Jelgava ar 19. gadsimta acīm

Ritma Gaidamoviča
Tirgus atribūti, vidusmēra jelgavnieka istaba, dažādas naudas zīmes, Zemgaliešu rakstiem izrotāti vilnas cimdi, Noras Bumbieres estrādes tērpi, pastkartes lielākos formātos, kuros redzama zudusī Jelgava un daudz citas vēsturiskas liecības, kas raksturo pilsētu 19. un 20.gadsmitā, no šodienas apskatāmas Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja patstāvīgajā ekspozīcijā «Laikmetu maiņā. Jelgava 19. un 20.gadsimtā».

Oficiālā izstādes atklāšana notika, kā senajos laikos pie afišu staba, jo arī agrāk pilsētā svarīgākie notikumi tika apspriesti vai nu tirgus laukumā vai pie afišu staba.

Jelgavniece Olga atzīst, ka ienākot ekspozīcijas zālē atmosfēra neviļus liekot atcerēties agrākos laikus un salīdzināt tos ar tagadni. Viss redzētais atbilstot patiesībai un varot teikt, ka atgriežot gadsimtu atpakaļ.

Jelgavas pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs atzīst, ka izstādes atklāšana ir veiksmīgs turpinājums muzeja fasādes un iekštelpu renovācijai, taču ar to viss nebeigšoties, jo jau tagad tiek domāts par līdzekļu piesaistīšanu, lai sakārtotu muzeja apkārtni un atrestaurētu arī Ā.Alunāna memoriālo māju.

Par 20. gadsimta 20. un 30. gadu Jelgavu priekšstatu sniedz istabas iekārtojamus, kāds tolaik tas varēja būt vidusmēra jelgavnieku ģimenē, tirgus laukuma fragments pat ar tā laika bruģi un tirdzniecības atribūtiem, kā arī naudas zīmes līdz pat Latvijas rublim pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā un citas lietas. Sekojot līdzi laikam, izstādē arī iekārtota vidēja padomju ierēdņa darba vieta. Savukārt no iepriekšējās ekspozīcijas saglabātas fotogrāfijas par veco Jelgavu, tikai šoreiz tās ir krāsainas un daudz vairāk. Ekspozīcijas centrā atrodas afišu stabs, kas norāda virzienus uz ekspozīcijas sadaļām, lai zāles apmeklētājiem vieglāk orientēties.

Tāpat eksponēti arī materiāli par grāmatu izdevniecību vēsturi pilsētā, izglītību un kultūru, tostarp ceturtajiem Dziesmu svētkiem, kas 1895. gadā risinājās Jelgavā.