Jelgavā aptaujās ap 400 mājsaimniecību

Kristīne Langenfelde

Jau ceturto gadu pēc kārtas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) visā Latvijā veiks apsekojumu «Kopienas statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem». Tas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek veikts, izmantojot vienotu metodoloģiju. Apsekojums turpināsies līdz vasaras beigām. Tā mērķis ir novērot galveno rādītāju izmaiņas vairāku gadu garumā.

CSP Jelgavas informācijas statistiķe Anna Komara informē, ka pirms intervētāja ierašanās izlasē iekļuvušajām mājsaimniecībām tiks izsūtīta vēstule, kurā informēs par apsekojumu, tā mērķiem un plānoto intervijas datumu. Ierodoties intervētājs uzrādīs dienesta apliecību ar fotogrāfiju. Respondentu sniegtās atbildes uz anketās ietvertajiem jautājumiem tiks ievadītas portatīvajā datorā.

Daļai mājsaimniecību (tās, kuras jau piedalījās pagājušā gada apsekojumā) intervijas notiks pa telefonu). Šīs metodes pielietošana ļaus iedzīvotājiem atbildēt uz jautājumiem, negaidot intervētāju ierašanos savās mājās.

Pavisam Latvijā tiks aptaujātas 7000, Jelgavā un Jelgavas rajonā 444 mājsaimniecības.

Saskaņā ar Latvijas un ES individuālo datu aizsardzības likumiem respondentu sniegtā informācija tiks izmantota tikai vispārīgā, apkopotā veidā. Pētījuma datu analīzi veic zinātnieki, valsts institūcijas, lai izstrādātu ilgtermiņa pasākumus nabadzības un sociālās atstumtības novēršanai.

Pamatojoties uz šo pētījumu, CSP ir sagatavojusi publikāciju «Ienākumi un dzīves apstākļi Latvijā». Tajā pirmo reizi apkopota informācija par mājsaimniecību sastāvu, materiālo situāciju, sociālās atstumtības riskiem, mājokļa apstākļiem, veselības pašvērtējumu u.c., ne tikai sabiedrībā kopumā, bet arī atsevišķās grupās (strādājošie, pensionāri, ģimenes ar un bez bērniem u.tml.)

Apsekojuma dati liecina, ka 2006. gadā mājokļa izmaksas uz vienu mājsaimniecību mēnesī sasniedza Ls 49. Šajā summā nav iekļauti telefona rēķini, abonenta maksa par kabeļtelevīziju u.c.

Gandrīz trešā daļa mājsaimniecību ar mājokli saistītos izdevumus raksturo kā «ļoti apgrūtinošus».  Tā kā turpmāk jārēķinās ar nemitīgu cenu un tarifu kāpumu, mājokļa uzturēšana šogad varētu būtiski sadārdzināties.

Grūtības samaksāt par mājokli bija vientuļajiem pensionāriem, kuriem šis izmaksas sasniedza 32% no ienākumiem, kaut gan nenokārtoti parādi bija tikai 7,6 % no vientuļo pensionāru kopskaita. Ievērojami lielāki nenokārtoti maksājumi bija ģimenēm ar trim un vairāk bērniem (30%), mājsaimniecībām, kurās ir viens pieaugušais un viens bērns (25%).

Saistībā ar veselības pašvērtējumu samazinājies respondentu īpatsvars, kas savu veselības stāvokli novērtēja kā «sliktu» vai «ļoti sliktu». Gandrīz katram ceturtajam (24%) 2006. gadā aptaujātajam respondentam pēdējo 12 mēnešu laikā bija nepieciešamība apmeklēt zobārstu, bet tas netika darīts. Kā galveno iemeslu viņi minēja - «nevarēja to atļauties (pārāk dārgi)». Otrais visbiežāk minētais iemesls (11%) bija «bailes no ārstiem».

Tika uzdoti arī jautājumi par darbību sabiedriskajās un politiskajās organizācijās, kultūras, atpūtas un sporta pasākumu apmeklēšanu un to biežumu. Zemgales iedzīvotāji izrādījušies sabiedriski visaktīvākie. Tiem starp pārējiem Latvijas reģioniem bija visaugstākais piedalīšanās līmenis – arodbiedrībās un politiskajās partijās (11,7%), reliģisko organizāciju darbībā (12,2 %), ar atpūtas pasākumiem saistītajās aktivitātēs (5,8%).