visjaunākais lifts Jelgavā uzstādīts 1993. gadā RAF dzīvojamā masīvā Pērnavas ielā 32, bet vecākais – 1973. gadā Māras ielā 1.
Liftu apkopi uz līguma pamata pilda divas firmas – Pālielupē «Recept – Holding Lifts», bet šajā pusē upei – «Latvijas lifts – Šindlers» Jelgavas filiāle.
Liftam, tāpat kā jebkurai citai precei, ir derīguma termiņš. Izrādās, ka tie ir 25 gadi, taču Jelgavā liela daļa liftu jau kalpo 35. Pirmie uzstādīti tālajā 1973. gadā, un, tikai pateicoties to rūpīgai apkopei, lifti joprojām darbojas: ielāps uz ielāpa, bet pagaidām tie spēj pildīt savas funkcijas. Cik vēl ilgi, to neņemas spriest pat profesionāļi.
Taču viens ir skaidrs: pienāks diena, kad pirmais lifts izies no ierindas un to atjaunot vairs nebūs iespējams, un tad nāksies iegādāties un montēt jaunu. Iespējams, ka iedzīvotāji, kas dzīvo mājās ar liftu, to ikdienā nemaz neapzinās, taču viņi uzņemas papildu finansiālās saistības – Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes tehniskais direktors Uldis Lazdiņš atklāj, ka gadījumā, ja nāktos mājā mainīt liftu, tas izmaksātu tikpat, cik visas ēkas jumta nomaiņa. Tie ir desmitiem tūkstošu latu, kas būtu jāatrod no iedzīvotāju maciņiem. Taču pagaidām, par laimi, vēl izlīdzamies ar remontiem. «Man pat negribas domāt, kas notiktu, ja kādā mājā būtu jāmaina viss lifts. Viennozīmīgi – tā nav prioritāte. Lielai daļai daudzdzīvokļu māju ir neskaitāmas svarīgākas lietas – jumts, siltināšana, kāpņu telpas un tā tālāk, tāpēc izšķirties, ka pienācis laiks novirzīt naudu jauna lifta iegādei, varētu būt ļoti smags,» spriež U.Lazdiņš.
Lai cik arī dīvaini kādam šķistu, Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde līdz šim neatceras, ka būtu saņēmusi sūdzības par kādu no Jelgavas liftiem. «Tiešām, mums sūdzību netrūkst – jumts caurs, stāvvadi veci, kāpņu telpas neremontētas: viss, ko vien var iedomāties, bet par liftiem cilvēki tiešām nav sūdzējušies. Tas, visticamāk, ir apkalpojošo firmu nopelns, jo viņi strādā operatīvi un ar lielu atbildības izjūtu. Tā teikt – dara, ko var, lai paildzinātu liftu mūžu. No otras puses, arī iedzīvotāji, iespējams, saprot, ka lifts nekalpos mūžīgi un samierinās ar pagaidām vienīgo iespēju uzturēt esošos liftus braukšanas kārtībā: mājām ir pārāk daudz citu vajadzību, lai dienas kārtības pašā priekšgalā izvirzītu liftu,» spriež U.Lazdiņš.
Kopumā Nekustamā īpašuma pārvalde apsaimnieko 57 mājas ar liftiem – 23 Pārlielupē, bet 34 šaipus upei. Visjaunākais lifts Jelgavā uzstādīts 1993. gadā RAF dzīvojamā masīvā Pērnavas ielā 32, bet vecākais – 1973. gadā Māras ielā 1.
Liftu apkopi uz līguma pamata pilda divas firmas – Pālielupē «Recept – Holding Lifts», bet šajā pusē upei – «Latvijas lifts – Šindlers» Jelgavas filiāle.